Latviešu koru tradīcijas un mūzika Austrālijā

Ēriks Ešenvalds.

Ēriks Ešenvalds ir viens no mūsdienu visslavenākajiem latviešu komponistiem, kura skaņdarbi ir popularizējuši bagātās latviešu kora mūzikas tradīcijas pār visu pasauli. Gandrīz katram koristam pasaulē ir bijis tā laime dziedāt viņa komponēto mūziku. KD valdei viens no galvenajiem mērķiem ir ne tikai svinēt latviešu kultūru starp latviešiem, bet arī ar plašāko Austrālijas publiku, un tātad gribējām arī svinēt Ešenvalda mūziku un ielūgt Austrālijas korus izpildīt viņa skaņdarbus, ar to plašāk popularizēt ne tikai Ešenvalda mūziku Austrālijas auditorijai, bet arī latviešu kora tradīcijas.

Koncertā piedalīsies latviešu, Austrālijas latviešu un austrāliešu kori. Pirms pandēmijas sieviešu koris Balta un jauniešu koris Balsis būtu arī bijuši pie mums, bet viņi uzstāsies tagad virtuālā veidā. Kad no sākuma plānojam koncertu, mēs ļoti gribējām, lai kori no abām valstīm varētu pavadīt vairāk laiku kopā samēģināt un viens no otra ko jaunu iemācīties. Mēs esam ļoti priecīgi, ka VOX un River City Voices ir piekrituši piedalīties koncertā, abi kori ir ļoti augstā līmenī un nevaram sagaidīt dzirdēt, kā viņi izpilda Ešenvalda repertuāru! Un ceru, ka vēl daži arī piebiedrosies! Mūsu paši Austrālijas koristi arī piedalīsies, izpildot līdz ar citiem koriem divas no Ešenvalda visatpazīstamākajām dziesmām: Dvēseles dziesma un Krustiem zvaigznes debesīs.

Ešenvalds pats ir pielicis roku pie koncerta rīkošanas, no sākuma iesakot programmu koncertam. Mēs esam mēģinājuši pie tās pieturēties, bet, protams, pandēmiju dēļ koncerta programma ir daudzkārt mainījusies.

Bet ne tikai Ešenvalda dziesmas skanēs koncerta laikā.

Austrālijas Latviešu Kultūras dienu Rīcības komiteja ir pasūtījusi divus jaunus skaņdarbus, kuri pirmo reiz atskanēs koncerta laikā. Mēs negribējām svinēt tikai Ešenvalda mūziku, bet arī atbalstīt un atzīmēt mūsu pašu talantīgos komponistus – Ellu Mačēnu un Aiju Dragūnu, lai Austrālijas kori arī vairāk iepazītos ar viņu mūziku.

Uz redzīti koncertā!

Klāra Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“