Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas Universitātes 102 gada svētku atcere

Dr. Alda Putniņa PhD (Talavija) referāts

Laikraksts Latvietis Nr. 670, 2021. g. 6. okt.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Aldis Putniņš un Rūdis Dancis. FOTO Astra Kronīte.

Interesantais virsraksts laikam šķita ļoti vilinošs, jo Adelaides Latviešu biedrības telpa 2021 . g. 26. septembrī bija pilna ar klausītājiem, lai noklausītos Dr. Alda Putniņa referātu par Latviešu skatuves māksliniekiem Austrālijā pirms 2. pasaules kara.

Šogad Korporāciju Kopa Adelaidē rīkoja šo gadskārtējo pasākumu, kuru diemžēl iepriekšējā gadā bija jāatceļ Covid-19 pandēmijas dēļ. K!K!A! seniors Rūdis Dancis (sel!) ievadīja pēcpusdienas norisi, pastāstot par Latvijas Universitātes vēsturi un tagadējo studentu skaitu, kurš aptver 15 500 studentus 13 fakultātēs un 148 studiju programmās.

Akadēmisko runu šogad sniedza plaši pazīstamais pētnieks un vairāku grāmatu autors Dr. Aldis Putniņš (tal!), kuram īpaši interesē tēmas par agrākiem latviešu izcelsmes ieceļotājiem Austrālijā. Šoreiz viņš patiešām bija atradis spilgtu, agrāk neaprakstītu tēmu, proti, par dažādiem mūziķiem un dejotājiem, kuri apciemoja, profesionāli darbojās un pat dzīvoja Austrālijā pagājušā gadsimta starpkaru laikā no 1920iem līdz 1940iem gadiem.

Referents nozīmīgi aprādīja, ka ne vien Latvijas Universitāte vien tika dibināta 1919. gadā, bet arī Latvijas Mūzikas Konservatorija, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Nacionālā Opera, kurā darbojās arī baleta trupa. Šajās iestādēs izskoloti mākslinieki bija tie, kuri apceļoja pasauli, apciemojot arī Austrāliju.

Tā kā Dr. Putniņa referāts pilnībā tika publicēts laikrakstā Latvietis Nr. 669, es tālāk neiedziļināšos aprakstā par visiem māksliniekiem. Atliek piebilst, ka var tikai pabrīnīties par to, cik aktīva latviešu sabiedriskā dzīve bija starpkaru laikos, īpaši ap Sidnejas Latviešu biedrību un Kārli Nīci.

Referātu iedzīvināja fotogrāfijas, Austrālijas avīžu apraksti un pat 1942. gadā uzņemtā filma, kur redzējām Dienvidamerikā dzīvojošo Artūru Piķieri dejojam, amerikāņu dejotājam Fred Astēram (Astaire) līdzīgu.

Kur vien tie latvieši nav bijuši!

Patīkamo pēcpusdienu noslēdza, nodziedot Gaudeamus un pakavējoties pie atspirdzinājumiem un uzkodām.

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2021. g. 27. septembrī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com