|
|
Laiks Latvijā: |
Intervija – Latvijas goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš
Katrai dienai savs izaicinājums
Laikraksts Latvietis Nr. 670, 2021. g. 6. okt.
Ilze Nāgela -
Ieteikt draugiem.lv
Goda konsulāta atklāšana 2007. gada septembrī. No kreisās: Prezidents Valdis Zatlers, LR ārlietu ministrs Artis Pabriks, Daris Dēliņš. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
Vaira Vīķe-Freiberga paraksta konsulāta viesu grāmatu 2007. gada novembrī. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
Stāv, no kreisās: Daris Dēliņš, māc. Māris Saliņš, Lilita Zatlere, prezidents Valdis Zatlers, Lusīna Dēliņa. Rokās Luna un Matīss Dēliņi 2009. gada septembrī. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
Daris Dēliņš, prezidents Andris Bērziņš, Lusīna Dēliņa ar Lunu un Matīsu Dēliņiem 2012. gada septembrī. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
Latvijas izstāde Ņujorkā 2021. gada septembrī. No kreisās prezidents Andris Bērziņš, Daris Dēliņš. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
Prezidents Andris Bērziņš Salas baznīcā, Longailandā, 2012. gada septembrī. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
No kreisās: Daris Dēliņš, prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas vēstnieks Apvienotajās Nācijās Jānis Mazeiks 2015. gada septembrī. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
No kreisās: Elīna Garanča, Daris Dēliņš, Lusīna Dēliņa Met operas vakariņās 2017. gada maijā. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
Grāmatas „Emīls Dēliņš. Patriots, Žurnālists, Diplomāts“ prezentācija Centrālajā bibliotēkā Rīgā 2013. gada decembrī. No kreisās: Jānis Dēliņš, Lilita Zatlere, grāmatas autore Ilona Bērziņa, Valdis Zatlers, Lusīna Dēliņa, Daris Dēliņš. FOTO Aina Gailīte.
Basketbola spēle NYC 2018. gada aprīlī. No kreisās: Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, prezidents Raimonds Vējonis, Jānis Dēliņš, Daris Dēliņš. Priekšā Matīss Dēliņš. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
No kreisās: Daris Dēliņš un Kristaps Porziņģis Ņujorkā 2019. gada augustā. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
No kreisās: Daris Dēliņš un prezidents Egils Levits latviešu skolā Ņūdžersijā 2021. gada 19. septembrī. FOTO no Dara Dēliņa personīgā arhīva.
Ilze Nāgela: Cik gadus Tu esi jau prom no Austrālijas?
Daris Dēliņš: Iebraucu Ņujorkā 1999. gada augustā, lai uzsāktu jaunu darbu firmā Salomon Smith Barney (šodien to sauc par Citigroup). Austrālijā man piedāvāja paaugstinājumu. Varēju izvēlēties – vai nu Londonā, vai Ņujorkā strādāt. No studiju laika pieredzes Čikāgā 1981. gadā un tad pēc tam bieži ceļojot uz ASV darba dēļ, mani Ņujorka pievilka vairāk. Pēc manas pieredzes amerikāņi likās vairāk pretimnākoši nekā briti. Un Ņujorkā labāks laiks nekā Londonā, tipiski – vairāk saules, īpaši ziemā!
I.N.: Kas bija tas, kas Tevi pamudināja izvēlēties un iet diplomāta ceļu?
D.D.: Labs jautājums. Kamēr strādāju Austrālijā un tad ārzemēs, par to maz domāju, izņemot, kad nācās atgriezties Melburnā pie tēva – Emīla Dēliņa, vai kad tikāmies kopā kaut kur Eiropā vai Latvijā. Bet galvenais izaicinājums nāca 2006. gadā, kad man piezvanīja tā laika Latvijas vēstniece pie ANO, bijusī melburniete Solveiga Silkalna. Viņa man vaicāja, vai es gribētu pieteikties goda konsulu amatam Ņujorkā, jo tur radusies vieta, esošai personai aizejot pensijā. Atbildēju: „Kāpēc ne? Kaut ko par goda konsulu darbu zinu, tas man pazīstams!“, atcerēdamies gadus mūsu mājās Melburnā, kur tēvs ar goda konsula darbiem darbojās no rīta līdz vakaram!
