Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ar tālskatu un tuvplānā

Valsts svētki Priedainē

Laikraksts Latvietis Nr. 679, 2021. g. 8. dec.
Sandra Milevska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vijolniece Arianna Brusubārda un pianiste Jevgenija Trukša. FOTO Jānis Grigalinovičs-Leja.

No kreisās: Vijolniece Arianna Brusubārda, svētku runas teicējs Laris Krēsliņš, pianiste Jevgenija Trukša. FOTO no Lara Krēsliņa personīgā arhīva.

Ar tālskatu raugoties uz pasaules notikumiem laikā, kad valsts svētkos pulcējāmies Ņūdžersijas Latviešu biedrības Priedainē, izceļas vesela virkne notikumu: Krievija izrādās, kosmosā uzspridzinot pati kādu savu veco satelītu; tās karaspēki milzīgā skaitā apsēž Ukrainas robežu; pakalpīgie baltkrievi virza tālu valstu bēgļu straumes uz Polijas un Lietuvas robežām. Un, neskatoties uz daudzu gadu tecējuma vairākkārtīgām pašu un citu valstu dāsnām dotācijām, Latvijas robeža kā nav, tā nav galīgi nostiprināta, un Aizsardzības ministrs Artis Pabriks presei atzīstas, ka Latvija esot vienu soli no NATO 5. panta piesaukšanas.

Apdraudējums tautai ir īsts, un tas arī tuvplānā atkārtojas, lai gan citā, dabīgās iznīkšanas, veidolā. Ne tikai Priedainē, bet daudzos vecās trimdas vietējos centros darītāju paaudze pamazām iesoļo mazspējas gados, sen iegūtie vērtīgie īpašumi ar grūtībām apsaimniekojami, bet, visgraujošāk, tie bieži paliek bez pietiekama apmeklētāju skaita. Tautieši tagad ne vienmēr pārvalda valodu, ne vienmēr to ievieš savās ar cittautiešiem dibinātās ģimenēs, ne vienmēr izvēlas latviešu sarīkojumus kā prioritāti. Jauniebraucēji cenšas iedzīvoties jaunajā valstī, piekopj citas intereses, uzturas savējo sabiedrībā. Priedaines gadījumā, ģeogrāfija spēlē lomu, jo aktīvākā jaunlatviešu sabiedrība tagad koncentrējas uz ziemeļiem pie Ņujorkas.

Neskatoties uz šiem apstākļiem, ar valdes priekšnieku Jāni Studentu un apsaimniekotāju Jāni Grigalinoviču-Leju priekšgalā Priedaine joprojām izvērš vareni plašu darbību, kas aptver tikpat kā visas dzīves jomas – gan laicīgas, gan garīgas, gan tautiskas, gan izklaides. Pagājušajās vēlēšanās Priedaine pārvērtās par valsts oficiāli apstiprinātu iecirkni. Ņūdžersijas Latviešu biedrības vārdā darbojas literārais pulciņš Ilgas Caunes vadībā. Apsaimniekotāja – Priedaines Jāņa gādībā izrāda Latvijas filmas un viesojas aktieri ar izrādēm, turklāt ar transporta pakalpojumiem skatītājiem, kam tie vajadzīgi; ikgadējos sporta svētkus rīko Jānis Ģiga, un Ņūdžersijas Latviešu skola izmanto plašo teritoriju skolnieku un vecāku saietiem. Šis plašums arī pievelk svinētājus gada galvenajam notikumam – Jāņiem ar estrādes priekšnesumiem un dziesmotu līgošanu pie ugunskura zem ozoliem, noslēdzot vakaru ar dejas mūziku. Šo plašo darbību jau 21 gadu pārzinājis Jānis Students, no tiem 17 gadu kā valdes priekšsēdis. Jāni Studentu šī gada lielā pusapaļā jubileja mudinājusi ar nākamo gada sapulci pelnīti pāriet Priedaines „pensionāra“ statusā.

Valsts svētku goda sardzes pavadītie karogi ienesti zālē; nodziedāta valsts himna Veltas Kaņepājas klavieru pavadījumā. Seko svētbrīdis. Jau pārdevusi savu baznīcu, nelielā Ņubransvikas-Leikvudas luterāņu draudze notur dievkalpojumus Priedainē. Draudzes mācītāja Ieva Pušmucāne-Kineiko (Kyneyko) aizlūdza par aizgājējiem, tad, vadot patiešām saistošu Lūgšanu par Latviju ar klātesošo aktīvu piedalīšanos, viņa lūdza par tās zemi, tautu, brīvību, par tiem, kas sapņoja, par tiem, kas cieta, par tiem, kas šajā saulē nepiedzīvoja atjaunoto neatkarību. Nenovērtējama ir mācītājas stiprā dziedamā balss, kas iedrošina pat visnedrošākās balsis atbildes dziedājumiem.

Pēc apsveikumiem tika nosaukti PBLA Atzinības saņēmēji: priekšlaicīgi šī gada 21. maijā mūžībā aizsauktais Latvijas diplomāts Pēteris Elferts; Tilta vadītāja, mūziķe un komponiste Dace Aperāne un pašmāju daudzu latviešu organizāciju vadošu amatu ieņēmējs Jānis Lucs, kam Triju zvaigžņu ordeni pasniedza valsts prezidents Egils Levits savā 2021. g. septembra vizītē ASV.

