Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Molotovs un Ribentrops šodien?

Laikraksts Latvietis Nr. 687, 2022. g. 26. janv.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Molotova–Ribentropa pakts sadalīja Austrumeiropu divu totalitāru varu ietekmes sfērās. Nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju savienības ārlietu ministru parakstītais līgums ar vēlākiem precizējumiem novilka līniju no Lietuvas – Vācijas robežas pie Baltijas jūras cauri visai Polijai līdz pat Melnai jūrai, nošķeļot Rumānijas daļu.

Krievijas prezidents Putins liek skaidri saprast, ka viņu neapmierinātu pat Otrā Pasaules kara priekšvakarā nospraustā līnija. Protams, līnijas austrumu pusē viss paliktu Krievijas ietekmju zonā, no kurienes būtu jāatvelk visi NATO spēki. Bet pieprasījums ir atvilkt NATO spēkus arī no Polijas, kura pilnībā atrodas Molotova–Ribentropa līnijas rietumu pusē.

Rietumu presē bieži var lasīt Putina attaisnojošus rakstus, kuros kartēs norādu uz Krievijas „ielenkumu“ no NATO spēkiem. Diemžēl, šajās kartēs gandrīz nekad nerāda iemeslu šādam „ielenkumam“. Nemin Padomju savienības agresiju Polijā un Somijā (1939), Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā (1940), Japānā (ar kuru Padomju savienībai bija spēkā esošs Neitralitātes līgums) trīs dienas pēc atombumbas sprādziena virs Hirošimas 1945. gadā, Gruzijā (2008), Ukrainā (2014).

NATO, protams, nav nekāda pienākuma aizstāvēt Ukrainu, bet tā tomēr darbojās bijušajā Dienvidslāvijā 1990. gados. NATO darbība Afganistāna bija sekas ASV izsauktā NATO 5. panta iedarbībai.

ASV ir devis atļauju Baltijas valstīm sūtīt uz Ukrainu Amerikā ražotus ieročus. Igaunija sūtīs „Javelin“ prettanku raķetes un Latvija un Lietuva sūtīs „Stinger“ pretgaisa raķetes.

Bet kā ir ar Krievijas veco draugu/ienaidnieku – Vāciju? Vācija ir aizliegusi Igaunijai nodot Ukrainai Vācijā ražotos lielgabalus. Vācijas jūras spēku vadītājs viceadmirālis Šēnbahs (Kay-Achim Schönbach) piektdien esot teicis, ka apgalvojums, ka Krievija gribētu iebrukt Ukrainā ir muļķības, un ka Krima ir prom, un nekad neatgriezīsies. Putins tikai gribot cieņu, kas viņam arī pienākas. Par šiem izteicieniem Šēnbaham nācās atkāpties no amata. Saliekot šo kopā ar Nordstream gāzes vadu, varētu rasties jautājums par Molotova-Ribentropa pakta atdzimšanu.

Manuprāt, tomēr nav tik traģiski, sevišķi, ja pilnībā noklausās Šēnbaha teikto, sevišķi viņa apgalvojumu, ka ir loģiski, ka Baltijas valstis sastāv NATO, jo tās jau agrāk bija neatkarīgas.

Būsim uzmanīgi, bet nekritīsim izmisumā.

GN
2022. g. 26. janv.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com