Maskotas Kultūras dienas (3)

Palielināt / Enlarge

Fonā Dzidras Mičeles gleznas. No kreisās: Pēteris Kļaviņš, Jānis Kārkliņš (priekšā), Jānis Grauds, Anita Kaže, Ilona Brūvere. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ojārs Greste un Jānis Kārkliņš gleznu izstādes atklāšanā. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Skats no izrādes „Raganiņu klapatas“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Ilona Brūvere un Jānis Kārkliņš 27. dec. vakarā. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Skats no Birmingemas Mazā teātra Šekspīra lugas „Sapnis vasaras naktī“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Skats no Birmingemas Mazā teātra Šekspīra lugas „Sapnis vasaras naktī“; SLT – Linda Ozere un Jānis Čečiņš Sidnejā. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Režisors Jānis Grauds pēc izrādes ar aktrisēm no izrādes „Raganiņu klapatas“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Biļešu pārdošana. FOTO Ojārs Greste.

Otrais turpinājums. Sākums LL684, LL685

2021. gada 27. decembra pēcpusdienā notika mākslas izstādes Harijs un Dzidra atklāšana. Gleznu izstādē tika izstādīti Dzidras Mičeles (Mitchell) un Harija Piekalna darbi. Izstādi atklāja Ojārs Greste.

Dzidra Mičele ir pazīstama māksliniece Sidnejas latviešiem, kura bieži savus darbus izstāda Sidnejas Latviešu namā. Harijs Piekalns dzīvo Kanberā, un arī viņa darbi jau bijuši agrāk izstādīti Sidnejā. Izstādi atklājot, Ojārs Greste izcēla, ka kaut abu mākslinieku darbi redzami ar atšķirīgiem mākslas tēliem, dziļākā izpratnē tie runā par to pašu tēmu – cilvēka būtību. Ojārs Greste mūs iepazīstināja ar abiem māksliniekiem un tiem darbiem, kuri šajā izstādē parādās. Greste izcēla, ka Dzidra Mičele ir ļoti aktīva māksliniece un glezno katru dienu. Visas viņas gleznas, kuras tiek izstādītas šajās Kultūras dienās, izņemot vienu, tika gleznotas 2021. gadā. Mičeles gleznās parādītas mums visiem pazīstamas dzīves situācijas un emocijas.

Iepazīstinot klātesošos ar Hariju Piekalnu, O. Greste izcēla, ka Piekalns pats gatavo savas eļļas krāsas, lietojot dabīgo okeri, ko atrod ārpus Kanberas netālu no savām mājām. Par to, kā krāsas tiek taisītas, mākslinieks pats ierakstītā video intervijā mums pastāstīja. Piekalns šoreiz izvēlējās izstādīt trīs ģeometriskus darbus, kuriem iedvesma nāk no senlatviešu rakstiem. Izstādītos darbos izmantojis latviešu Māras zīmes senu formu. Nobeidzot izstādes atklāšanu, tika parādītas divas intervijas, kurās Harijs Piekalns stāsta par saviem darbiem.*

Pirmajā, kā jau minēju, Piekalns paskaidro, kā gatavo pats savu eļļas krāsu, bet otrā mākslinieks parāda instalāciju, ko veicis Wapengo ezerā. Bēguma laikā Piekalns jau minētās līkloču formas iezīmējis ezerā, lietojot formu, un tad nākošajās 24 stundās darbu filmējis, lai parādītu, kā to iespaido ezers paisuma laikā.

Abu mākslinieku darbi tika izstādīti Mārtiņa Siliņa zālē un Latviešu nama kafejnīcā, tā dodot mums iespēju tos apskatīt vairākas reizes un tajos iedziļināties. Paldies abiem māksliniekiem un izstādes rīkotājiem par iespēju šos darbus apskatīt un vairāk iepazīties ar māksliniekiem!

* * *

Pēcpusdienā notika arī pasaku lasījums bērniem, ko sniedza pazīstamā Sidnejas Latviešu teātra (SLT) aktrise un režisore Ilze Bonnija Viļuma. Lasījums notika tikai tiešsaistes veidā, un, kaut pats nepiedalījos, pienāca ziņa, ka dalībnieku skaits bijis ļoti mazs. Paldies Bonnijai par pielikto darbu un rīcības komitejai, ka domāja arī par mūsu visjaunāko paaudzi. Žēl tikai, ka nepiedalījās vairāk bērnu. Ir noteikti vēlams bērnus piesaistīt latvietībai jau no agriem gadiem, jo citādi nākotnē var būt grūti viņus piesaistīt. Ceru, ka arī nākošo Kultūras dienu rīkotāji savās programmās ietilpinās nodarbības bērniem, un ka nākotnē būs lielāks dalībnieku skaits.

