Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


18. novembra atzīmēšana Sidnejā

Lai Latvijā dzied latvju dēli un zied latvju meitas

Laikraksts Latvietis Nr. 678, 2021. g. 1. dec.
Vita Kristovska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jaunais LR vēstnieks Austrālijā Marģers Krams (no labās) ierodas Sidnejas Latviešu namā. FOTO Raitis Freimanis.

Jaunais LR vēstnieks Austrālijā Marģers Krams (centrā) pie Sidnejas Latviešu nama. FOTO Raitis Freimanis.

Jaunais LR vēstnieks Austrālijā Marģers Krams atklāj veikalu „Rīga" Sidnejas Latviešu namā. FOTO Raitis Freimanis.

Veikals „Rīga" Sidnejas Latviešu namā. FOTO Ojārs Greste.

Karoga sardze. FOTO Raitis Freimanis.

Karogu ienes Latviešu nama zālē. Zāles aizmugurē darbojas Jānis Grauds (no labās) un Ojārs Greste. FOTO Raitis Freimanis.

Karogu ienešana. Pieteicēja Kārla Tutktēna. FOTO Ojārs Greste.

Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams. FOTO Ojārs Greste.

Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Čečiņš. FOTO Ojārs Greste.

Vače Džambazans un Maija Kovaļevska. FOTO Ojārs Greste.

SLB latviešu pamatskolas priekšnesums. FOTO Raitis Freimanis.

No kreisās: Ojārs Greste, Maija Kovaļevska un Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams. FOTO no Ojāra Grestes personīgā arhīva.

Jau pāris stundu pirms akta ceturtdien, 18. novembrī, Sidnejas Nama kafejnīcā strādā smaidīgas dāmas. Pie galdiem sēž svētku viesi. Malko kafiju. Bauda smalkmaizītes. Slavē torti. Tiekas ilgi neredzēti draugi. Diemžēl, uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt bērnus... toties sirmgalvji pārstāvēti lielā skaitā... kur palikusi vidējā paaudze?

Ir arī neredzēti ciemiņi, vēstnieks un viņa komanda, ieskaitot uniformā tērptu karavīru.

Pirms akta vēstnieks atklās veikalu. Ap sešiem tautu meitas piedāvā glāzi šampānieša. Sidnejas Latviešu biedrības priekšnieks saka pāris vārdu... uzskaita rindu tautiešu, kuri vadījuši šo veikalu.

Tik tiešām veikals Rīga ir mainījis savu seju, tas izkopts, izdaiļots, tik tiešām varens. Te ņudz! Pērk Latvijas maizi un sieru, tautiskas mantiņas, Ziemassvētku greznojumus. Var pat iegādāties grāmatas un rotas lietas.

Vēstnieks saka pāris vārdu un pārgriež lentīti, lai oficiāli atvērtu veikalu. Smaidīga ir veikala vadītāja Daiva Tuktēna. Redzam arī Latvijas goda konsulu Martiņu Tuktēnu tautas tērpā. Veikals darbojas.

Zāle svinīgi izpušķota. Zāles aizmugurē darbojas Jānis Grauds un Ojārs Greste. Sarīkojumu varēja noskatīt tiešraidē.

Zālē ieejot, nāk atmiņā 18. novembri, kur zālē vietas bija aizņemtas no pirmās līdz pēdējai rindai. Atceros to satraukumu, kad gaidījām Daini Ivānu, kurš ieradās ar nokavēšanos, tieši no Rīgas. Atmiņas!!! Laiki ir mainījušies.

Sarīkojumu arī šoreiz sāk ar nokavēšanos. Svinīgi ienes karogu. Skaisti redzēt jauniešus goda sardzē.

Pie pults nostājas SLB valdes priekšsēdis Jānis Čečiņš – dzimis un uzaudzis Austrālijā. Viņš sveic klātesošos Latvijas dzimšanas dienā. Savā runā J. Čečiņš pieskaras latviešu sapnim par savu valsti. Bija cerība un ticība toreiz, ka latviešiem cariskajā Krievijā uzlabosies stāvoklis. Tad pāri mūsu zemei nāca Pirmais pasaules karš. Latvieši dibināja savu valsti. Atbrīvošanas cīņas. Brīvā Latvija plauka un attīstījās par modernu valsti. Taču Otrais pasaules karš uzspieda savu zīmogu. Izzuda cerība. Palika tikai sapnis.

Bēgļu gaitas. Pastāvēja cerība, ka mēs atgriezīsimies Dzimtenē. Sākās izceļošana Es sapni par Latviju pagalvī likšu.

Izšķīrās, ka nav ko atpakaļ skatīties. Mēs uzsākam dzīvi citā zemē, citā kultūrā, ar skatu uz nezināmu nākotni.

Dzīve uzplauka, dibināja korus, teātrus, skolas, baznīcas. Cerēja, ka Latvija būs brīva. Laiks skrien. Ir izaugusi otrā, trešā un pat ceturtā paaudze.

Priekšnieks arī uzsver, ka jau 1991. gadā latvieši Austrālijā cerēja, ka te atvērs vēstniecību. Tagad cerība piepildījusies. Šodien varam sveikts Latvijas vēstniecības komandu.

