Maskotās Kultūras dienas

Palielināt / Enlarge

Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde Ilona Brūvere atklāšanā. FOTO Raitis Freimanis.

Palielināt / Enlarge

Jānis Kārkliņš. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ilona Brūvere, Sandra Krama, Marģers Krams, ar muguru Jānis Čečiņš, Linda Ozere Sidnejas Latviešu namā Kultūras dienu atklāšanas dienā. FOTO Raitis Freimanis.

Palielināt / Enlarge

Vakariņas Latviešu namā Kultūras dienu atklāšanas dienā. No kreisās: vēstnieks Marģers Krams, Sandra Krama, Vineta Freimane, Raitis Freimanis, Jānis Čečiņš, Linda Ozere, Uldis Ozoliņš. FOTO Ojārs Greste.

2021. gada 26. decembrī sākās Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienas klātienē. Tas varbūt neliekas nekas sevišķs, jo Austrālijas latvieši ir jau svinējuši Kultūras dienas kopš 1951. gada. Ilgus gadus tas notika katru gadu, bet pēdējos gadus ik pa diviem gadiem.

Šīs Kultūras dienas bija īpatnējas ne tik vien ar to, ka tām bija paredzēts notikt jau 2020. gadā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Diemžēl Covid-19 pandēmijas dēļ tās tika atceltas. Bija arī paredzēts, ka piedalīsies vairāki ansambļi un kori no Latvijas un citām vietām pasaulē.

Kad tikām pie 2021. gada vidus, bija skaidrs, ka no ārzemēm ansambļi nevarēs piedalīties un bija pat šaubas, vai varēs piedalīties ansambļi, kori vai pat publika no citām Austrālijas pilsētām. Varbūt tās kļūs par Sidnejas latviešu Kultūras dienām, gluži kā bija oriģināli nosauktās pirmās Kultūras dienās, kuras notika Sidnejā 1951. gadā. Vēl sliktāk, AL58. Kultūras dienas varēja vienkārši atcelt un nākošās noturēt Melburnā 2023.gadā, kā jau paredzēts.

Pateicos Kultūras dienu rīcības komitejai un priekšsēdēm Ilonai Brūverei un Klārai Brūverei, ka Kultūras dienas notika, kaut ne parastā vai oriģināli paredzētā veidā. Sarīkojumi notika gan klātienē Sidnejas Latviešu namā, gan arī neklātienē, vai nu caur tiešraidēm vai iepriekš sagatavotiem ierakstiem.

Ierodoties Sidnejas Latviešu namā, mums lika elektroniski pierakstīties, kā arī pierādīt, ka esam saņēmuši Covid-19 pretpoti. Jaundienvidvelsas likums arī pieprasīja, ka telpās valkājam sejas maskas. Tas jau mums nav nekas jauns. Pārsteigums man gan bija, ka Ērikam Ešenvaldam veltītā koncertā pat koristi dziedāja maskās.

Ieejot Latviešu namā, tos, kuri bijām ieradušies no citām pavalstīm, sagaidīja kā sevišķus viesus. Cik ievēroju, no Adelaides, Kanberas un Melburnas kopā bijām mazliet vairāk nekā ducis. Tas nav liels skaits, bet ņemot vērā pašreizējos apstākļus, tas bija vairāk nekā es biju sagaidījis. Biju gan mazliet vīlies, ka paši sidnejieši nebija ieradušies lielākā skaitā. Kaut dažos sarīkojumos klātienē bija ap 60 vai 70 skatītāju, bija arī tādi sarīkojumi, kur klātienē bija tikai pieci.

Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienas izcēlās ar to, ka tās notika kā klātienē, tā neklātienē, tādā veidā dodot iespēju arī tautiešiem, kuri dzīvo ārpus Austrālijas, izbaudīt to, ko mēs jau tik ilgus gadus ņemam kā pašu par sevi saprotamu. Šīs Kultūras dienas sevišķi atšķīrās, jo vairākos sarīkojumos tika pielietota jaunākā neklātienes tehnoloģija. Izcils piemērs bija teātra izrāde Balkons, kur piedalījās ne vien Sidnejas Latviešu teātris, bet arī aktieri no Rīgas Nacionālā teātra un Birmingemas Mazā teātra Anglijā. Pēdējo divu teātru dalībnieki piedalījās ieraksta veidā uz ekrāna, kas bija ietilpināts izrādes dekorācijās. Tāpat, bija koncerti, izstāžu atklāšanas un referāti, kur daži pasniedzēji piedalījās vai nu ieraksta veidā, vai lietojot mums visiem tagad pazīstamo Zoom platformu.

Žēl gan, ka šogad nebija tradicionālie – Tautas deju lieluzvedums un Kopkora koncerts, kuri galvenokārt nenotika, jo tautas deju ansambļiem un koriem nebija iespēja kopā mēģināt pirms braukšanas uz Sidneju. Tāpat arī rīcības komiteja nebija droša, vai notiks ģenerālmēģinājumi šiem sarīkojumiem, kur nu vēl paši sarīkojumi varēs notikt, ja piepeši pandēmijas situācija pasliktinātos.

Šī raksta turpinājumos nākošajos Latvietis izdevumos tuvāk pieskaršos Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienu sarīkojumiem, lai varu dot savus ieskatus par tik īpatnējām Kultūras dienām.

Jānis Kārkliņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl