Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vizināmies pa vīnotavām (1)

Langhorna Krīkā

Laikraksts Latvietis Nr. 673, 2021. g. 27. okt.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Angas upe. FOTO Marija Perejma.

Angas upe. FOTO Marija Perejma.

Vitasa Jurevičusa (Vitas Jurevicius) gleznas. FOTO Marija Perejma.

Vitasa Jurevičusa (Vitas Jurevicius) glezna. FOTO Marija Perejma.

Esam ārprātīgi laimīgi, dzīvojot Dienvidaustrālijā, kur ir nulle Covids. Mums jāpiekopj trīs ierobežojumi ar cerību šo statistiku noturēt, QR koda lietošana, sociālā distance un obligātā maskas vilkšana. Robežas ar austrumu pavalstīm ir slēgtas, un ar pārejām ir stingri noteikumi.

Mūsu ceļojums pa Austrālijas iekšzemi tika atcelts, daļa vīra izņemtās brīvdienas varēja atstrādāt, bet palika nedēļa pašu rīcībā. Dienas iesākās ļoti aukstas. Pabīdījām mājas putekļus, dārzu aplaistīja dabas ūdens, garāžu iztīrījām un jumtu paremontējām. Ar vienu aci vērojām laika pareģojumus, kuri rādīja, ka saules siltums grozās uz mūsu pusi.

Ceturtdiena, 9. septembris, izveidojās ļoti vējaina, bet pēc pareģojuma un deguna niezēšanas un šķaudienu posmi paziņoja, ka pavasaris ir klāt.

Nedēļas sākumā skuters apciemoja mehānisko darbnīcu, nolika pārbaudi, gan minēja, ka drīz derētu jauna aizmugures riepa. Nedz kurš visvairāk uz tās sēž?

Pēteris ir ilggadīgs mocīšu braucējs, bet pēdējos gadus pārgājis uz Vespa jeb skuteru, kas viņam uz darbu ir galvenais transporta līdzeklis. Pašreizējais ir itāļu markas Piaggio, kas ražots Vjetnamā. Pa laikam atrodam reizes, kad varam ar to kopā izvizināties.

Dzīvojot kalnos, esam izlutināti ar vīnotavu izvēli, bet uz Langhorna Krīka (Langhorne Creek) rajonu, no mums kādas stundas brauciens tālāk dienvidos, nebijām iepriekš bijuši, jo galvenokārt tādēļ, ka tas atrodas pavalsts nomalē. Otrkārt, kaut gan tur atrodas pāri par 20 vīnotavas ar plašiem laukiem, publikai pieejamas ir tik 8 ar izveidotām vīna garšošanas telpām, vai saucamām pagraba durvīm. Vīnotavas Barossa ielejā (150) vai Maklarena Vailā (McLaren Vale) (160), vai Klērā (50) (Clare) dod publikai lielāku izvēli, jo puse no katra rajona vīnotavām ir pieejamas publikai.

Langhorna Krīks, kuru dibināja 1850. gadā, atrodas starp Bremer un Angas upēm, paliene sniedzot zemes bagātību, un tās vīna lauki ir vieni no pirmajiem Austrālijā.

Pilsētas nosaukums veidojās ar Alfreda Langhorna krāšņo raksturu. Viņš bija ļoti pazīstams visiem apkārtējiem ļaudīm kā melis, jo realitāti viņš apsedza ar paša izgudroto taisnības tīklu. Alfreds dzina savus liellopus pāri Bremera upei un vietu neformāli nosauca pa Langhorna šķērsošanas vietu (crossing). Ar laiku vārds mainījās uz Krīk (angl.: Creek – strauts), kaut gan tāds strautiņš neeksistē.

Bija agrs rīts, kad atstājām māju, megpaija dziedāja, un laimīgā kārtā kukabūras mūs neizsmēja. Līku loču izvijāmies pa kalna skaistajiem skatiem, kur vistiņas, liellopi un aitas mūs novēroja. Apkārtne vēl ļoti zaļa, un saules siltumu varēja skaisti izjust. Apkampa rīta miers, un braucot pa tukšajiem ceļiem, izjutām, ka esam vienīgie ceļotāji. Izbraucām cauri maziem miestiņiem, kur valdīja lauku gars un klusums. Varējām braukt pa šoseju, bet aizmugures ceļi no mūsu mājām ir daudz interesantāki. Atvēru ķiverei mazu lūciņu, lai sasmaržotu svaigā rīta elpu.

Piebraucam Stratalbinā (Strathalbyn), kas ir lielāka pilsēta ar apmēram 6 500 iedzīvotājiem. Skuters nebija vienīgais, kas vēlējās uztankoties. Apsēdāmies kafejnīcas āra sēdvietās un vērojam pilsētiņas aktivitātes. Skotu dibinātie pamati 1839. gadā ir atrodami vecāko ēku arhitektūrā. Pie Angas upes tā ir skaisti izveidota ar krastmala izkoptajiem zālājiem, vairākiem tiltiem un ēkām ar vēsturiskiem stāstiem. Šai dienā apriņķa darbinieki izdaiļoja gājēju ceļus patīkamā ķieģeļu salikumā.

Iedzerot tējiņu, sēdējām iepretī vecā dzelzceļa vadītāja mājiņai, kas izveidota pa mākslas galeriju. Dzelzceļš sastāv no veciem vāģiem un kalpo izpriecu braucieniem pa skolas un publiskajām brīvdienām uz netālo ezeru un jūru.

Galerijas apciemošana mani pievilka kā mušu pie mušpapīra. Izkoptās telpas veicināja pavadīt tur laiciņu. Pie sienas ieejot satikos ar Vitas Jurevičus (Jurevicius) mākslas darbiem. Vitas lietuviešu tēvs runāja latviski un latviešu māte sabiedrībā bija ilggadīgā latviešu skolas skolotāja. Vitas strādā kā mākslas skolotājs un ir saņēmis vairākas mākslas godalgas. Viņam padodas arī keramika, un tā bija izstādīta blakus telpā.

Acis iekāroja vienu darbu. Labi, ka skuterim nav vietas un, tā kā padusē negribējās ar to ceļot, tad atstāju izstādi ar tukšām rokām.

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com