Prāvests prof. Dr. Jānis Priedkalns

Palielināt / Enlarge

Jānis Priedkalns ar sievu, māti un bērniem 1974. gadā. FOTO no Priedkalnu ģimenes arhīva.

Palielināt / Enlarge

Jubilārs 80. jubilejā, 2014. g., ar dzīvesbiedri Ilgu un mazbērniem. FOTO no Priedkalnu ģimenes arhīva.

Mans brālis Jānis Priedkalns dzimis 1934. gada 28. martā Latvijā, Kārļa un Ernas Priedkalnu ģimenē. Jānim un man ir arī brālis Juris. Tēvs bija veterinārārsts, māte studēja teoloģiju Latvijas Universitātē. Kad Padomju Savienība okupēja Latviju 1944. gadā, ģimene devās trimdā uz Vāciju. Tur bēgļu nometnes skolā Annas Brigaderes lugā Sprīdītis Jānis tēloja galveno lomu – Sprīdītis aiziet pasaulē, bet atgriežas mājās. Tā arī Jānis pēc dzīvošanas vairākās zemēs, atgriezās mājās, t.i., Latvijā, bet, saglabājot savu latviskumu, arī latviskā vidē Austrālijā. Sākotnēji Jānis teica, ka savu mūža saulrietu pavadīs Latvijā, bet tā kā viņa bērni palika Austrālijā, tad, sekojot asins balsij, viņš arī palika savas ģimenes tuvumā Austrālijā.

Izglītības virknes

Austrālijā Jānis bija beidzis veterinārmedicīnas fakultāti Sidnejas Universitātē, Anglijā ieguva Humanitāro zinātņu maģistra grādu Kembridžas Universitātē., kur trīs gadus arī bija mācībspēks, un ieguva Veterinārzinātņu ķirurga grādu Londonā. ASV ieguva Medicīnisko zinātņu doktora grādu (Ph.D.) Minnesotas Universitātē. Studiju galvenais lauks: embrioloģija un specializēšanās neiroendokrinoloģijā, pētot smadzeņu šūnu iedarbību uz endokrīniem dziedzeriem. Latvijas Zinātņu akadēmija ievēlējusi Jāni kā savu īsteno locekli/akadēmiķi, un gan Latvijas Universitāte, gan Latvijas Lauksaimniecības Akadēmija viņam piešķīrusi goda zinātņu doktora (Dr hc) grādus. Studējis arī teoloģiju bakalaura programmā Melburnas Universitātē, Austrālijā un Minhenes Leopoldina Universitātē, Vācijā. Ir ordinēts Luteriskās baznīcas mācītājs un konsakrēts prāvests.

Akadēmiskās/zinātniskās gaitas

Jānis tiecās strādāt daudzās vietās galvenokārt, lai paplašinātu redzes loku savā specialitātē neiroendokrinoloģijā. Bet reizē viņš arī vēlējās iepazīties ar dažādu tautu kultūrām. No tā izriet viņa globālais darbības lauks.

Jānis ir veicis mācībspēka un medicīniskā vieszinātnieka darbus sekojošās universitātēs: ASV – Minnesotas Universitātē, Harvardas Universitātes Medicīnas fakultātē Bostonā; Anglijā – Kembridžas Universitātē; Francijā – Collège de France Parīzē un Lionas Universitātē; Vācijā – Minhenes un Gīsenes Universitātēs; Argentīnā – Buenosairesa (Buenos Aires) Universitātē; Zviedrijā – Karolinskas Medicīnas zinātņu institūtā Stokholmā; Indijā – Visindijas Medicīnas zinātņu institūtā.

Kā viesprofesors lasījis lekcijas Dienvidāfrikā – Vitvatersranda Universitātē Johannesburgā; Japānā – Tokijas Medicīnas un zobārstniecības Universitātē; Taivānā – Taivānas Nacionālajā Universitātē Taipei; Somijā – Turku Universitātē; Zviedrijā – Lundas Universitātē, ASV – Vašingtonas Universitātē Sietlā.

