Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Valsts valoda un poligloti

Laikraksts Latvietis Nr. 672, 2021. g. 20. okt.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Pagājušā piektdienā, 15. oktobrī, Latvijā pirmo reizi svinēja „Valsts valodas dienu“. Tā tika iekļauta atzīmējamo dienu sarakstā tikai šā gada jūlijā. Datums atsaucas uz 1998. gada 15. oktobri, kad Satversmes ceturtā panta teksts „Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru“ tika papildināts ar teikumu: „Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.“

Tieši jaunajā Valsts valodas dienā beidzās pieteikšanās uz konkursu par Latvijas Radio galvenā redaktora / redaktores amatu. Galvenais vēlamo pretendentu raksturojums ir šāds: „kandidāti, kuri izprot sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa uzdevumus un mērķus, spēj garantēt Radio darbības politisko neitralitāti un redakcionālo neatkarību, strādāt ar radošiem cilvēkiem, izprot modernās tehnoloģijas un mediju industriju, spēj formulēt, skaidrot un pārstāvēt Radio viedokli gan Latvijā, gan ārvalstīs.“ Starp prasībām ir: „Valsts valodas, angļu un krievu valodas zināšanas.“

Darba likums norāda: „Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos.“

Šī Latvijas Radio valodas prasība ir izraisījusi spraigas pārrunas sociālos medijos, daži nosodot krievu valodas prasību, daži atbalstot to, jo, lūk, Latvijas Radio 4 raida krievu valodā, un Galvenajam redaktoram taču jāsaprot viss, kas tiek pārraidīts. Jāpiebilst, ka Latvijas Radio 4, tāpat kā LR1, LR2, LR3 un LR5 ir katram savs Galvenais redaktors, un LR Galvenā redaktora loma ir drīzāk saistīta ar darba organizēšanu un līdzīgām augstākā līmeņa darbībām, nekā ar satura veidošanu vai tā personīgo pārbaudīšanu.

Ja salīdzinām ar britu BBC, kuram ir raidījumi pāri par 40 valodās, vai ar Austrālijas SBS Radio, kurš pārraida 68 dažādās valodās, tad ir skaidrs, ka nav un nebūs neviens viens cilvēks, kurš pārvalda visas raidījumu valodas. Tātad minētie raidītāji labi tiek galā bez superpoliglotu vadošajā amatā.

Jāpieņem, ka visi Latvijas Radio darbinieki, ar kuriem Galvenajam redaktoram būtu jārunā, pārvalda valsts valodu, tāpēc iekšējā komunikācijā nebūtu nekādas problēmas.

Radio konkursa piemērs nav jau vienīgais, par kuru ir sūdzēts, ka vēl arvien netiek ņemts vērā Darba likuma aizliegums prasīt svešvalodu zināšanas tur, kur tām nebūtu jābūt obligātām. Vienkārši gadījās, ka Radio konkurss sakrīt ar jauno Valsts valodas dienu.

Vēl ir tāda lieta – šajā un arī citos darba sludinājumos mēdz būt prasība par „valsts valodas“ zināšanu. Cienīsim mūsu latviešu valodu, un nebaidīsimies to nosaukt vārdā, arī darba sludinājumos!

GN
2021. g. 20. okt.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com