Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Tautumeitas“ – Fenomens

Spējīgas, stipras, skaistas sievietes

Laikraksts Latvietis Nr. 675, 2021. g. 10. nov.
Sandra Milevska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

„Tautumeitas“. No kreisās: Aurēlija Rancāne, Asnate Rancāne, Laura Līcīte, Ilona Dzērve. FOTO TILTS.

ALA (Amerikas Latviešu apvienības) delegāti klausās „Tautumeitu“ koncertu. FOTO Valda Grīnberga.

Latviešu biedrības Sv. Pētersburgas saietā. FOTO Latviešu biedrība Sv. Pētersburgā.

„Tautumeitas“ un instrumentālisti koncerta noslēgumā FOTO TILTS.

Pēc koncerta sarunu vadītājas (augšējā rindā) Tija Kārkle un Laila Medne.  Vidējā rindā no kreisās: Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne. Zemākā rindā: Ilona Dzērve, Laura Līcīte. FOTO TILTS.

Tautumeitas ar lielo T nav vienkārši mūsu tautas tipiski talantīgās, darbīgās un skaistās meitas. Viņas – mūzikas fenomens, dainās un folklorā gremdējoties cēlies no latgaliskām saknēm; klasiski izglītojies Mūzikas akadēmijā vai Mākslas un iepriekš – Kultūras akadēmijā, iestādēm ar kurām lepojas; smēlies no priekšgājējiem/kolēģiem Iļģiem, tad nonācis postmodernās etnomūzikas eiforijā. Spējīgas, stipras, skaistas sievietes, Tautumeitas spēlē un dzied par visu, kas sievietes skar dzīvē un dabā, par sadziedāšanos, par pādīti – diženu, raženu. Dziedot par mežu, tās izvēlējušās filmēties maksimāli tālu no dabas maģijas – pamestas rūpnīcas cementa un klona tuksnesī, muzikāli un vizuāli apgriežot augšpēdus vispārpieņemtos jēdzienus. Raganu nakti izdzied un izdanco ar kustībām, kas salīdzināmas vienīgi Havaju salu hula dejai.

Paldies Tautumeitu dalībniecēm Laurai Līcītei (vijole), Asnatei Rancānei (vijole), Aurēlijai Rancānei (bungas), Ilonai Dzērvei (akordeons), kopā ar grupas sastāvā esošajiem pavadoņiem Staņislavu Judinu (kontrabass), Mārtiņu Miļevski (bungas), Elvi Lintiņu (klavieres), kas sniedza visus Latvijas nostūrus pārstāvošu pašu aranžēto, arī komponēto tautas dziesmu/dziesmu klāstu. Apguvušas pat suitu burdonu, viņu folklorizētais skanējums izdzied, velk, loka, un, ar Aurēlijas horeogrāfētām vijīgām kustībām izceļot katru dziesmu, arvien uz skatuves sniedz kaut ko jaunu. Šoreiz pārsteigums pašās beigās, piedevām, veltīts strauji tuvojošamies veļu laikam un varoņu, strēlnieku, svētkiem – ziņģe Čiekurkalna gaiļi dzied („no rītiņa agrumā, agrumā...“), kuru kāds starp koncerta skatītājiem atpazina kā poļu dziesmu.

Vizuālais tēls Tautumeitām neatpaliek no izspēlētās postmodernās mūzikas, par ko jāpateicas kādreizējai melburnietei no Austrālijas, vēlāk Rietumeiropas un tagad jau sen Latvijas latvietei Brigitai Strodai. Brigita kā tāda krustmāte, stāvot klāt katru reizi vajadzības brīdī, ar pilnām audumu lādēm un idejām, kā apspēlēt un stilizēt tautas tērpus. Slavena ar saviem kroņiem, pārtapušiem līdz nepazīšanai vaiņagiem, Brigita tos gatavo īpašus, un latvju tautu meitas tikumības simbolu postmodernā skatījumā apgāž otrādi: katrai esot četri kroņi, katrai citāds, liela izmēra, melni, balti vai caurspīdīga tilla ar aplikācijām, tīši mazliet groteski un pārnestā veidā piesaucot pagānisko, ko īpaši izceļ starptautiskie interneta komentāri. Bet Tautumeitas dzied un uzstājas ar baltām kedām kājās.

Tautumeitu vēstures īsais kurss iekļauj 2017. gadā ar Auļiem kopīgi izdoto, Latvijas gada labāko tautas mūzikas albumu Lai māsiņa rotājas, kam sekoja Tautumeitas (2018) un Dziesmas no Aulejas (2019). Simtgades Dziesmu svētkos uzstājušās atsevišķā modernās mūzikas koncertā ar dažādiem māksliniekiem, pāris mēnešu vēlāk turpat sniedza pašu koncertu, atvilinot arī klausītājus no tajā brīdī notiekošās Rīgas konferences svinīgajām noslēguma vakariņām. Izceļoties pandēmijai, Tautumeitas pievienojās citiem māksliniekiem koncertā uz ūdens Juglas ezera krastā, publikai savās laivās pieairējoties klāt. Jaunākais projekts ir daļēji teicēju ierakstu iedvesmots kopīgs albums ar Prāta vētru, kura taustiņinstrumentālists Māris Mihelsons, Smiltenē būdams, šo Tilta koncertu arī noklausījās.

Ar Latvijas Kultūras ministrijas un PBLA atbalstu, Daces Aperānes vadītā organizācija Latviešu Kultūras biedrība Tilts pārsitusi pandēmijas laikmeta vecās trimdas diezgan skaitliski ievērojamo zūma sanāksmju virkni, kuras tomēr caurmērā pievelk 30-50 dalībniekus. Saskaņojot Tautumeitu virtuālā koncerta 23. oktobra datumu ar Čikāgā notiekošā ALA 70. jubilejas kongresu, virtuālā Kanādas Tērvetes 3x3 nometni, kā arī sestdienas pēcpusdienas stundu, kad vēl visā Ziemeļamerikas kontinentā bērniem notiek latviešu skolas (un Ņūdžersijas pamatskolā bērni gatavoja paši savus kroņus), kā arī piesaistot Kristus dārza un St. Pēterburgas Latviešu biedrības ļaudis, Tilts ar Tautumeitām ir pievilcis vismaz 500 klausītāju minētajos grupu sarīkojumos, kā arī starp tiem 312 ekrānos individuāli parādījušos klausītāju no ASV, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Spānijas. Malači!

Īpašs paldies ne tikai Dacei Aperānei, bet arī Tilta valdes loceklēm, māsīcām Lailai Mednei un Tijai Kārklai, kas vadīja pārrunas, un ļoti ļoti īpašs paldies Jānim Grigalinovičam-Lejam (segvārds: Priedaines Jānis) par meistarīgu visu tehnisko jautājumu kārtošanu.

Koncerta ierakstu var noskatīties „Kultūras TILTS“ YouTube kanālā; tas drīz arī būs pieejams Tilts mājas lapā: www.tilts.org.

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com