Pirms atgriešanās Latvijā bijis Austrālijā Adelaides Universitātes anatomijas un histoloģijas katedras vadītājs un profesors Medicīnas fakultātē. Turpat arī bijis Dabaszinātņu fakultātes dekāns. Ievēlēts par Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) Austrālāzijas prezidentu. Latvijā bijis profesors Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātē, kā arī Lauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. 1967.-70. g. darbojies Vācijā kā Alexander von Humboldt stipendiāts un Francijā kā tās ārlietu ministrijas vieszinātnieks. Ārpus medicīnas lauka pasniedzis lekciju ciklus par globalizācijas tematiem LU Ekonomikas un vadības fakultātē, kā arī Vidzemes Augstskolas Biznesa vadības nodaļā. Jāņa amatos ietilpst Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības prezidenta amats, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju nodaļas vadība.

Sarakstījis vairāk nekā 70 zinātnisku publikāciju latviešu, angļu, vācu un franču valodās, kuras viņš visas pārvalda. Daļa viņa darbu arī tulkoti spāņu, itāļu, portugāļu, japāņu un indonēziešu valodās. Jānis ir konsultants vairākiem medicīnas zinātniskiem izdevumiem Eiropā un ir bijis arī Nobela prēmijas konsultants Medicīnā un fizioloģijā.

Atsaucoties dzimtenes balsij

Par Jāni var teikt: ja zinātnei pieder viņa prāts, tad latviešu tautai un tās likteņgaitām viņa sirds. Jau Austrālijā dzīvojot, Jānis izjuta atbildību palīdzēt Latvijai, iesaistoties nacionālpolitiskā darbībā. Atgriežoties Latvijā 1995. gadā kā 6. Saeimas deputāts, viņš savus spēkus veltīja atjaunotās Latvijas Valsts vajadzībām, strādājot Saeimas Finanšu un Izglītības komisijās, kā arī bija Eiropas Parlamentārās asamblejas loceklis un Eiropas Demogrāfiskās komisijas vicepriekšsēdis. Pēc darbošanās Saeimā bija Ārlietu ministrijā Preses analīzes nodaļas vadītājs.

Tad sekoja Latvijas vēstnieka postenis Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ņujorkā 1998.-2001. gados, kur viņš tika ievēlēts par ANO Cilvēktiesību komisijas locekli. Viņam arī piedāvāts ANO ekonomisko un sociālo jautājumu padomes (ECOSOC – prestiža ANO komiteja) viceprezidenta postenis. Diemžēl, zem Krievijas spiediena Ārlietu ministrija nepieņēma šo piedāvājumu, aizbildinoties, ka tāda darba slodze it kā būtu par smagu, kaut konsultēšanās ar vēstnieku nebija notikusi – tā 1999. gadā viceprezidentūru ieguva Baltkrievija.

Svarīgu iespaidu veica Jāņa publisks izskaidrojums ASV vēstniekam ANO sēdē, kādēļ Baltijas valstis būtu jāuzņem NATO, jo dienu pēc šīs sēdes 2001. g. ASV vēstnieks par to informēja ASV Senāta Ārlietu komiteju, un divas dienas vēlāk šīs komitejas vadītājs atklātībā paziņoja ASV Ārlietu komitejas atbalstu Baltijas valstu iekļaušanai NATO, kas nozīmīgi paātrināja Baltijas valstu uzņemšanas gaitu NATO. ANO izrādīja godu Jānim, izvirzot viņu par sesijas vadītāju ANO Ģenerālās asamblejas prezidentūras maiņas sanāksmē 185 valstu forumā, kas notika 2001. gada 11. septembrī (šī neaizmirstamā datuma sanāksmes laiks sakrita ar uzbrukuma laiku Pasaules Tirdzniecības centram turpat Ņujorkā). Jāpiemin arī, ka Tēvzemei un Brīvībai/LNNK apvienība Jāni izvirzīja kā Valsts prezidenta amata kandidātu 1999. g. jūnijā Valsts prezidenta vēlēšanās. Jānim piešķirts Triju Zvaigžņu Ordenis virsnieka pakāpē.

