Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Latviskā glezniecība mainīgajā pasaulē

Laikraksts Latvietis Nr. 672, 2021. g. 20. okt.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Anita Jansone-Zirnīte izstādes atklāšanā. FOTO Māris Brancis.

Anita Jansone-Zirnīte. „Saules zīme“. FOTO Māris Brancis.

Anita Jansone-Zirnīte. „Ūdens pie krasta“. FOTO Māris Brancis.

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

Pēc teju vai grandiozās Alekseja Naumova ainavu izstādes (tik iespaidīga un pasaules elpu apgarota mākslas darbu skate līdz šim te nebija sarīkota) kopš 1. oktobra uz diviem mēnešiem Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī ieriktējusies pavisam cita veida glezniecība, ko pārstāv Anita Jansone-Zirnīte. Tajā nav būtisks sižetiskais vēstījums, cik uzsvars likts uz pašu eļļas glezniecību un tās specifiskajiem līdzekļiem – uz krāsu tonālo risinājumu, kas nāk no latviešu glezniecības tradīcijām un ko iedibinājis akadēmiķis Vilhelms Purvītis, un virsmas faktūrām.

Še gan jālabo neliela gribēta neprecizitāte. Varētu likties, ka izstādes Burtnieku viļņi darbi ir abstrakti, ja jau nav sižeta. Tā nu gluži nav. Pirmsākums lielākajai daļai darbu ir latvju ornaments – jumis, Māras zīme, sietiņš un citi. Tas saplūst ar ainavu, kas lielākoties noskatīta Burtnieku ezera apkārtnē, kurā viņas vecvecāku 20. gadsimtā celtajos Viļņos dzīvo autore. Tātad izstādes nosaukums ir iznācis visai metaforisks – katrs to uztvers savādāk: vieniem tā būs zināma spēle ar latvju rakstu zīmēm, otriem atklāsies, ka šie ornamenti atrodami dabā, atliek tik skatīties un ieraudzīt, trešiem tas būs vienas dzimtas stāsts, ceturtie izlasīs cilvēka un visas Latvijas likteņus, kas vizuāli izteikti gleznieciskā valodā.

Izstāde ir ļoti intīma un latviska. Darbu izsmalcinātais tonālais risinājums mainās no apgaismojuma, arī no tā, ka faktūru spēcīgie raksti un kustības veicina krāsu toņu maiņu, kad uz tiem uzspīd kāds gaismas stars. Protams, gleznu iedarbība uz skatītāju atkarīga no viņa tā brīža emocionālā stāvokļa. Darbi ir ārkārtīgi jūtīgi, uzsverot katra mirkļa vienreizību un neatkārtojamību. Vienlaikus te atklājas kā pasaules stabilitāte, tā arī tās trauslums.

Un vēl kāda dimensija Anitas Jansones-Zirnītes šajā gleznu skatē. Daudziem darbiem māksliniece par rāmi izmantojusi savu laiku nokalpojušos vecvecāku šķūņa dēļus. Tie izceļas ar laika patīnu un ir tik gleznieciski, it kā būtu tīši pieskaņojušies viņas darbu tonālajam risinājumam, virsmas grodumam. Rāmju dēļiem ir atstāts to dabiskā laika korozija, tajos parādās zaru izciļņi, gadu gredzenu raksti, vienīgi iekšējā mala ir apdarināta, lai izskatītos glīti. Šie savdabīgie rāmji padziļina mākslinieces vēstījumu. Šādā veidā Anita Jansone-Zirnīte samēro pagātni ar mūsdienām, uzsverot, ka viss mainās, ka viss ir relatīvs un ka pagātne ir saķēdēta ar šodienu. Nekas neapstājas. Laika ritējumu neapturēt.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com