Senioru saiets Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Dainis Ruņģis. FOTO Valdis Krādziņš.

Palielināt / Enlarge

Saieta dalībnieki. FOTO Valdis Krādziņš.

Palielināt / Enlarge

Daina Ruņģa prezentācija. Savvaļas augi un to modernie kultivāri: a) banāns, b) ūdensmelone, c) kukuruza, d) burkāns. FOTO Valdis Krādziņš.

Senioru saiets notika piektdien, 12. novembrī, plkst.11.00 Sidnejas Latviešu namā Mārtiņa Siliņa zālē. Piedalījās ap 23 klausītāju. Jānis Čečiņš vispirms īsi pastāstīja par maiņām kafejnīcā un Mārtiņa Siliņa zālē, kur tagad ir ievietotas klusinātas gaismas un jauni ērti krēsli. Darbs vēl nav pabeigts. Viņš izteica pateicību Latvijas kultūras ministrijai un Jaundienvidvelsas valdībai par ziedojumiem.

Ilona Brūvere, Kultūras dienu Sidnejā vadītāja, pastāstīja par Kultūras dienām. Visi sarīkojumi notiks Latviešu namā. Izrādīs latviešu filmu Bedre, ko virza uz Oskara apbalvojumu. KD atklāšanā būs filma par iepriekšējām Kultūras dienām. Citu dienu notiks Ē. Ešenvalda koncerts, kur piedalīsies Austrālijas kori Vox filharmonijas koris un River City Voices. Abi kori ir augstu vērtēti un arī dziedās Ellas Mačēnas un Aijas Dragūnas kompozīcijas. Koriem divām Ē. Ešenvalda dziesmām līdzi dziedās Sidnejas latviešu Jauktais koris. Vēl kultūras dienās notiks trīs mākslas izstādes, divi teātri, uznirstoši pasākumi un Zaļumballe Latviešu namā.

Paziņojumiem sekoja divas īsfilmas par Lāčplēša dienu. Pirmā stāstīja par Atbrīvošanas karu no Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī līdz bermontiešu padzīšanai no Pārdaugavas 1919. gada 11. novembrī. Bermontiešu karaspēks, ko arī sauca par Rietumkrievijas armiju jeb krievu baltgvardu armiju, sāka uzbrukumu Rīgai 1919. gada 8. oktobrī. To vadīja vācietis Fon der Golcs un krievs Bermonts. Pret 17 000 bermontiešiem stājās pretī 11 300 latviešu. No Rīgas līdz Ogrei Daugavas labajā krastā atradās latviešu aizstāvji. Tiem palīgā nāca angļu un franču kara flotes. 15. oktobrī latvieši veica uzbrukumu uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni, ko ieņēma, un 3. novembrī no turienes virzījās uz Pārdaugavu, ko ieņēma 11. novembrī. Otrā filmā žurnālists Ansis Bogustovs intervēja Latvijas kara muzeja direktora pienākumu izpildītāju Juri Ciganovu Brāļu kapos, kur valsts vadītāji un tauta nolika ziedus. Neatkarības kara sākumā ticība Latvijas valstij bija maza, bet ar laiku tā pieauga. No mazas saujiņas aizstāvju 1918. gadā Latvijas armija pieauga līdz 70 000 karavīriem 1919. gada beigās. Valsts un tauta ziedoja līdzekļus, lai aizstāvētu valsti. Kritušos no 1. pasaules kara un Atbrīvošanas kara apbedīja Brāļu kapos. Runāja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku kapelāne Estere Tumoviča, kas teica, ka neticības cīņa tika uzvarēta. Ir jāatgriežas pie cilvēcības un tautas identitātes.

Klausītāji pavadīja kafijas pauzi pie kafijas tases un saldmaizītēm, ar kurām pacienāja kafejnīcas dāmas Ināra Krūmiņa, Mārīte Rone un Daina Vāgnere (Wagner).

Tad Zoom ietvaros runāja bijušais sidnejietis Dr. Dainis Ruņģis no Beberbeķiem Latvijā. Viņš strādā Latvijas valsts mežzinātnes instititā Silava, Salaspilī un ir atbildīgs par ģenētikas un genoma pētījumiem, kā arī par Latvijas ģenētiskajiem resursiem. Par sevi Dainis stāstīja, ka 1997. gadā pārcēlies uz Kanberu, kur ieguvis doktora grādu DNS marķierī 2003. gadā. Tad viņš devies uz Kanādu un ar ģimeni pārcēlies uz Latviju uz dullo, kur strādā kopš 2007. gada.

