Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Rakstnieku cēlieni

Muzeja „Latvieši pasaulē“ Mēneša priekšmets septembrī

Laikraksts Latvietis Nr. 674, 2021. g. 3. nov.
Toms Pāvils -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LaPa-muzejs

Dzejnieces un rakstnieces Rūtas Skujiņas rakstāmmašīna, kuru viņai sagādāja Kalamazū pilsētas Labdarības fonds 1954. gadā. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Rakstniece Indra Gubiņa uzstājas rakstnieku rītā Austrālijas latviešu 27. Kultūras dienās Melburnā, 1977. gadā. FOTO Ervīns Nāgels.

Rūta Skujiņa ar meitām Pensilvānijā, ASV 1950. gadā, kur viņa strādāja kā mājkalpotāja. No kreisās: Lalita Lāce, Rūta Skujiņa, Māra Lāce.

LaPa_septembris_4

Rūta Skujiņa ASV 20. gs. 50. gados.

Rudenī Latvijā ir ierasts atzīmēt Dzejas dienas, kas pulcē kopā dzejniekus un viņu daiļdarbu cienītājus. Ārpus Latvijas līdzīga veida literāros sarīkojumus mēdz dēvēt par rakstnieku cēlieniem. Tos rīko ārzemju latviešu dziesmusvētku, Kultūras dienu un dažādu paaudžu nometņu (2x2 un 3x3) ietvaros. Rakstnieku cēlienos literātiem ir iespēja dalīties ar saviem jaunākajiem darbiem, satikt citus rakstniekus un tuvāk iepazīt savu publiku.

Okupācijas laikā latviešu rakstnieki ārpus Latvijas veidoja rosīgu sabiedrības dzīvi, tika izveidotas gandrīz 150 izdevniecības, kas izdeva jaundarbus un pārpublicēja latviešu klasiku. Latvieši visā pasaulē pirka un lasīja šo apgādu izdevumus. Klajā tika laisti ne tikai romāni, dzejoļu krājumi un izglītojoši izdevumi, bet arī regulāri publicēta periodika: avīzes, žurnāli, rakstu sērijas.

Dzejnieces un rakstnieces Rūtas Skujiņas rakstāmmašīna, kuru viņai sagādāja Kalamazū pilsētas Labdarības fonds 1954. gadā

Rūta Skujiņa (1907-1964) Otrā pasaules kara beigās ar meitām devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc pieciem Vācijas bēgļu nometnēs pavadītajiem gadiem viņas 1949. gadā izceļoja uz ASV. Pirmajos gados viņa strādāja smagu un sev neierastu fizisku darbu kā mājkalpotāja un fabrikas strādniece, tomēr arī rakstot un publicējot dzejoļus, stāstus un impresijas trimdas latviešu presē. Sākumā Rūta Skujiņa manuskriptus rakstīja ar roku, bet vēlāk meklēja iespēju, kā tikt pie rakstāmmašīnas ar Eiropas vai Vācijas taustiņu sakārtojumu. Tāda rakstāmmašīna bija daudz dārgāka, nekā viņa varēja atļauties. Rūtas mazmeita Sarma Muižniece Liepiņa stāsta: „Tad 1954. gadā notika Ziemassvētku brīnums – Kalamazū pilsētas Labdarības fonds (Kalamazoo Foundation) viņai šo rakstāmmašīnu uzdāvināja...“ To bija sarunājusi latviešu māksliniece Nora Drapče. Ar šīs rakstāmmašīnas palīdzību tapuši vairāki Rūtas Skujiņas literārie darbi trimdā, tostarp autobiogrāfiskas prozas impresijas Sirds dzīvo no niekiem (1963) un atmiņu stāsts Vējš svaida kaijas (1964).

Toms Pāvils,
„Latvieši pasaulē“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com