I.N.: Cik gadus Tu jau esi Latvijas goda konsuls Ņujorkā?
D.D.: Goda konsulātu Ņujorkā mēs atklājām ar Valsts prezidenta Valda Zatlera klātbūtni 2007. g. 24. septembrī. Tā bija nozīmīga dienā, ne tikai tādēļ, ka Valstu prezidents un Zatleres kundze mūs pagodināja ar savu klātbūtni konsulātā. Pusdienlaikā biju NYC* pilsētas pārvaldes namā, kur apprecējos ar savu kundzi Lusīnu (Lucine). Kad pulcējamies mūsu dzīvoklī konsulāta atklāšanā, man prasīja, kā iet, kas jauns? Vēlāk bija klātesošiem jāatklāj, ko mēs šodien darījām Pēc tam notika skaista dziedāšanu mums par godu!
I.N.: Apraksti savu ikdienas darba dienu!
D.D.: Katrai dienai savs izaicinājums. Normāli zvana, 3-5 reizes dienā ar jautājumiem: kā var dabūt vīzu; kā atjaunot pasi; kā pārvest pelnus uz Latviju; kā iegūt dubultpilsonību, kā iztulkot dokumentu latviski; kā sagatavot pilnvaru, ko var lietot Latvijā; kā sameklēt informāciju par senčiem Latvijā; kā palīdzēt ieslodzītam tautietim tikt ārā no cietuma; kur atrast Latvijas rupjmaizi Ņujorkā... utt.
Tad, kad brauc valdības pārstāvji, to skaitā Ministru prezidents un Valsts prezidents, tad īpaši daudz darbu, organizējot tikšanos ar amerikāņiem un latviešiem.
Katru mēnesi bija tikšanās ar vietējiem ES konsuliem NYC, kā arī ielūgumi piedalīties citu vēstniecību rīkotajos pasākumos, piemēram, valsts dibināšanas gadadienas utt.
Kad viesojās Latvijas uzņēmēji, tad ir bijis tur jāpalīdz vai jāiet uz izstādēm.
Cik Tu gribi darīt kā Latvijas godu konsuls, – viss atkarājas no tā, cik Tev ir laiks!
I.N.: Kādi Tev bijuši spilgtākie brīži šajos darba gados?
D.D.: Tik daudz ir ko atcerēties!
Goda konsulāta atklāšana, kurā piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu Zatleri.
Tikšanās Ņujorkas alus krodziņā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Kristapu Porziņģi un latviešu kopienu, braucot ar policijas un ASV drošības apsardzes eskortu ātri no lidostas uz centru.
Spilgti atceros arī tikšanos latviešu kopienai Salas baznīcā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu 2014. gadā. Mūsu bērniem – Lūnai un Matīsam bija 4 gadi, un pirms prezidents ieradās, es viņiem pamācīju, kā uzrunāt Valsts prezidentu. Kad prezidents tuvojās, es un kundze Lusīna sasveicinājāmies ar prezidentu Bērziņu. Sekoja bērni, kuri katrs teica: „Labdien prezidenta Bērziņa kungs! Mani sauca Matīss Dēliņš, mani sauca Lūna Dēliņa.“ Pēc prezidenta sekoja citi oficiālie viesi, to skaitā Latvijas pilnvarotais vēstnieks pie ANO, Latvijas pilnvarotais vēstnieks ASV, Latvijas Ārlietu ministrs, VP kancelejas vadītājs, preses sekretāre... u.c.. Ikkatram mūsu bērni atkārtoja to pašu uzrunu: „Labdien prezidenta Bērziņa kungs, mani sauca Matīss Dēliņš, mani sauca Lūna Dēliņa“!! Tas bija humoristisks moments mums visiem.
I.N.: Lielākās veiksmes? Varbūt neveiksmes arī?
D.D.: Grūti minēt kādi specifiski kalngala punkti sasniegti, vai kādi lieli podi gāzti! Bet jāsaka, ka Latvijas tēlu un vārdu apzinības celšana ir noteikti panākta manā godu konsulu darbības laikā. Tas viss darīts, strādājot no mājas un septiņas dienas nedēļā, pat atvaļinājumu laikā. Vienīgais, kas nav panākts, ir brīva auto novietošanas atļauja vai auto numura plāksne NYC, jo tas tikai pieļauts oficiālajiem valsts diplomātiem!
