Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Latviešu gods sakauts Zedelgemā

Laikraksts Latvietis Nr. 679, 2021. g. 8. dec.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Piemineklis Brīvībai, jeb „Latvijas stāvstrops“, kurš simboliski attēlo brīvības jēdzienu un atgādina par latviešu karagūstekņiem Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945.–1946. tiks novākts. Tā ir izlēmusi Zedelgemas pašvaldība Beļģijā. Atgādināšu, ka iniciatīva veidot pieminekli nāca tieši no Zedelgemas pašvaldības, un to kopīgi uz pusēm finansēja pašvaldība un Latvijas Okupācijas muzejs. Ziedotāji virs EUR 100 saņēma piespraužamu tādu pašu bitīti, kas parādās piemineklī.

Nopietnā kampaņa pret pieminekli sākas jau agrāk šogad, kad žurnālista Leva Golinkina rakstu sērija par it kā nacistu godinošiem pieminekļiem publicēja populārais medijs ASV „Forward.com“ (Medija devīze: „Jewish. Fearless. Since 1897.“). Medijs sevi raksturo kā „zīmīgāko ebreju balsi Amerikas žurnālistikā“, un apgalvo: „Mēs dzenamies pakaļ patiesībai, vienalga, uz kurieni tas mūs aizved...“ Golinkina rakstam sekoja virkne citu publikāciju dažādos medijos, vainojot latviešus par visu iespējamo, pat par beļģu karagūstekņu stāvokli.

Kampaņa nebija nekāds noslēpums, un jāprasa, ko darīja Latvijas Okupācijas muzejs, lai aizsargātu izlietotos savu ziedotāju līdzekļus EUR 50 000 apmērā un aizstāvētu latviešu karavīru godu. Piemineklis un pie tā uzstādītā, un tagad jau novāktā, informācijas plāksne nekādā veidā neslavē nacistu režīmu un nekādā veidā neattaisno kara noziegumus.

Te prasījās agresīva paskaidrošanas kampaņa, jo šādi neatspēkoti raksti veido mums nelabvēlīgo vēstures stāstu. Nevar vainot publikāciju par žurnālista neadekvātu darbu, ja nav gatavība to atspēkot.

Acīmredzot, galīgais lēmums par pieminekļa aizvākšanu balstījās uz „15 vēsturnieku starptautiskā paneļa“ atzinumu pēc tikšanās Zedelgemā 26. un 27. novembrī.* Atzinums ir patiešām nožēlojams un aizvainojošs visiem latviešiem. Panelis piekrīt, ka informācijas plāksnes aizvākšana un Brivibaplein (Brīvības laukuma) nosaukuma maiņa uz kaut ko citu bija svarīgi pirmie soļi.

Panelis atgādina to, ka pretstatā visām brīvprātīgām SS vienībām, Latviešu leģionu neuzskatīja par kriminālu organizāciju ne Starptautiskais Militārais tribunāls Nirnbergā, ne ASV Pārvietoto personu komisija. Vienlaicīgi panelis atkārtoti apgalvo, ka prāva daļa no latviešu leģiona locekļiem bija agrāk bijuši daļa no Drošības dienesta un Policijas bataljoniem, vispārināti uzskaitot visādus iespējamus noziegumus.

Panelis arī atzīst, ka Latvija bija daļa no Padomju savienības.

Panelis apgalvo, ka Latviešu leģiona karavīri veica kara noziegumus kamēr bija leģiona sastāvā, kaut arī lielākā daļa noziegumu (bet ne visi) notika pirms noziedznieki „formāli iestājās leģionā“.

Daļa no paneļa atzinuma lasās interesanti, ja atvieto atsauci uz pieminekli Zedelgemā ar kādu Padomju bruņoto spēku godinošu pieminekli Latvijā. „Definējot leģionu tikai kā patriotiskos varoņus un Padomju aneksijas mocekļus ir dziļi aizvainojoši tās locekļu pastrādāto noziegumu upuru pēcnācējiem.“ Un arī: „Šāda veida piemineklis būtu strīdīgs Latvijā“.

Panelī piedalījās Didzis Bērziņš un Mārtiņš Kaprāns no Latvijas, bijušais Latvijas Okupācijas muzeja izpilddirektors Matīss Kots, Richards Pļavnieks no ASV un 11 citi vēsturnieki. Kaprāns skaidroja portālam Delfi, ka bija konsenss par atzinuma tekstu, tātad visi dalībnieki parakstās par visu saturu.

Pa šo laiku Latvijas Okupācijas muzejs šaurā cilvēku lokā savā starpā pārrunāja Zedelgemas jautājumu.**

GN

* https://www.belgiumwwii.be/de/debatten/the-legacy-of-the-british-pow-camp-on-the-vloethemveld-site.html

** https://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/latvijas-okupacijas-muzeja-notika-ekspertu-diskusija-karaviru-piemina-zedelgemas-piemers-1063/



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com