Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Varonis, upuris vai kara noziedznieks?

Laikraksts Latvietis Nr. 680, 2021. g. 15. dec.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Varonis, upuris vai kara noziedznieks? Vai patiešām viss ir tikai „relatīvi“? Ir aktualizējies jautājums par latviešiem, kuri Otrā pasaules kara laikā vācu formas tērpos cīnījās pret Padomju savienības bruņotajiem spēkiem. Kādi 12 000 atteicās palīdzēt vāciešiem aizstāvēt Berlīni, izlauzās caur vācu līnijām, padevās Rietumu sabiedrotiem, un uz laiku tika ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā.

Latvijas Okupācijas muzejs atsaucās uz Zedelgemas pašvaldības ierosinājumu uzcelt pieminekli „Brīvībai“ un latviešu karagūstekņiem. Tagad starptautiskā „ekspertu“ komisija, kurā nebija neviena vēsturnieka no Latvijas, norāda, ka piemineklis jānovāc. Spiedienu uz Beļģiju un Zedelgemas pašvaldību nenovākt pieminekli ir uzlikusi Latvijas Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija, bet, cik zināms, ne citas, ciešāk iesaistītas organizācijas.

Kā var šī cilvēku grupa vienlaicīgi būt varoņi, upuri un kara noziedznieki? Tas pa daļai izskaidrojams ar to, ka trimdas latviešu sabiedrība pati nebija izlēmusi, kurā „kastē“ tos likt. Visskaļākais viedoklis bija „varoņu“ apzīmējums, jo tie riskēja savu dzīvību, cenšoties aizkavēt atkārtotu padomju okupāciju.

„Upuru“ loma nekad nebija sevišķi populāra, kaut arī tā bija vācu okupācijas varas veiktā pretlikumīgā iesaukšana. Lai arī vienubrīd notika atsauce uz Latvijas karaklausības likumu, tomēr iesaukšana nevarēja būt Latvijas valsts vārdā jo nebija nekādas Latvijas likumīgās valdības.

„Kara noziedznieks“ ir vissāpīgākā loma. Ja arī šo apzīmējumu varētu attiecināt uz dažiem indivīdiem, tad trimdas latviešu sabiedrība nevēlējās to atzīt. Maiņas sākās ļoti lēnām 1960. gadu beigās, kad daži latviešu vēsturnieki sāka nopietni pētīt holokaustu. Padomju savienība, protams, izmantoja visas iespējas nomelnot un apmelot visus tos, kuri bija pret viņiem cīnījušies.

Ko tas viss mums nozīmē šodien? Neviena armija nesastāv tikai no nevainīgiem „eņģeļiem“. Vai kāda atsevišķa krimināla dēļ nedrīkst pieminēt visus citus? Cik daudzi un kuri tad īsteni bija šie noziedznieki Zedelgemā, un kura tiesa ir to pierādījusi? Vai ar vienu Viktoru Arāju pietiek, lai visus latviešus atzītu par noziedzniekiem? Šaubos.

Zedelgemas latviešu īstais „noziegums“ bija cīnīties pret Padomju savienību. Bet trīs gadus pēc latviešu atbrīvošanas no Zedelgemas, un īsi pēc „Berlīnes blokādes“ atcelšanas, Beļģija kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm. Līdz ar to, Beļģijai un latviešu leģionāriem oficiāli bija kopīgs ienaidnieks, pret kura latvieši jau bija cīnījušies.

GN
2021. g. 15. dec.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com