Seko trīs svarīgi apsveikumi. LV prezidents Egils Levits uzsver, ka mums visiem kopā ir pienākums attīstīt modernu, demokrātisku valsti.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte teic, ka ir gods un lepnums būt latvietim. Lai arī šodien ir liegta tikšanās, tad sirdī, domās un darbos mums jābūt latviešiem.

Elita Gavele, Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos, uzsver, ka mums jāturas kopā, ka tikai, atbalstot vienam otru varam daudz sasniegt. Vēstniece pateicas par mūsu darbu latviešu valodas un tradīciju kopšanā.

Vienojamies Tautas lūgšanā Dievs, svētī Latviju!

Trūka mācītāja lūgšana par mūsu valsti.

Karla Tuktēna, tērpta tautastērpā, iepazīstina mūs ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Austrālijas Savienībā Marģeru Kramu. Savā uzrunā vēstnieks sveic klātesošos Latvijas 103. gada dienā. M. Krams uzsver, ka izjūt godu būt pirmajam vēstniekam šajā valstī.

Vēstnieks piemin, cik liels bija sasniegums, kad pirms 100 gadiem de jure atzina Latvijas valsti, kas garantēja valsts pastāvēšanu. Pieskaras panākumiem un sasniegumiem, kad pirms 30 gadiem tika panākta brīvības atgūšana Latvijai. Tas nenāca bez cīņas. Piemin Helsinki 86, 14. jūniju pie Brīvības pieminekļa, Baltijas ceļu. Latvieši atgādināja pasaulei par nodarīto pārestību. Cīņa turpinājās. Sekoja 1991. gada barikādes. Vēstnieks atceras savu piedalīšanos cīņā. Piemin, ka Latvijā sajuta trimdas atbalstu. Tagad Latvija ir brīva un neatkarīga valsts. Novembris latviešiem ir varoņu mēnesis, to atspoguļo Lāčplēša diena. Tagad Latvija ir valsts, kur brīvi runā un dzied latviešu valodā, kur izkopj savu kultūru. Valsts, kur novērtē cilvēku tiesības un kur likumu vara garantē taisnību. M. Krams uzsver vēstniecības nozīmi. Šī ir Latvijas valsts vēstniecība Dienvidu puslodē. Vēstnieks cer uz auglīgu sadarbību un novērtē mūsu pieredzi un kontaktus, kas tik nepieciešami ir Latvijai. Tā ir vērtīgākā lieta, ko varam dot Latvijai, lai tā būtu droša vieta, kur piepildīt savus sapņus.

Seko apbalvojumi.

PBLA balva piešķirta Pēterim Elfertam.

Kultūras Fonda Atzinības rakstu saņem Iveta Rone.

LAAJ Atzinības raksti piešķirti sekojošiem sidnejiešiem:

Edītei Birzulei par darbu Sidnejas Dāmu, kopā; Dacei Celinskai par darbu SLB Pamatskolā; Valdim Krādziņam par darbu SLB sestdienas skolā un Annas Ziedares Vasaras vidusskolā; Inārai Krūmiņai par darbu SLB Dāmu kopā; Colvinam McPhersonam par darbu Sidnejas latviešu draudzē, Vijai Sieriņai par strādāšanu ar jauniešiem.

Seko SLB latviešu pamatskolas priekšnesumi. Skaisti redzēt divus mazus bērnus uz skatuves tērptus tautastērpos, bet 18. novembra akts prasa lielāku sagatavošanos.

Tad uz skatuves uznāk soprāns Maija Kovaļevska. Pie klavierēm armēnis Vače Džambazans. Mūs Maija Kovaļevska ir izlutinājusi. Viņai bija līgums dziedāt Vāgnera operā Kvīnslandē, bet Covid 19 šo nodomu svītroja. Esam ieguvēji.

Uz skatuves ir ,,mūsu Maija“, iecienīta operdziedātāja, kas uzstājusies, gan Rīgā, gan Ņujorkā, gan Sidnejā, gan Itālijā, gan Vācijā... tā varētu ilgi turpināt. Pirmā dziesma Aizver actiņas un smaidi – Jāzeps Vītols (Jānis Poruks). Maija izpilda ar izjūtu un smalkumu. Dzimtene ir mūsu acu priekšā.. Seko divas Jāņa Mediņa dziesmas ar Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem. Mūs iedvesmo gan vārdi, gan mūzika, gan Maijas aizkustinošais sniegums. Jāzepa Vītola Man prātā stāv vēl klusā nakts (Valda vārdi) Maijas izteiktajā un izjustā balss aizved mūs Latvijas ārēs. No aplausiem skaidri var just publikas atsaucību. Kā en core operdziedātāja aizved klātesošos Pučinī pasaulē.

Uzmanību karogam.

Jūtam cieņu un pateicību, ka bija izdevība kopā atzīmēt Latvijas valsts 103. gadadienu. Pēc akta pakavējamies pie glāzes vīna un sarūpētajiem pīrādziņiem. Skaista ir noskaņa. Ir vēls, bet negribas iet mājā. Var aizmirst skumjas, ka šovakar uz abām rokām var saskaitīt jauniešus un uz vienas rokas – bērnus.

Lūgsim Dievu, lai Latvijā dzied latvju dēli un zied latvju meitas.

Vita Kristovska
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com