Tad arī vēlētos pieminēt mūsu gadskārtējo Baltijas filmu festivālu, ko es dibināju 2018. gadā sakarā ar Latvijas 100 gadu svinībām. Tas tagad turpinās jau 4 gadus, un caur to mēs piedāvājam skatītājiem ne tikai Ņujorkā, bet visur ASV baudīt gan Latvijas, gan arī Igaunijas un Lietuvas kino mākslu. Tas turpinās kā vienīgais Baltijas valstu kopējais pasākums NYC ārpus ANO organizācijas darbības.
I.N.: Vai Globālā finansiālā krīze ietekmēja Tavu darbu?
D.D.: Jā un nē. Biznesu lietas turpinās, bet ir bijis lielāks darbs izskaidrot ASV cilvēkiem, kā Latvija tiek galā ar to dramatisko ekonomikas saplakumu. Bija liela interese NYC par Latvijas pieredzi un daudz tikšanas ar ASV ieguldītājiem, kas gribēja dzirdēt par stāvokli Latvijā vai no Valts prezidenta vai no Latvijas bankas prezidenta. Kā mēs, mazā Latvija, tiekam galā, kamēr citur pasaulē lielas problēmas, ko varam mācīties no Latvijas?
Atceros arī, ka sakarā ar globālo krīzi dažas ASV bankas apturēja apkalpot Latvijas firmas vai cilvēkus, kam oficiāla saistības ar Latviju, jo Latvijā valsts risks bija pacelies. Tai skaitā ASV Chase Bank lēma slēgt visus kontus ASV dzīvojošiem klientiem, kam saistība ar Latvijas valdību un tās izstādēm. Pienāca vēstules adresētas man, manai kundzei un mūsu bērniem, ka 60 dienu laika Chase slēgs mūsu kontus, jo mums ir sakars ar Latvijas valdību. Tās vēstules bija divas reizes jāpārlasa, lai saprastu, vai tā ir īsta vai viltota! Bet tā bija īsta, un pat oficiālas vēstules Chase bankas vadībai nelīdzēja. Mums bija visas finanses jāpārliek uz Citibank!
I.N.: Vai esi strādājis kādās citās zemēs bez Austrālijas un ASV?
D.D.: Esmu ceļojis uz visiem kontinentiem darba uzdevumos, izņemot uz Dienvidameriku.
I.N.: Vai Tev ir sadarbība ar citiem Baltijas valstu konsuliem Ņujorkā?
D.D.: Jā, no sākuma ir bijusi ļoti laba sadarbība ar visiem konsuliem – ne tikai ar Baltijas valstu pārstāvjiem. ES kopienā visi citi Ņujorkā bija karjeras konsuli, bet es pievienojos pārstāvēt Latviju kā vienīgais Goda konsuls. Bieži visi domāja, ka esmu karjeras diplomāts, tā kā viņi, bet tad bija pārsteigti dzirdēt, ka neesmu; nerunājot nemaz par to, ka neesmu pat amerikānis, bet latvietis, kas dzimis Austrālijā.
I.N.: Vai Latvijas Goda konsuli ASV ir pārsvarā latvieši?
D.D.: Jā, ASV ir 18 goda konsuli un no tiem – 14 ir latvieši vai latviešu izcelsmes.
I.N.: Vai notiek kāda regulāra sazināšanas/tikšanās (tagad droši vien elektroniski – Zoom vai citā platformā) Latvijas Goda konsulu ASV starpā?
D.D.: Sanāksmes Vašingtonā mums katru gadu ir ļoti vērtīgas un intensīvas. Tajās mūs vēstniecība iepazīstina ar jaunākajiem notikumiem un prioritātēm un kā tās attiecās uz vēstniecības darbu ASV. Ir arī viesi no Latvijas, kas stāsta par jaunumiem biznesu un ārpolitikas laukā, kā arī pārstāvis no ASV valsts departamenta. Šogad bija jāpāriet uz Zoom. Cerams, ka nākošajā gadā varēsim atkal pulcēties vēstniecībā Vašingtonā.
I.N.: Kurš no esošajiem Latvijas Goda konsuliem ASV ir šajā darbā visilgāk?
D.D.: Ja atceros pariezi, tas ir Kārlis Šteinmanis no Klīvlandes, Ohio; pēc tam – Džons Medveckis, Filadelfijā.