Nacionālpolitiskā un sabiedriskā darbība trimdā un diasporā

Jānis bija Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (kā Austrālijas un Jaunzēlandes pārstāvis no 1985.-1990. gadam) un arī Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) valdes loceklis un Kultūras fonda priekšsēdis. Bijis Austrālijas Latviešu Studentu apvienības, kā arī globālās Latviešu Studentu Centrālās savienības priekšsēdis, pārstāvot latviešu studentus Starptautiskās studentu konferencēs un ASV Nacionālā studentu kongresā, vienmēr aizstāvot latviešu tautas politiskās tiesības būt brīviem un neatkarīgiem. Viņš informējis citu tautu sabiedrību par Padomju koloniālismu un rusifikāciju Baltijas valstīs un latviešu tautas stāvokli Latvijā. Vadījis korp! Lettgallia kā tās globālais seniors.

Kad Latvijā nodibinājās cilvēktiesību aizsardzības grupa Helsinki-86, tad Jānis izveido un vada tās atbalsta grupu Austrālijā, arī apmeklējot Austrālijas valdības pārstāvjus. Piedalījies arī Gaismas akcijas darbā. ASV dibinājis un vadījis Americans for Congressional Action to Free the Baltic States Minnesotas nodaļu. Bijis arī latviešu skautu vadītājs. Pievienojies Daugavas Vanagu organizācijai 1959. g. un bijis tās Centrālās valdes priekšnieka vietnieks, kā arī Austrālijas Daugavas Vanagu priekšnieks 2012.-14. gados.

Lai veicinātu latviešu jaunatnes latviskuma saglabāšanu, Jānis panāk, ka latviešu valoda iegūst abitūrijas kursa tiesības un latviešu valoda tiek akreditēta ar studiju galvenā priekšmeta statusu Adelaides u.c. pilsētu universitātēs. Jānis kā Adelaides Universitātes profesors ir latviešu valodas immatrikulācijas komitejas priekšsēdis, kas ik gadus sastāda kursa saturu. Kā skolotājs Austrālijas Latviešu vasaras vidusskolā Jānis vada arī nacionālās izglītības un nacionālpolitikas ievirzes stundas. Bez tam viņš izveido un vada Latviešu jaunatnes nacionālā darba grupu, kuras dalībnieki iestājas par apspiesto tautu tiesībām, regulāri atgādinot par latviešu tautas vajāšanām, deportācijām un genocīdu Padomju Savienībā, sūtot vēstuļu akcijas politiskiem vadītājiem Rietumu valstīs, ANO, Latvijā, PSRS, kā arī Padomju cietumu administratoriem; jaunieši veidoja radioraidījumus, organizēja demonstrācijas, piem., jauniešu grupas, tērpušās cietumnieku apģērbos, prasot aizstāvēt baltiešu tiesības; rīkoja bada streikus un lūgšanu brīžus. Aicināts par Latvijas Valsts svētku akta runātāju 35 Eiropas, ASV, Kanādas un Austrālijas pilsētās. Dzīvojot Rīgā, bijis Latvijas ev. lut. baznīcas (LELB) Sabiedrisko attiecību padomes loceklis, Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdis, Rīgas Latviešu biedrības domnieks.

Ģimenes radīšanas mērķi

Jau studiju gados Jānis teicis, ka precēs tikai tādu latviešu meiteni, kura, lai latviešu tauta neiznīktu, būtu ar mieru ar Jāni radīt 6 bērnus. Tā Jānim ar sievu Sarmu Kaškuru ir 6 globāli radīti bērni: Māra un Kārlis dzimuši ASV, Indra – Francijā, Dāvids un Anna – Anglijā, Toms – Austrālijā (pirmā maz- meita Anita – Latvijā). Visi ir latviski runājoši bērni/mazbērni. (Māra, kura dzimusi ASV, bērnudārzā gājusi Vācijā, pamatskolu sākusi Francijā, pirms pārcelšanās uz Angliju prasījusi tēvam, cik valodās viņai vēl būs jāskolojas.)