Māra Celle, kas ar 8. septembrī mūžībā aizgājušo dzīves draugu Ojāru ieradusies pirms 23 gadiem Ņūdžersijā, izteica sirsnīgus pateicības un atvadu vārdus priedainiešiem. Visu šo laiku kā gājputni lidojuši katru gadu turp atpakaļ no Latvijas, Māra tagad viena atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, savā Ojāra celtajā Mežaparka mājā, kur „es vienmēr jutīšu viņa klātbūtni, tur man tagad jāatgriežas. Ar šiem vārdiem es no jums atvados... Vienmēr atcerēšos jaukos brīžus jūsu sabiedrībā.“

Tautas sarukšanas tēma izrādījās par Priedaines svinīgās atceres, Latvijas neatkarības proklamēšanas 103. gadadienas, caurvijošu motīvu. Jau agrāk nācies vērtēt un novērtēt svētku runas teicēja Lara Krēsliņa lakonismu. Šim vērtējumam tagad jāpieliek klāt trīs A, sauciet tos par atzīmi, vai arī par prozas runas negaidīta dzejiskuma aprakstu: aliterācija, atskaņas, asprātība. Nedaudzos vārdos Laris Krēsliņš ir salicis lielu un svarīgu sakāmo.

Jau no sākuma brīdinot, ka sniegums Kāpēc. Vai UTT. būšot vairāk kā draudzīgs aicinājums, nekā valsts svētku runa, Krēsliņš iesāk ar Modra Medņa dzejoļa citātu –

Daži zina un daži nezina.
Daži var un daži nevar,
Daži prot un daži neprot,
Bet dažiem nav, nekad nebija
Un arī nebūs. ...

tad vaicā: Bet kādēļ mēs īsti esam šeit? – Nostalģija? – Tradīcija? – Sentimentalitāte?

Uzprasījis mums, Krēsliņš pats par sevi atbild: „Es? Drusku no slejas A, no slejas B Utt... Bet varbūt vairāk es esmu šeit nākotnes dēļ. Nākotnība? Vai tas ir vārds latviski?

Ko mēs sagaidīsim nākotnē? Vai šie būs Latvijas pēdējie valsts svētki Priedainē? Bostonā vairs nav biedrības, Čikāgā – nav, UTT. ... Bet, diemžēl, katru dienu, kaut kas mirst. – Kas ir tas, kas mirst? Aizmirst ir kaut kas līdzīgs nāvei. Mirst un Aizmirst.“

Krēsliņš dzejojot, rakstot, mākslojot, jo tā varot „apturēt šo kultūr-sabiedrisko miršanu. ... Ir daudz kas ko darīt, lai mēs būtu noenkuroti savā latviskā dzīvē šeit Amerikā. ... Noenkurosimies? Vai jūs palīdzēsiet šajā bezgalīgā talkā?
Padomāsim.
Parunāsim.
Pārrunāsim.
Bet darīsim kaut ko.“

Patiešām: tikmēr, kamēr darīsim, pastāvēsim! Tādēļ par augstvērtīgu koncertu jāpateicas svētku akta otrās daļas darītājām, vairāku konkursu laureātei, Džuliarda skolas studentei, vijolniecei Ariannai Brusubārdai, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventei, vairāku starptautisku konkursu laureātei, Manhatenas Mūzikas skolas koncertmeistarei pianistei Jevgenijai Trukšai. Brusubārda ir pazīstamās muzikālās latviešu ģimenes pēctece, kuras trīs brāļi un divas māsas arī izvēlējušies mūziķu profesiju. Pati trīs gadu vecumā nepārprotami jau norādījusi savu instrumenta izvēli, ar karoti pār plecu čīgājot. Trukša, savukārt, iesaistījusies arī vietējo latviešu mūzikas aprindās, kalpojot par koncertmeistari Ņujorkas latviešu kora koncertos un Katskiļu nometnē.

Rūpīgi izvēlētie svētku koncerta darbi sniedz dažādu laikmetu, stilu un komponistu miksli, parādot plašu tehniskās varēšanas un emocionālā pieskāriena diapazonu. Ļoti pazīstamai liriskai Masenē Meditācijai no operas Thais seko formāls Bahs un maigāks Brāmss, pa vidu klausījāmies Tumševica mākoņus un Plakida sienāžus. Vēl atskanēja Volfganga Dārziņa svīta Nr. 7, un divi īsi gabali: Aperānes Romance un Veismanes Slidotava, kas neierastos skaņas salikumos perfekti atdarināja, kā tas skan – slidot.

Priedaines valsts svētki noslēdzās ar saviesīgu vakaru un siltām vakariņām, par kurām jāpateicas citām ne mazāk svarīgām darītājām: Valdai Rainey, Anitai Cirītei, Anitai Siliņai un Dziesmai Teterei. Paldies dāmas, ka uzlikāt garšīgu pēdējo punktu uz i. Līdz nākamajiem valsts svētkiem!

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com