I.N.: Kāda ir Tava sadarbība ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem ASV?
D.D.: No pirmās dienas sadarbības ar vēstniekiem un ar vēstniecības darbiniekiem ir bijusi ļoti laba un gluda. Visbiežāk sarunas notiek ar konsulāro nodaļu, ja ir kādi aktuāli jautājumi, ko nevaram momentā atbildēt.
I.N.: Kāda ir Tava sadarbība ar Latvijas Ārlietu ministriju?
D.D.: Ar Ārlietu ministriju Rīgā sadarbība ir bijusi ļoti laba un tāpat ar citām Latvijas valsts iestādēm – ar VP kanceleju, MP kabinetu, LIAA, Kultūras ministriju, Nacionālā Kino centru u.c..
I.N.: Pandēmija visā pasaulē izraisījusi maiņas; kādas maiņas ienākušas Tavā darbā?
D.D.: Ir interesanti vērot, cik daudz var darīt elektroniski, un nav nepieciešams tikties klātienes sanāksmē. Bet tad ir ievērojams, ka īpaši ir sarucis personīgais elements, ja iet runa par ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumiem, kā tie mūs visus skar pēdējā gadā. Tas bija īpaši smags trieciens biznesu izmaiņu laukā un kultūrās laukā, kad latvieši gribēja ceļot uz ASV, vai no šejienes gribēja apmeklēt Latviju.
I.N.: Par personīgo dzīvi. Pandēmija visā pasaulē izraisījusi maiņas – kādas Tavā personīgajā dzīvē?
D.D.: Mājas dzīvē pielāgojamies pie pandēmijas prasībām un ierobežojumiem diezgan gludi. Laimīgā kārtā bērniem bija mājās jāsēž tikai pēdējo semestri pagājušā gadā, kad bija Zoom klases. Tad pēdējais skolas gads bija klātienē skolas telpās. Bet zemapziņā, noteikti visiem pandēmija radīja īpašu stresu – gan bērniem, gan vecākiem, kaut gan tas izpaužas katram savādāk ikdienas dzīvē; katrs mēģina pielāgoties savā stilā.
Liekas, ka pandēmija mums visiem iemācījusi mazliet savādāk dzīvot. Vai jāskrien tik bieži uz veikalu, vai visur jābūt klāt? Varbūt padomāsim, vai tas nepieciešams? Ja nevaram ceļot uz ārzemēm, tad kā varam baudīt brīvo laiku šeit – ASV? Labs jautājums.
Un tad daudz kas jauns ir arī iegūts, proti, maizes cepšanu mājās tagad es daru ar lielu prieku!
I.N.: Tu parasti katru vasaru apmeklēji Latviju – vai šovasar šis ceļojums izpalika?
D.D.: Jā, jau otro gadu nevarējām braukt uz Latviju. Cerēsim, kas to būs iespējams darīt 2022. gadā! Ilgojamies pēc daudzām lietām Latvijā. Berni īpaši vēlas apmeklēt Lido restorānu un piedalīties 3x3 nometnē.
I.N.: Kad Tu pēdējo reizi biji Austrālijā?
D.D.: Tas bija 2017. gadā, vasarā. Bērni ļoti ilgojās atkal Austrāliju apciemot, tikties ar ģimeni, radiem, baudīt skaisto dabu un jūras viļņus.
I.N.: Interviju noslēdzot, par laikrakstu „Latvietis“, kas iznāk jau 14. gadu. Ko Tu novēlētu laikraksta „Latvietis“ lasītājiem?
D.D.: Paldies Jums visiem par ilggadīgo atbalstu laikrakstam Latvietis un ka sekojat arī maniem ziņojumiem no Ņujorkas.
Kaut gan dzīvoju tālu no jums Austrālijā, kad pienāk jaunākais laikraksta e-pasts, man ir vienmēr prieks sekot jaunākiem notikumiem jūsu pasaules galā.
Un prieks redzēt, ka neesmu vienīgais Ziemeļu puslodē, kas lasa laikraksta Latvietis izdevumus. Pat Rīgā man ir teikts „lasīju par Tevi laikrakstā Latvietis“.
Nu tas it ko vērts!
I.N: Liels paldies Tev par interviju. Uz tikšanos Austrālijā! ■
* New York City – Ņujorkas pilsēta
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