Pašreizējā darbība un pastāvīgās intereses

Sekojot darba gadiem Amerikā un Eiropā, Jānis 2009. g. atgriezās Austrālijā, kur kļuva par Adelaides latviešu draudzes mācītāju, drīz vien arī par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Pasaulē (LELBP) Virsvaldes locekli, būdams LELBP Austrālijas un Jaunzēlandes apg. Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienības priekšnieks. Jau Austrālijā studiju gados Jāni interesēja eksistenciālie jautājumi par reliģijas un zinātnes attiecībām un tādēļ viņš vēl tagad turpina intere- sēties šai laukā. Ir arī Pasaules ģimeņu un bērnu foruma starptautiskās padomes loceklis.

Citas intereses: dziedāšana, kalnā kāpšana, autosports, skriešana. Rīgā dzīvojot, dziedājis Mazās Ģildes vīru korī Frachori, kas Dziesmu un Deju svētku vīru koru sacensībās dalīja 1. vietu ar kori Gaudeamus; ASV dziedājis Mineapoles vīru dubultkvartetā Latvis; Austrālijā – Adelaides vīru korī Daugava.

Kalnu valdzinājums viņu ir aizvedis arī uz abiem pasaules augstākajiem kalniem. Tie atrodas Himalaju kalnu grēdās: Everests Nepālā un K-2 Baltistānas novadā Pakistānā. Baltistānā viņš arī iepazinies ar turienes baltu tautas kultūru un tradīcijām, kurās var atrast daudz līdzību ar Eiropas baltu tautu rakstiem. Jānis kāpj kalnos, izjūtot kalnu varenību, lai aptvertu plašākus apvāršņus. Lai pārbaudītu spēju veikt kalnu izaicinājumu izturības ziņā, viņš pārbraucis Austrālijas kontinentam austrumu-rietumu virzienā ar divriteni karstajā janvāra mēnesī, kur ap 2700 km jāveic pa svelmainu tuksneša ceļu, kur naktis pārgulētas ceļmalas krūmos guļammaisā. Bez tam Jānis ar ģimeni ir apbraucis visam Austrālijas kontinentam gan ar auto, gan motociklu, kur vietām nav asfaltētu ceļu, un pēc vasaras lietus gāzēm ceļu pat nav viegli redzēt.

Gatavojoties Himalajiem, viņš arī pārbaudījis savu izturību, skrienot 42 km maratonus. Pazīstamākais ir Ņujorkas maratons, ko Jānis noskrējis, kad viņš tur bija vēstnieks un nesa Latvijas krāsas. Savu uzņēmību parādījis arī plostojot ASV Kolorado upes straujos ūdeņos. Jāni ir arī vilinājis autosports. Viņš ir saņēmis pāris kausu ātrumsacensībās ar savu Ferrari, bet vēlāk sācis braukt apvidus braucienos (rallies), kur piedalījies 12 valstīs Eiropā un Austrālijā.

Kā raksturot brāli?

Lasītājs var vērtēt šeit atskaitīto no sava viedokļa. Man, kā Jāņa māsai, ir savs redzējums: noteikta un cieša latvietība, izteikta godprātība, liela zinātniska erudīcija, daudzpusīga pieredze un personīgas inteliģences pievilcība ir pavadījusi Jāni viņa dzīves un darba gaitās. Viņa personībā iezīmējas inteliģence un patiesība, augsts morāles standarts. Tāpat pazīstu viņa mērķtiecību, centīgumu, taisnīgumu, latviešu patriotismu. Es esmu lepna par savu brāli.

Jāni, turpini augstu turēt savus ideālus un iesaistīties dzīvē ar visu sirdi un prātu!

Ruta Priedkalne-Zirne
Laikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums izdevumā „Čikāgas Ziņas“.
Ruta Priedkalne-Zirne pēc „Čikāgas Ziņas“ lasītāju lūguma.