Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dr. Jāni Muižnieku piemin Latvijas Universitātē (2)

Latvijas un Austrālijas zinātnieks, dzejnieks, literatūras un mūzikas kritiķis, mūziķis

Laikraksts Latvietis Nr. 685, 2022. g. 12. janv.
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Dr. Sigizmunds Timšāns atklāj sarīkojumu. No kreisās: Anita Grūbe, universitātes rektors prof. Juris Zaķis, Guntars Saiva. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Rektora prof. Jura Zaķa uzruna. Sēž Guntars Saiva. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Guntars Saiva sniedz atskatu par Muižnieka dzīvi un darbu. Sēž universitātes rektors prof. Juris Zaķis. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Anita Grūbe lasa no grāmatas „Vārdi“. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Runā astronoms Dr. Leonīds Roze. Otrais no kreisās puses doc. Jānis Klētnieks. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Saeimas deputāts Dr. Jānis Priedkalns, Agnija un Osvalds Aizstrauti. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Rīgas seloņi: pirmais no kreisās Filips Birzulis, labajā pusē Visvaldis Spriņģis. Aizmugurē stāv Brigita Saiva. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Guntars Saiva (no labās) pateicas rektoram. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Seloņi atvadās. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Pirmais turpinājums. Sākums LL684.

Piemiņas sarīkojums

Ja profesora Rozenauera piemiņas sarīkojumā varēju izvairīties sēdēt rektora katedrā, tad tagad to nevarēju. Sēdējām tur trīs: rektors prof. Juris Zaķis, Anita Grūbe un es. Sarīkojuma faktiskais vadītājs Dr. Timšāns sēdēja pie blakus galda katedras galā.

Sarīkojums sākās Dr. Timšānam apsveicot rektoru un pastāstot par Muižnieka dzīves, studiju un darba gaitām. Rektors savā uzrunā pateicās par doto iespēju iepazīties ar Jāņa Muižnieka rakstiem par LU. Viņš apbrīnoja lielo mīlestību, un cieņu ar kādu Muižnieks ir rakstījis par Latvijas Universitāti. Rektora uzrunai sekoja mans atskats par Muižnieka dzīvi un darbu Austrālijas gados. Muižnieka dzejnieka un rakstnieka talanta ilustrācijai fragmentus no viņa darbiem lasīja Anita Grūbe. Uz maza magnetafona atskaņojām saglabājušo ierakstu no Muižnieka kompozīcijas Agnus Dei, kur dzirdams komponists pie ērģelēm ar soprānu Brigitu Saivu Sidnejas Vienības draudzes baznīcā.

Ja pirms gada prof. Rozenauera sarīkojumā biju vienīgais, kas viņu bija personīgi pazinis, tad Muižnieka sarīkojumā viņa kādreizējo pazinēju bija vismaz pieci. No pirmskara dienām tagadējais Selonijas Rīgas seniors Visvaldis Spriņģis un Rīgas seloņu delegācijās loceklis ex sidnejietis Filips Birzulis, kas jau kopš 1994. gada dzīvoja Rīgā. Tad vēl divi bijušie sidnejieši, tagadējie rīdzinieki, Osvalds un Agnija Aizstrauti. Un vēl – Saeimas deputāts Dr. Jānis Priedkalns.

Visvaldis Spriņģis atcerējās, ka divas vasaras Muižnieks bija piedalījies Selonijas airēšanas komandā. Katru rudeni jaunuzņemtos krustdēlus esot nostādījis rindā pie flīģeļa, lai pārbaudītu viņu dzirdes. Tos, ar labām dzirdēm, sūtījis uz Prezidija Konventa vīru kori.

Latvijas Universitātes astronoms Dr. Leonīds Roze stāstīja par saviem pētījumiem zvaigžņu kulminācijā.

No sarīkojumā runātā un dzirdētā varēs ikviens laikraksta lasītājs, un ne tikai tie, kas bija klāt sarīkojumā, rast savu atbildi sākuma jautājumam: Kas bija šis Dr. Jānis Muižnieks, lai viņu pieminētu Latvijas Universitātē?

Par Jāni Muižnieku pasaules preses izdevumos daudz rakstu. Viņa konfilistrs, žurnālists Arnolds Šmits, kādreizējais Sporta Pasaules redaktors un ilgus gadus viens no Austrālijas Latvieša redaktoriem 1963. gadā Austrālijas Latvietī rakstīja: Es esmu tikai mehāniķis“, – tā par sevi dažkārt saka Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātes absolvents, šīs universitātes vēlākais privātdocents un tagadējais mācības spēks Jaundienvidvelsas universitātē – Jānis Muižnieks. Tā kā es viņu labi pazīstu kopš 1929. gada rudens, tad gribas teikt, ka viņš nekādā ziņā tomēr nav tikai mehāniķis, bet gan ar ļoti daudzpusīgām interesēm un izdarībām apveltīts latvietis, kuram vispirms tikpat labi varētu piedēvēt arī pavisam citu apzīmējumu, ar to pašu galotni, kāda ir vārdam mehāniķis – romantiķis. Starp mehāniķi un romantiķi parasti iedomājas vislielāko atšķirības plaisu, bet J. Muižnieks sevī tomēr apvieno kā vienu, tā otru.

