Jaundienvidvelsas Universitāte (10)

Palielināt / Enlarge

1963. gadā Karaliene un princis Filips pie medicīnas fakultātes ēkas. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Studentu procesija 1963. gadā. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Studentu procesija 1963. gadā. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Studentu procesija 1963. gadā. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

1964. gada graduācija – G. Saiva M.E. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

1964. gada graduācija – G. Saivu sveic dzīvesbiedre Brigita un meitas Baiba un Rita. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Noslēgums. Sākums LL661, LL662, LL663, LL664, LL665, LL666, LL667, LL668, LL670.

Jau lasījām, ka 1960. gadā bija nodibināta Medicīnas fakultāte. Sākumā mediķiem bioloģijas un ķīmijas lekcijas bija notikušas Altimo, fizikā un matemātikā – Kensingtonā. 1963. gadā karaliene Elizabete atklāja jauno medicīnas fakultātes ēku Kensingtonā, nosauktu universitātes pirmā kanclera Wallace Worth vārdā. Universitātes mācību spēki ar ģimenēm saņēma ielūgumus no ārpuses noskatīties karalienes piebraukšanu pie ēkas. Arī es tādu saņēmu. Laimējās pat uzņemt vienu fotogrāfiju, kur no mugurpuses karaliene un princis Filips redzami, stāvot kājās vaļējā automašīnā pie ēkas ieejas. Attālums gan par tālu, lai nezinātājs varētu pazīt karalisko pāri.

* * *

Jau pirms vairākiem gadiem profesors Vilis bija sūdzējies, ka mehānikas inženieru studentiem nav savas profesionālās organizācijas. Kāda gan organizācija mehānikas studentiem varēja izveidoties, ja pat mūsu gada 9 studenti jutāmies gandrīz kā svešinieki, ne studiju biedri. Tikai ar Arvi Vainomae mūs abus vienoja draudzības saites. Atmiņā nav, ka 1955. gadā universitātē vispār būtu bijusi kāda formāla studentu organizācija. Tāda radās dažus gadus vēlāk, kad pieauga studentu un fakultāšu skaits. Vjetnamas kara laikā pat notika studentu nemieri.

Pirmais studentu organizētais pasākums notika 1961. gada 4. jūlijā, kad universitāte atzīmēja 12 gadu pastāvēšanu (dibināta 1949. gada 1. jūlijā). Dibināšanas dienas atcerē lekcijas nenotika.

Dibināšanas dienas atcerei studenti sarīkoja vaļēju smago automašīnu parādi (procesiju), ar tur attēlotiem un kariķētiem dažādiem tā laika sabiedrības un politikas aktuāliem notikumiem. Attēlotie notikumi daudziem šīsdienas lasītājiem varētu būtu sveši un nesaprotami. Man bija izdevība redzēt šādu studentu procesiju 1963. gadā. Studenti ar skārdenēm rokās pilsētā vāca ziedojumus kādam labdarīgam mērķim.

* * *

1951. gadā noslēgtais t.s. Kolombo plāns deva iespēju Āzijas studentiem mācīties Austrālijas universitātēs un otrādi. Kolombo plāna ietvaros krietns skaits dažādu tautību Āzijas studentu sāka mācības NSW universitātē. Šodienas internacionāliem studentiem nav nekāda sakara ar toreizējā Kolombo plāna studentiem.

Mana saskarsme ar Kolombo plāna studentiem bija asistējot pirmā gada tēlotājas ģeometrijas un tehniskās zīmēšanas praktiskos darbos. Vairums zēnu, bet arī dažas meitenes. Bija klases gandrīz bez neviena vietējā studenta. Ļoti uzcītīgi, bet nedaudz nedroši angļu valodā. Jautājumi sekoja jautājumiem. Kādreiz pat bija grūti saprast, kas jautātājam nesaprotams. Bet tā tikai no sākuma. Nebaidījās nākt arī uz manu biroju pēc palīdzības. Sēr, kā lai šo uzzīmēju? Gadījās arī kuriozas kļūdas. Zīmējuma lapas labajā apakšējā stūrī, kur ir materiālu saraksts, uzzīmēts izurbjamo caurumu saraksts. Bet jau pēc dažiem mēnešiem nebija starpības starp vietējiem un Kolombo plāna studentiem, izņemot to, ka pēdējie bija uzcītīgāki mācībās.

Vecākā pasniedzēja darbs izbeidzās pirms 1963. gada beigām un to vairāk pagarināt nebija iespējams. Bija jāmeklē patstāvīgs darbs. Bet kur? Universitātes vēlējās vismaz viena vai divu gadu Anglijas pieredzi.

Austrālijas Atomenerģijas Komisija sludinājās pēc pētījumu un eksperimentāliem zinātniekiem (Research and Experimental Officers).

Dienvidaustrālijas Tehnoloģijas Institūts sludinājās pēc mehānikas lektora.

Pieteicos uz abām vietām.

Biju uz interviju Atomenerģijas komisijā. Man teica, ka varu kandidēt uz eksperimentālā zinātnieka posteni. Rezultātu solīja paziņot pirms gada beigām.

Biju arī uz interviju Dienvidaustrālijas Tehnoloģijas Institūtā. Samaksāja lidmašīnas biļeti uz Adelaidi un atpakaļ. Piedāvāja mehānikas lektora darbu, sākot ar 1964. gada 1. janvāri, gan ar noteikumu, ka 2 gadi jāstrādā Vaialā (Whyalla), tērauda rūpniecības pilsētiņā, 400 km no Adelaides, kur institūtam ir nodaļa. Pēc tam garantēts darbs Adelaidē.

Negribējās gan atstāt Sidneju un vēl 2 gadus strādāt Vaialā. Piedāvājumu tomēr pieņēmu. Tikko to biju izdarījis, saņēmu paziņojumu no Atomenerģijas komisijas, ka esmu pieņemts darbā par 2. klases eksperimentālo zinātnieku (Experimental Officer Class 2).

Ko darīt?

Ļoti neērta sajūta. Telegrafēju Tehnoloģijas institūtam, ka ģimenes apstākļu dēļ man no pieņemtā lektora darba jāatsakās.

Sākās mans 30 gadu darbs Austrālijas valsts dienestā. Nostrādāju līdz obligātas pensijas laikam 1994. gadā. Savu toreizējo izvēli neesmu nožēlojis.

Kad 1964. gada 1. maija graduācijas ceremonijā saņēmu savu maģistra grādu, jau biju 4 mēnešus nostrādājis Atomenerģijas komisijā. Šajā graduācijā Bakalaura grāda ieguvēju skaits no 38 – 1955. gadā, bija pieaudzis uz 151. Krietns skaits bija ar dažādu Āzijas tautu uzvārdiem.

* * *

Stāsts par divu JDV (NSW) universitātes latviešu mācību spēku Dr. N. Rozenauera un Dr. J. Muižnieka pieminēšanu Latvijas Universitātē pēc valsts neatkarības atgūšanas, varētu būt atsevišķa raksta temats.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“