Dainis strādā ar laukaugiem un meža kokiem un arī ir pētījis lielo plēsoņu (vilku, lūšu un lāču) ģenētiku. Viņš lieto DNS ģenētiskās metodes molekulārā laboratorijā un ir atbildīgs par ģenētisko banku. Dainis tad rādīja prezentāciju uz ekrāna un to izskaidroja. Vispirms viņš pievērsās bioloģiskai un ģenētiskai daudzveidībai. Bioloģiskā daudzveidība ir redzama daudz dažādās sugās. Ģenētiskā daudzveidība arī ir atrodama vienā sugā. Ja viss ir viendabīgs, tad suga nevar pielāgoties mainīgiem stāvokļiem, piemēram klimatam. Tas ir ļoti svarīgi lauksaimniecībā, jo apstākļi var mainīties.

Selekcija (angliski – breeding) ir, kad paņem un atlasa pēc īpašām pazīmēm. Tā var būt dabīga vai mākslīga. Piemēram, suņi ir cēlušies no vilkiem. Selekcija uzlabo kukurūzas un graudu ražu. Savvaļā pie Vidus jūras aug Brassica oleracea, bet tajā pašā sugā ietilpst kultivāri – kāposti, rožu kāposti, kolrābji, lapu kāposti, brokoli un puķu kāposti. Ģenētiskā daudzveidība ir svarīga. Dažas šķirnes ir jūtīgas pret zināmām slimībām, bet citas nē. Selekcija ir nepieciešama ģenētiskai daudzveidībai. Katram paraugam var būt vērtīgas īpašības. Augu ģenētiskie resursi ir ģenētiskais materiāls, kuru var izmantot pārtikā vai lauksaimniecībā šobrīd vai nākotnē. Ir ap 7 000 augu sugas, ko lieto lauksaimniecībā; 30 sugas ir pasaules barotājas; 50% no augiem ir kvieši, rīsi un kukurūza; 25% sorgo, prosa, kartupeļi, soja, cukurbietes un cukurniedres.

Kas ir ģenētiskie resursi? Tie ir Latvijas izveidotās šķirnes, vecās šķirnes (tautas šķirnes), selekcijas materiāls, savvaļas augi un sugas, meža koki, lauksaimniecības dzīvnieki, zivis un mikrobi. Kā mēs uzglabājam ģenētiskos resursus? in situ (dabā) – laukos, pļavās un mežos; ex situ (ģenētiskās bankās –sēklas).

Ģenētiskās bankas. N. I. Vavilovs izveidoja pirmo ģenētisko banku Pēterburgā, un tā arvien ir viena no lielākām kolekcijām pasaulē. Ģenētiskās bankas sāka veidot 20.gs. 60. gados. Ir izveidota Latvijas ģenētiskā sēklu banka, kur ir gandrīz 3000 dažādu sēklu. Ir paraugi no vairāk nekā 60 sugām. Tās glabājas saldētavās pie –18°C. Dīgtspēju pārbauda. Sēklu bankā ir graudaugi, cukurbietes, zālaugi, eļļas un šķiedraugi, pākšaugi, dārzeņi, kartupeļi un augļi un ogas. Drošības kolekcijas: Kā mēs nodrošinām, ka sēklas tiek droši saglabātas un nesabojājas? Tās dublicē un noliek citur. Arī tiek turētas Zviedrijā. Svalbārdas sēklu glabātava – Špicbergenas salā, kas ir 1300 km no Ziemeļpola, tiek glabātas sēklas -18°C 130 m virs jūras līmeņa mūžīgā sasalumā. Ir 1 081 026 sēklu paraugi. Tur var saglabāt 4,5 miljonu sēklu. Norvēģijas valdība to ir nodrošinājusi. Glabātava ir izveidota kalnā.

Pēc runas sekoja jautājumi Dainim. Jānis Čečiņš jautāja, cik sēklu vajag no katra parauga? Atbilde – 10 000. Jānis Grauds jautāja, kāpēc sēklas zaudē dīgtspēju? Atbilde: Sēklas dīgst, kad ir augstāka temperatūra, mitrums, arī skābeklis. Ilga Niradija jautāja, cik liels ir institūts un vai valdība ir devīga? Atbilde: Ir vairāk par 100 darbinieku; valdība zinātnei dod mazāk par 1% no valsts kopprodukta, kaut vajadzētu dot 2%. Vita Kristovska jautāja: kā viņš jūtas Latvijā? Atbilde: Jūtas labi, jo ir optimists. Baiba Haringtona lūdza padomu par kailcirsmām un izlases cirsmām viņas priežu mežiņā Latvijā. Astra Lāce jautāja, vai apkaro sērgas lapu kokos? Valdis Krādziņš minēja, ka tikko Anglijā, ozolu mežā Blenemā (Blenheim) ir atrastas senās bišu saimes, kas it kā esot imūnas pret Varroa bišu ērcēm. Vai tādas saimes ir manītas Latvijā? Atbilde: Nav zināms.

Jānis Grauds sirsnīgi pateicās Dainim Ruņģim par izsmeļošo runu, un, spriežot pēc daudziem jautājumiem un vētrainiem aplausiem, visi bija ļoti apmierināti par ļoti interesanto sniegumu. Lai Tev veicas, Daini!

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“