* * *

Pievakarē devāmies uz divu viencēlienu teātra izrādēm. Kā pirmo Sidnejas Latviešu teātris (SLT) izrādīja Anitas Grīnieces komēdiju Raganiņu klapatas. Anita Grīniece ir žurnāliste un dramaturģe, kura sarakstījusi vairāk nekā 30 lugas, vienu no kurām – Pagasta nabags Sidnejas Latviešu teātris izrādīja 2009. gadā.

Viencēliens Raganiņu klapatas ir pasaku ludziņa, kurā raganu māte ir dusmīga uz savām meitām, kuras grib izprecināt, bet četras vecākās ir slinkas un nevēlas neko darīt. Vienīgā, kura mātei un savām māsām palīdz, ir jaunākā. Raganu māte baidās, ka četras vecākās meitas neizprecinās, bet piektā meita, kurai nebūtu grūtības dabūt vīru, vēl nav precību gados. Luga bija jauka pasaku ludziņa, un dabūjām pasmieties, kā arī iepazīsties ar jaunākās paaudzes aktrisēm. Raganu māti tēloja pati Kultūras dienu līdzpriekšsēde Ilona Brūvere, kamēr viņas vecākās meitas tēloja otra KD līdzpriekšsēde Klāra Brūvere un mums jau pazīstamā un pieredzējusī aktrise Kīra Bruzgule. Vidējās meitas tēloja Selga Tuktēna un Kārla Tuktēna un jaunāko, paklausigo meitu – Lāra Veidnere. Kaut uz skatuves mēs viņas neredzējām, bija jauki dzirdēt ilggadīgo SLT aktrisi Liju Veikinu.

Apsveicu jaunākās paaudzes aktrises Selgu un Kārlu Tuktēnas un Lāru Veidneri par savu lomu tik sekmīgu izpildīšanu. Te noteikti aug jaunās paaudzes aktrises. Paldies Sidnejas latviešu teātrim un režisoram Jānim Graudam, ka izvēlējās lugu, kur var piedalīties galvenokārt jaunākās paaudzes aktrises. Apsveicu arī Ilonu Brūveri, Klāru Brūveri un Kīru Bruzgali par tik labo lomas izpildi. No viņām gan neko mazāk nebiju sagaidījis. Liels paldies arī apgaismotājiem un skaņu režisoriem Dainim Galviņam, Jānim Graudam un Ģintam Kārkliņam un izrādes vadītājam Tomam Veidneram.

Pēc īsa starpbrīža tika sniegts otrs viencēliens Balkons. Šī luga izcēlās ar to, ka piedalījās ne vien Sidnejas Latviešu teātris, bet arī aktieri no Rīgas Nacionālā Teātra un Birmingemas Mazā teātra Anglijā. Sidnejas Latviešu teātra aktieri – pazīstamie Linda Ozere un Jānis Čečiņš un jaunās paaudzes aktieri Aruns Peiris un Maija Peiris parādījās klātienē, kā mēdzam tulkot dzīvi, kamēr video ierakstos uzstājās Rīgas Nacionālā teātra aktieri Anna Klēvere un Egils Melbārdis un Birmingemas Mazā teātra aktieri Ance Kazāka un Ivars Keišs. Kaut trīs no četriem aktieriem Austrālijas publikai nav pazīstami, Egils Melbārdis jau AL57. Kultūras dienās Adelaidē piedalījās ar Sidnejas Latviešu teātra viesizrādi.

