Jubilāre ierodas baltā limuzīnā

Palielināt / Enlarge

Geņa svin 100. dzimšanas dienu. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Geņa ierodas baltā limuzīnā. FOTO Astra Kronīte.

Palielināt / Enlarge

Geņa ierodas baltā limuzīnā. FOTO Rūdis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Geņa svin 100. dzimšanas dienu. FOTO Rūdis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Dzimšanas dienas mielasta galds. FOTO Rūdis Dancis.

25. septembri adelaidieši gaidīja ar nepacietību. Sen jau iepriekš bija zināms, ka visi Genovefas Janmeijas draugi tiks aicināti uz svinībām, lai atzīmētu jubilāres 100 gadu dzimšanas dienu. Svinības notiks Daugavas Vanagu namā, kuru Geņa sauc par savām otrajām mājām.

Diemžēl, Covid pandēmija mazliet sagrozīja ieceres, jo divi Geņas bērni ar ģimenēm nevarēja ierasties. Laima no Sidnejas un Juris no Londonas varēja tikai piedalīties virtuāli. Citiem draugiem no austrumštatiem, ar kurām robežas ir slēgtas, ierašanās tika aizliegta. Tomēr no Rietumaustrālijas ieradās Geņas krustdēls Ilmārs Rudaks, kurš izpildīja ceremonijmeistara lomu.

Geņa dzima 1921. gadā Nautrēnu pagastā, Latgalē. Brīvības cīņas tikko bija beigušās, un jaunā Latvijas valsts bija plaukumā. Tātad Geņas dzīves stāsts jau no paša sākuma bija savīts kopā ar Latvijas likteni. Tad, kad 1944. gadā krievi otrreiz iebruka Latvijas teritorijā, Jurkānu māsas – Geņa un Leontīne ar māti Viktoriju sēdās lauku ratos un devās bēgļu gaitās. Apbrīnojami ir tas, ka pēc tik ilgiem gadiem, daži līdzgaitnieki šajā nopietnā dēkā bija arī klāt Geņas svinībās.

Geņa iebrauca Austrālijā 1948. gadā ar kuģi Wooster Victory un 1951. gadā salaulājās ar uzņēmēju Kārli Janmeiju. Vēlāk ģimene tika aplaimota ar trīs bērniņiem: Laimu, Māru un Juri. Tagad Geņai ir seši mazbērni un septiņi (ar pusi) mazmazbērni! Mazmeita Brigita ir stāvoklī!

Geņa ir ļoti iecienīta un iemīļota sabiedriska darbiniece ne tikai Adelaidē, bet visā Austrālijā. Viņas gaišā, labestīgā daba prot iekurt ilgstošas draudzības. Daudzi apsveicēji pieminēja viņas saticību un dzīvesprieku. Geņa vienmēr ir bijusi sabiedriska un dāsni dalījusies ar saviem daudziem talantiem, padarot mūsu latvisko kopienu daudz bagātāku. Protams, pirmā vietā ir viņas skaistā dziedamā balss. Profesors Jūlijs Rozītis, Rēzeknes Skolotāju institūta mācībspēks, mudinājis Geņu uz tālākām nopietnām studijām, bet, protams, karš izjauca jaunietes ieceres. Toties visu mūžu Geņa ir dziedājusi koros, kā soliste un dažādos ansambļos. 20. gs. 70os un 80s gados Geņa bija soliste ar DV dziesmu ansambli Jautrie Vecīši. Pat savā simtgades jubilejā viņa pievienojās Vanadžu ansamblim, kurš nesa jubilārei dziesmotu apsveikumu, lai nodziedātu piecas tautas dziesmas. Vēl aizkustinošāk un nozīmīgāk bija Geņas solo nodziedātais ticības apliecinājums Par katru stundu Dievam pateicos. Jubilāre izskaidroja, ka šīs vārsmas ir bijušas viņas dzīves balsts.

Geņa ir liela rokdarbniece un saimniece. Kurš gan var atteikties no gabaliņa (vai diviem) viņas ceptās tortes! Arī šoreiz Geņa ar mazmeitām bija uzcepušas trīs milzīgas tortes saviem viesiem.

Šādā svinīgā reizē bija daudz apsveicēju. Tika nolasīti apsveikumi no Britu karalienes, Latvijas prezidenta un Kultūras ministra, Austrālijas premjerministriem un politiķiem, Daugavas Vanagu organizācijas vadošām amatpersonām, LAAJ un DLOA un labvēļiem. Ziedu klēpji!

Daugavas Vanadzes sarūpēja svētku mielastu un varenu kliņģeri 100 veidojumā. Ar visiem aizliegumiem žēl, ka nebija iespējams vairāk dziedāt, un pat Daudz baltu dieniņu vajadzēja dziedāt caur maskām. Brīnišķīgu dāvanu bija atsūtījusi meita Laima no Sidnejas. Latvijas karoga sarkanbaltsarkanās krāsās noadīta šalle ar visu mazbērnu vārdiem, ar kuru jubilāre lepojās, ierodamies svinībās.

Kā jau zināms, jo paliekam vecāki, jo mazāk ir vajadzīgas mantas. Svarīgāki ir piedzīvojumi un pārsteigumi. Domāju, ka jubilāre nekad neaizmirsīs pārsteigumu, ko bija sagādājuši Rudaku brāļi. Tieši piecas minūtes pirms diviem Geņas meita Māra visus klātesošos mudināja iziet uz trotuāra sagaidīt jubilāri. Tā arī vairākums darīja, un mūs gaidīja pārsteidzošs skats. DV namam tuvojās vismaz četru parasto mašīnu garuma sniegbalts limuzīns. Kā filmā! Limuzīns bija tik garš, ka gandrīz uzsēdās uz apstādījumu apļa ceļa vidū. Šoferis tomēr tika galā, un limuzīns piebrauca tieši nama durvju priekšā. Pēc brītiņa sāka cilvēki pa vienam kāpt ārā, tikpat kā no telefona būdiņas. Un kā karaliene – pati Geņa un mazdēls pie elkoņa. Viss, kas tikai trūka, bija sarkanais tepiķis! Gods godam!

Novēlam Geņai veselību un izturību. Lai vēl būtu daudz baltu dieniņu!

Astra Kronīte
Laikrakstam Latvietis
2021. g. 2. oktobrī