Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jaundienvidvelsas Universitāte (9)

Atmiņas par studiju gadiem

Laikraksts Latvietis Nr. 670, 2021. g. 6. okt.
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Astotais turpinājums. Sākums LL661, LL662, LL663, LL664, LL665, LL666, LL667, LL668.

Kā jau lasījām, N. Rozenauers bija ne tikai viņa Rīgā oriģināli izdotās un Sidnejā angliski pārtulkotās grāmatas Mehānismu kinemātika līdzautors, bet Sidnejas posmā arī 29 oriģinālu publikāciju autors. Rozenauers sekoja līdzi sava priekšmeta pasaules literatūrai un sarakstījās ar vairākiem savas speciālistes zinātniekiem dažādās pasaules malās, to vidū arī ar prof. Oļģertu Ozolu okupētajā Latvijā – kādreiz savu labāko studentu Rīgā.

1955. gadā, sasniedzot 65 gadu vecumu, Rozenaueram izbeidzās pilna laika darbs universitātē. Viņam gan vēl kādu laiku atļāva mācīt tēlotāju ģeometriju, priekšmetu, ar ko viņš nebija saskāries, kopš studenta gadiem.

* * *

Šogad, 2021. gada februārī apritēja 110 gadi kopš Jāņa Muižnieka dzimšanas.

J. Muižnieks daudz laika veltīja Sidnejas latviešu sabiedrībai. Viņam arī bija jārūpējas par divu meitu un divu dēlu ģimeni, un savas mājas celšanu. Jaunākais dēls Andrejs bija mans krustdēls.

Zinātniskam darbam atlika maz laika.

Universitātes Altimo dienās Muižnieks sarakstīja Laboratorijas eksperimentu rokasgrāmatu. Tā bija ļoti noderīga gan studentiem, gan arī man, vadot dažādus eksperimentus. Tomēr tā nebija zinātniska publikācija.

Kad Ķīmijas skola jau bija daļēji pārcelta uz Kensingtonu, atbrīvojās ķīmijas ēkas apakšstāvs. Nolēma tur ierīkot vēja tuneli, kuru varētu izjaukt un vēlāk pārcelt uz Kensingtonu.

Muižniekam uzdeva izstrādāt tuneļa projektu. S. Barna projektu apskatījis, teicis, ka šajos laikos tādus vēja tuneļus netaisot. Nezinu, kuram bija taisnība, nezinu arī vai Altimo laikā vēja tuneli paspēja uzbūvēt. Bet, kā to pats piedzīvoju, tas bija Barnam diezgan raksturīgi – savu viedokli uzsvērt par vienīgi pareizo.

Muižnieks publicēšanos zinātniskā literatūrā bija atstājis novārtā. Reiz gan man rādīja pusotras lappuses garu kādas problēmas oriģinālu atrisinājumu, bet nekad to nemēģināja publicēt.

Muižniekam universitātē uzticēja mehānikas skolas bibliotēkas pārzināšanu. Ikdienas sadzīvē Muižnieks turējās stipri savrup. Ar mācību kolēģiem maz draudzējās. Mehānikas skolas sanāksmes neapmeklēja. Sava biroja vārda plāksnītē Dr. J. Muiznieks z pārmainīja uz ž. Iespējams, ka savrup turēšanās neveicināja viņa paaugstināšanu par vecāko lektoru. Muižniekam tomēr piešķīra sabata atvaļinājumu, neskatoties uz to, ka lektoriem, tāds nepienācās. 1969./1970. mācību gadu Muižnieks pavadīja Notingemas Universitātē Anglijā.

Universitātē nostrādāja līdz pensijas vecumam 1976. gadā.

* * *

Pēc turpat 60 gadiem daudz ir izzudis no atmiņas. Domāju, ka vismaz reizi nedēļā no Kensingtonas bija jābrauc uz Altimo palīdzēt vadīt studentu praktiskos darbus. Pārējo laiku varēju izmantot savam maģistra darbam.

Biju de facto supervizors vienam bakalaura grāda studentam, kura tēzes uzdevums bija konstruēt tekošā ūdens analoģijas tanku. Varēju veikt eksperimentus gan stacionārā, gan tekošā ūdens analoģijas tankos.

1962. gadā Pertā notika Pirmā Austrālāzijas Hidraulikas un Fluīdu Mehānikas konference. (1st Australasian Conference on Hydraulics and Fluid Mechanics). Sagatavoju referātu par triecienviļņiem hidrauliskā analoģijā. (Hydraulic analogy studies of shock attachment to wedges).

Aizbraukt uz konferenci Pertā nevarēju atļauties. Vecākais lektors S. Barna piekrita nolasīt arī manu referātu. Aizbraucu pie Barna uz mājām. Apskatījis tekstu un zīmējumus, Barna visu gribēja pārveidot pēc sava prāta, lai gan zināšanu par hidraulisko analoģiju viņam nebija. Tas man nebija pieņemams. Runāju ar vecāko lektoru Dr. De Vahl Davis, kas piekrita nolasīt arī manu referātu.

Ceļā uz Pertas konferenci caur Sidneju no Japānas bija Kyushu Universitātes asociētais profesors D. Manabe, atzīta autoritāte hidrauliskā analoģijā, lai tur nolasītu savu referātu. Universitāte man uzdeva viņu satikt kādā netālā viesnīcā un atvest uz universitāti. Pirmā reize, kad satiku kādu japāni. Sasveicinoties, vairāk par minūti kratījām rokas. Nebija grūtību saprasties angļu valodā, lai gan viņam vajadzēja turpat veselu teikumu, lai pateiktu vai nē. Viņš vēlējās apskatīt manu analoģijas tanku. Nelaime bija ar redzēšanu. Viss bija jāaptausta ar rokām. Pēc tanka apskates nodevu profesoru augstākām autoritātēm.

Kad vēlāk, 1964. gadā, iznāca Pertas konferences dokumenti, aizsūtīju Manabem sava referāta izdruku. (G. Saiva, Hydraulic analogy studies of shock attachment to wedges, Proceedings of the 1st Australasian Conference on Hydraulics and Fluid Mechanics, 1962, pp 393-400). Manabe atrakstīja pateicību un atcerējās, ka manu referātu esot nolasījis Dr. De Vahl Davis. Pielikumā atsūtīja viņa nesenos darbus hidrauliskā analoģijā.

1963. gada februārī universitāte uz 6 mēnešiem, ar iespēju pagarināt, piedāvāja darbu par Senior Tutor. Šo darbu varētu latviski apzīmēt par Vecāko pasniedzēju.

Bija jānobeidz maģistra darbs: Further studies of the gas dynamics analogy (Tālākas studijas gāzes dinamikas analoģijā). Tajā laikā teksts vēl bija jāraksta ar rakstāmmašīnu 4 kopijās. Visa matemātika katrā kopijā jāieraksta ar roku. Maģistra tēzes darbu iesniedzu 1963. gada oktobrī.

Ap to pašu laiku, 1963. gada 13. septembrī, Kensingtonā atklāja jauno Mehānikas skolas ēku – 5 stāvu lekciju bloku ar 4 stāvu mācību spēku birojiem. Atsevišķa laboratoriju un darbnīcu ēka.

Arī es arī dabūju atsevišķu biroju mācību spēku ēkas otrā stāvā un rezervētu vietu auto stāvvietā.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com