Romantiķis J. Muižniekā visvairāk atplaukst draugu pulkā – tad, kad viņš dzied solo dziesmiņu par zinātni un grāmatu vai arī citē sava mīļākā dzejnieka Jāņa Poruka vārsmas. Es esmu daudz dzirdējis par rakstnieka Pētera Ērmaņa fenomenālo atmiņu, bet man grūti iedomāties, ka vēl vispār varētu būt labāka atmiņa par to, kāda ir J. Muižniekam. Viņam nav grūti nepārtraukti pāris stundas un vēl ilgāk no galvas teikt kādu reiz lasītu, vai paša rakstītu dzeju.

Šis bija tas pats Arnolds Šmits, kuru Muižnieks 1944. gada 8. septembrī gribēja paņemt lidmašīnā līdzi uz fonti. 8. septembrī latviešu lidotāju eskadriļa, kas tajā laikā operēja no Salaspils lidlauka, bija sasniegusi 2000 kaujas lidojumus. Šī gadījuma atzīmēšanai no Rīgas bija ieradušies vairāki augsti latviešu karavīri un preses pārstāvji. Pēc oficiālām runām un apbalvojumu pasniegšanas, eskadriļas komandieris bija uzaicinājis pieteikties tos lidotājus, kas sarīkojumā būtu ar mieru atturēties no alkohola, lai vakarā būtu spējīgi aizvizināt kādus viesus uz fronti. Muižnieks bija pieteicies, jo negribējis palaist garām šo izdevību, jo žurnālistu vidū ir bijis kāds selonis no Tēvijas redakcijas. Neviens cits kā Arnolds Šmits. Gājuši apskatīt lidmašīnu. Šmits ieraudzījis netīro un ložu caurumiem aizlāpīto lidmašīnu bijis galīgi norūpējies. „Vai tu gribi sacīt, ka tu ar šo lido, vai tikai joko.“

Grāmatas Putnu Ceļš 85. un 86. lappusē lasām:

„Vai tu kādu lidmašīnu tuvumā esi redzējis?“ – es jautāju.

„Jā, esot, viņš saka. Kādreiz Spilvē, aviācijas svētkos. Tas esot bijis prieks tās apskatīt.“

„Bet vai tu tiešām domā, ka te, frontes apstākļos, lidmašīnas visu laiku var stāvēt jaunas, glīti nospodrinātas, kā kādā izstādē vai starptautiskā aviācijas zalonā? Un ko dara ar ložu trāpījumiem, ja tādi gadās? Tie taču jāaizlāpa, vai nē? Bet paskaties labi: visi trāpījumi ir tikai spārnos vai astē. Nav neviena otrā sēdekļa tuvumā kur tev būs jāsēž. Krievi jau zina kur šaut. Otrā sēdeklī te parasti neviens nesēž. Tādēļ arī nevienam tur nevarēja trāpīt.“ Es zinu gan, ka ir arī pa kādam trāpījumam otrās vietas tuvumā. Bet tie visi ir apakšā, pa vaļējo virspusi šāvieni ir iznākuši ārā, un no sāniem trāpījumus nevar redzēt.

Mans draugs tomēr nav vēl īsti pārliecināts par otrās vietas neapstrīdamo drošumu. Lai novirzītu viņa domas prom no bīstamām lietām, es saku: „Iedomājies, kas tev, kā žurnālistam būs par pieredzi! Taviem speciālziņojumiem nebūs salīdzinājuma, tiem būs vēl neredzēta nokrāsa. Tiem piemitīs tāds šarms, kas var rasties, tikai aprakstot paša acīm skatītas lietas! Tu varēsi teikt: es pats biju tur, pats redzēju, kā viss tur izskatās.“

Es redzu, narkoze sāk iedarboties. Pēc īsas dvēseles cīņas viņš padodas: „sak' – kas būs, būs.“

Kamēr esam bijuši prom, pacilātība svētku zālē ir jūtami pieaugusi. Tādēļ eskadras komandieris paziņo, ka visi šī vakara lidojumi ir galīgi atcelti. Un man ar nožēlu jāredz, ka atgriežas smaidi un sārtums mana drauga sejā.

Muižnieka lekcijas, runas un raksti periodikā ir iepriekš labi pārdomāti, loģiski uzbūvēti un uzrakstīti labā latviešu valodā. Bet dažkārt ar draugu Arnoldu Šmitu rodas domstarpības, ja Šmits, kā redaktors, izmanto savas tiesības rakstus saīsināt un valodu pārlabot Muižnieka manuskriptos Austrālijas Selonijas biļetenā. Muižnieks raksta: „Man, šķiet, ka ar otra cilvēka gara darinājumiem nedrīkst rīkoties neatbildīgā vieglprātībā, samaitājot visu to, pie kā varbūt stundām ilgi ir strādāts un kas darbam piešķir personības niansi un oriģinalitāti. Un it sevišķi to nedrīkst darīt viens, kam Tas Kungs ir uzticējis redaktora pienākumus. Tā beigās var iznākt, ka pazūd visi, kam ir kaut kas īpatnējs ko teikt, un paliek pāri tikai trafarētais un šabloniskais.“

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com