Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Noslēpumainais fotogrāfs Jānis Doreds

Ilgu gadu pētnieciskais darbs vainagojies ar panākumiem

Laikraksts Latvietis Nr. 673, 2021. g. 27. okt.
Vita Gaiķe -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pēteris Korsaks. FOTO Dveins Falks.

No kreisās: Pēteris Korsaks, Dace Cepurīte, Vita Gaiķe. FOTO Dveins Falks.

Pēteris Korsaks izstādē. FOTO Dveins Falks.

Jānis Doreds ar ģimeni: sieva Gaļina, dēli Vladimirs (Valdemārs) un Jevgeņņijs (Eižens), sievas māte Glafira Rozova Rīgā, ap 1928. gadu. Foto Jāņa māsas Annas albumā. Līvas Undzenko arhīvs.

Skats no izstādes. FOTO Dveins Falks.

Skats no izstādes. FOTO Dveins Falks.

Latvija Amerikā lasītājiem pazīstamais nenogurdināmais fotovēsturnieks Pēteris Korsaks ir paveicis milzīgu darbu, lai no nebūtības izceltu vienu no latviešu spilgtākajiem fotogrāfiem – Jāni Doredu (Džonu Doredu, kā viņu pazina pasaule). Vai nav nožēlojami, ka okupācijas vara pielika visas pūles, lai noklusētu šādas izcilas personības eksistenci?

Ziņu meklējumus par noslēpumaino fotogrāfu Pēteris Korsaks jau sāka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ieraudzījis žurnāla Ilustrēts Žurnāls 1923. gada izdevumos vairākas publikācijas ar Jāņa Doreda fotogrāfijām. Četrdesmit garus gadus, pateicoties dzelzs priekškaram, vēsturniekam neizdevās atrast nekādu informāciju. Tomēr Pēteris Korsaks nepadevās un turpināja meklēt. Vēl okupācijas laikā režisors Ansis Epners no kāda ārzemju ceļojuma nelegāli ieveda Elizabetes Doredas grāmatu (Jāņa Grīna tulkojumā) par savu dzīvesbiedru Zeme man ir apaļa, no kuras izdevās iegūt daudz informācijas gan par Doreda izcelšanos un saistību ar Cēsīm, gan viņa dēkaino dzīvi. Vēlāk viņam veicās uziet 1927. gadā izdoto fotoalbumu Latvijas daba un dzīve, kurā ir vairāk nekā trīsdesmit Jāņa Doreda fotogrāfiju par Latviju.

Vēl vairāk ziņu izdevās savākt režisorei Dzintrai Gekai, veidojot filmu par fotogrāfu Džona Doreda sala un uzaicinot Doreda dēlu Eiženu apciemot dzimteni. Eižens no Amerikas atveda un uzdāvināja Rīgas Kino muzejam sava tēva personīgās mantas.

2011. gadā, atzīmējot Cēsīs dzimušā Jāņa Doreda 130. gadskārtu, kopā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju Pēteris Korsaks sarīkoja pirmo Jānim Doredam veltīto fotoizstādi Latvijā. Darbs pie šīs izstādes aizrāva arī muzeja vēsturnieci Daci Cepurīti, kura iesaistījās ziņu vākšanā par izcilo fotogrāfu.

Un tā, desmit gadus vēlāk, atkal Cēsu Vēstures un mākslas muzejā šovasar bija skatāma apbrīnojami plaša un informācijas bagāta izstāde Jānis Doreds. Izcilais foto un kino reportieris 20. gadsimta pasaulē. Man un manai ģimenei bija prieks un pagodinājums šo izstādi skatīt kopā ar abiem autoriem – Daci Cepurīti un Pēteri Korsaku un klausīties viņu aizraujošajā stāstījumā.

Izstādē varēja izsekot fotogrāfa piedzīvojumiem bagātām darba gaitām, mazliet ieskatīties arī viņa personīgajā dzīvē. Izstādīta baznīcas grāmata, kurā reģistrēta Jāņa Doreda piedzimšana 1881. gada 23. aprīlī Veismaņmuižā pie Cēsīm. Liels dārgums ir kādas radinieces atdāvinātais fotoalbums ar Jāņa Doreda fotogrāfijām. Kad vēstures pavediens ir sācis ritināties, lēnām atrodas arvien jauni pārsteigumi.

Jāņa Doreda dzīvi un profesionālo darbību Pēteris Korsaks ir aprakstījis arī grāmatā Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki.

„Viņš bija cilvēks, kuru pazina visa Eiropa, jo viņš aizvien bija tur, kur 20.gadsimtā risinājās apvērsumi, iebrukumi, okupācijas un revolūcijas. Viņš bija pazīstams karaļiem, ministriem un diktatoriem, nerunājot nemaz par pasaules valstu reportieriem. Viņam trīs reizes piesprieda nāves sodu – gan padomju čeka, gan Franko režīms. Bet var pateikties Anglijas un ASV diplomātiem un šo valstu presei, ka Jānis Doreds, kas pasaulē pazīstams ar vārdu Džons Doreds, savās kinoreportāžās turpināja iepazīstināt ar jaunākajiem notikumiem, strādājot amerikāņu firmā Paramount News,“ raksta Pēteris Korsaks.

Jānis Doreds (1881–1954) pirmās filmas uzņēma ASV, bija viens no pirmajiem Holivudas kino operatoriem. Taču filmēšana studijā likās garlaicīga. No 1920. – 1925. gadam Jānis Doreds bija Pathe News korespondents Baltijas valstīs un Polijā, no 1925. – 1950. gadam filmēja 20. gs. nozīmīgākos notikumus kā, piemēram, Krievijas vadītāja Ļeņina bēres (nelegāli, par ko tika arī arestēts), zemūdens Nautilus ekspedīciju uz Ziemeļpolu, Itālijas iebrukumu Etiopijā 1935. gadā, pilsoņu karu Spānijā, Varšavas bombardēšanu 1940. gadā un citus notikumus. Par Jāņa Doreda kino operatora gaitām rakstīja gan Eiropas, gan Amerikas, gan Austrālijas prese.

Darba gaitas Jānis Doreds noslēdza 1950. gadā. Kopā ar sievu Elizabeti apmetās mājā Norvēģijā, Džona Doreda salā, kur atpūtā nodzīvoja 4 gadus. Jānis Doreds miris 1954. gadā, apglabāts Norvēģijā.

Bet mēs, pateicoties vēsturnieku pūlēm, esam uzzinājuši par vienreizīgu, bezgala apdāvinātu un talantīgu personību, piedzīvojumu meklētāju latvieti ar pasaules slavu – Jāni Doredu.

Vita Gaiķe.
Laikraksta „Latvija Amerikā“ redaktore
Laikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com