Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Mūziķis Sting cerēja, ka krievi arī mīl savus bērnus. Viņa 1985. gada debijas solo albuma Zilo bruņurupuču sapņi dziesma „Russians“ („Krievi“) bija komentārs par tā laika Aukstā kara saspringto starptautisko stāvokli un kodolkara draudiem. Viņaprāt, mūs varētu izglābt tas, ka krievi mīlētu arī savus bērnus. Sting izsaka neuzticību „Mister Reigana“ teiktajam: „Mēs jūs aizsargāsim“.

Sting, manuprāt, ārkārtīgi naivie izteicieni ir atkal aktuāli sakarā ar briestošo situāciju Ukrainas pierobežā. Krievijas militāro spēku turpinošā pievešana liek domāt, ka plānots atklāts militārs uzbrukums Ukrainai. Visi jau sen ir aizmirsuši 1994. gada Budapeštas morandu. Ukrainai bija pasaulē trešais lielākais kodolieroču arsenāls, un tā visu arsenālu atdeva Krievijai, pretī saņemot drošības apgalvojumus no Krievijas, ASV un Apvienotās Karalistes par savas teritorijas integritāti. Arī nebūšot varas lietošana vai pat draudēšana pret Ukrainu.

Krievijas mātes taču mīl savus bērnus, un 2014. gada augustā kāda Krievijas Karavīru māšu komiteju savienības biedre ziņoja, ka Sanktpēterburgas slimnīcās varētu atrasties 100 Ukrainā ievainotu Krievijas karavīru. Kā atbilde, valdība pasludināju savienību par „ārzemju aģentu“.

Krievijas karavīru mātes bija aktīvas gan Čečenijas kara, gan Afganistānas kara laikā. Bet viņu darbība var būt efektīga tikai ilgstoša kara apstākļos, kur ir redzami upuri Krievijas pusē. Ja prezidents Putins izlemj veikt „Blickrīgu“ jeb zibenskaru pret Ukrainu, tad karavīru mātes nespēlēs nekādu lomu viņa aprēķinos.

Un ja Ukrainā notiek ļaunākais? Kas ar mums? ASV prezidents jau deklarējis, ka neviens amerikāņu karavīrs nedosies aizstāvēt Ukrainu. Bet mēs esam NATO, un mums ir Piektais pants! Vai ticam, ka ASV mūs aizsargās? Svarīgāks jautājums – vai Putins tic, ka ASV mūs aizsargās? Un vēl svarīgāks – vai mēs paši ticam, ka sevi aizsargāsim?

Sting dziesma „Russians“ izmanto Romances tēmu no Sergeja Prokofjeva „Poručika Kiže“ svītas. Šo pašu Prokofjeva tēmu dzirdam Zigmara Liepiņa rokoperā „Lāčplēsis“, it kā savienojot latviešu teiku varoni ar kodolkara draudiem.

Vairāk par kādu individuālu Lāčplēsi mums ir vajadzīga tautas apņemšanās pretoties iespējamam iebrucējam. Ne tikai atstāt šo uzdevumu profesionāliem bruņotajiem spēkiem un zemessardzei. Bez abiem militāriem balstiem ir jāattīsta organizētā veidā visas tautas līdzdalība aizsardzībā – tāpat kā Somijā.

Jo mēs arī mīlam savus bērnus un vairs nepieļausim to, ko kādreiz pieļāvām svešām varām.

GN