Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Mūžīgie bēgļi?

Laikraksts Latvietis Nr. 677, 2021. g. 24. nov.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

„Patriotiskā nedēļā“ pagājusi kovida ēnā. Par spīti epidemioloģiski noteiktajiem ierobežojumiem, tauta tomēr pulcējās gan Rīgas Brāļu kapos Lāčplēša dienas vakarā, gan pie Brīvības pieminekļa 18. novembra vakarā. Un ne jau tikai lai redzētu jaunumu – Brīvības pieminekļa jauno izgaismojumu. Šis ir laiks apdomāt to, ko esam ieguvuši, un ko tas ir maksājis.

Latvijas valsti proklamēja Rīgā laikā, kad kāda trešdaļa tautas atradās bēgļu gaitās Iekškrievijā. Tie tur bija devušies dēļ vācu iebrukuma Kurzemē, un pēc tam arī Vidzemē un Latgalē. Krievijas militārā politika lika iznīcināt visu ienaidnieka priekšā. Daļai bēgļu izdevās pēc kara atgriezties Latvijā, bet daļa arī nespēja atgriezties.

Starpkaru perioda parlamentārā demokrātija un tai sekojošais autoritārais režīms Latvijā nebija ideāli, bet bija simtreiz labāki nekā tai pašā laikā kaimiņzemē Padomju Savienībā valdošā iekārta ar gandrīz neierobežoto teroru pret pašiem pilsoņiem. Starp daudzām genocīdiskām akcijām Padomju Savienībā bija arī „Latviešu operācija“, kura laikā 1937. – 1938. gadā nošāva vismaz 16 500 latviešus. Šos upurus atceramies decembra pirmajā svētdienā – „Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā“.

Mēs varam būt lepni par to, ka vismaz kādus 20 gadus mūsu valsts spēja nodrošināt iedzīvotāju labklājību, pat pieņemot dažādus bēgļus, kā piemēram ebrejus no Vācijas – laikā, kad citas valstis tos nepieņēma.

Bezierunu un bez protesta padošanās Padomju Savienības agresijai 1940. gada jūnijā ievadīja ilgu tumsas periodu, kad latviešiem nebija teikšanas savā zemē, un nespēja nosargāt savus pilsoņus ne no komunistu, ne no nacistu zvērībām. Šajās dienās jāatceras masu slepkavības Rumbulā – 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī tika noslepkavoti ap 25 000 Latvijas un 1000 no Vācijas atvesto ebreju.

1944. gada pēdējos mēnešos atkal notika masu bēgšana no Latvijas. Ir pilnīgas muļķības un ļoti apvainojuši padomju laikā izplatītā propaganda, ka bēgļi bija vai nu noziedznieki, vai vienkārši labāku dzīvi meklētāji. Tie nebēga ne no kara, ne no „izpostītās Latvijas“. Tie bēga no tuvojošās padomju varas, saprotot, kādas zvērības nesīs atkārtota Padomju okupācija.

Vācija, uz kurieni vairākums bēga, nebija nekāda miera osta. Sabiedrotie šajā laikā aktīvi nolīdzināja Vācijas pilsētas, nogalinot kādu pusmiljonu civiliedzīvotājus, ieskaitot daudzus latviešus.

Mūsu labklājības un drošības garants ir mūsu pašu valsts un spēcīgi draugi. Godināsim valsts dibinātājus, valsts atjaunotājus, un visus karavīrus, kuri izcīnīja un tagad nodrošina to. Un atcerēsimies arī, kas var notikt, kad atļaujam citiem valdīt pāri mums.

GN
2021. g. 24. nov.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com