Sadarbība starp aktieriem uz skatuves Latviešu namā un tiem, kuri parādījās ierakstos, bija vienreizēja. Saspēle bija tik laba, ka bija grūti iedomāties, ka viens otru neredz. Balkons autors ir mums pazīstamais Austrālijas Latviešu teātra (ALT) aktieris Pēteris Saulītis. Pēteris jau sarakstījis vairākus skečus, vispazīstamākie būdami sērijā, kur viņš pats tēlo bijušo ASV prezidentu Donaldu Trumpi. Šis bija Pētera pirmais viencēliens. Apsveicu Pēteri un ceru, ka viņš ne vien turpinās parādīties uz skatuves kā aktieris, bet arī vēl uzrakstīs daudzas lugas un varbūt pat uzņemsies vadīt režijas. Latvieši daudzreiz saka, ka pirmie kucēni jāslīcina. Uz Saulīša lugu Balkons tas noteikti neattiecas.

Apsveicu Kultūras dienu vadību un Sidnejas Latviešu teātri, ka uzdrošinājās uzvest lugu, kur apvienota spēle uz skatuves ar ierakstiem, kā arī dodot mums iespēju redzēt latviešu aktierus no citām zemēm, kurus reti vai nekad neesam redzējuši. Liels paldies arī pienākas Balkons režisorei Ilonai Brūverei, dekoratorei Tijai Lodiņai, apgaismotājam Ģintam Kārkliņam, video ierakstītājiem Ritvaram Blukam un Elzai Umurei un producentiem Birmingemā – Ingmāram un Dacei Čaklajiem. Ceru, ka šīs lugas varēsim kaut kad arī redzēt citos latviešu centros Austrālijā!

* * *

Vakarā sekoja Tilts un estakādes. Šis ir tiešraižu cikls, kurā Austrālijas latvieši satiekas ar latviešiem no citām pilsētām pasaulē. Cikls jau sākās pirms Kultūras dienu atklāšanas, un tiešraidē 27. decembra vakarā varējām iepazīties ar tautiešiem no Rejkevikas Islandē un Birmingemas Anglijā. Pats piedalījos tiešraidē no Sidnejas Latviešu nama kopā ar Ilonu Brūveri, Klāru Brūveri un Jāni Čečiņu kamēr no Rejkevikas piedalījās Ingrīda Induse un Raivo Karelis, no Birmingemas Ingmārs Čaklais un Dace Čaklā, kā arī vairāki tautieši gan no Austrālijas, gan Anglijas un Islandes.

Tiešraidei bija jau iestrādāts formāts, kur vispirms viesu pilsētas izrāda īsu filmiņu un tad mazliet pastāsta par latviešiem savā pilsētā. Ingrīda Induse bija sagatavojusi skaistu filmu, kurā parādīja ne vien Rejkeviku, bet arī pārējo Islandi. Dabas skati tur tiešām ir burvīgi, un man uzreiz gribējās aizlidot uz Islandi, lai tos izbaudītu. Ingrīda arī mūs īsumā iepazīstināja ar Rejkevikas latviešu sabiedrību, kura pašlaik galvenokārt sastāv no teātra un latviešu skoliņas. Agrāk bijušas arī citas organizācijas, bet tās diemžēl izbeigušas darbību, jo daudzi latvieši pēc algotā darba beigšanas atgriežas Latvijā.

Turpinājumā Dace un Ingmārs Čaklie izrādīja filmiņu par Birmingemu un stāstīja par turienes latviešu sabiedrību. Kaut Birmingemas latviešiem nav pašiem savs nams, tautieši ļoti aktīvi darbojas. Nodarbības notiek katru nedēļas nogali un pat pa nedēļas vidu.

Sekoja garas pārrunas, kurās ne vien viesi no Birmingemas un Rejkevikas atbildēja uz mūsu jautājumiem, bet arī prasīja Austrālijas latviešiem par dzīvi pasaules otrā puslodē. Kad Ilona Brūvere ieteica, ka varbūt būs laiks beigt, bija žēl šķirties. Bijām dabūjuši zināt par tautiešiem no citām pilsētām pasaulē un patērzējuši, apmēram, divas stundas, kaut likās, ka bija tikai dažas minūtes.

* * *

Nākošā rakstā pastāstīšu par trešo svētku dienu, kurā notika Kultūras dienu izcilais koncerts veltīts Ērika Ešenvalda mūzikai, kā arī īsfilmu seanss.

Jānis Kārkliņš
Laikrakstam „Latvietis“

* Filmas:

1. Harijs Piekalns rāda, kā pagatavo eļļas krāsas no okera un stāsta par saviem darbiem: https://youtu.be/li1eI8kj_Fo

2. Harija Piekalna Wapengo ezera instalācija: https://youtu.be/YDl5fRiWNkk