Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Covid-19 kā blakus diagnoze – vai iespēja atslābt?

Slimnīcas vēlas vēl kādu mēnesi iepauzēt no ierobežoto režīmu atcelšanas

Laikraksts Latvietis Nr. 693, 2022. g. 16. martā
Latvijas TV raidījums "De facto" -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Lai arī kovida slimnieku Latvijas slimnīcās jau ir vairāk nekā tūkstotis, daļa slimnīcā nemaz neatrastos, ja ne kāds cits iemels tur būt. Tādēļ, piemēram, valdībā dzirdami pārmetumi par krāsu sabiezināšanu, ja piemin kopējo kovida pacientu skaitu slimnīcās, ne tikai tos, kam Covid-19 ir pamata diagnoze. Pašās slimnīcās gan atzīst, ka tik vienkāršot uz to raudzīties nevar un nevar teikt, ka kovidam kā blakus diagnozei vairs nav nekādas nozīmes slimnīcu slodzē, 30. februārī vēstīja LTV raidījums de facto.

Tos, kam kovids atklāts kā blakus slimība, nav iespējams viennozīmīgi nošķirt. Turklāt slimnīcām savs darbs ir jāpārkārto, vienas vai vairāku atsevišķu kovida nodaļu vietā, izveidojot daudzas mazākas teju katrā slimnīcas nodaļā, kur šos kovida inficētos izvietot. Lielākoties tās ir atsevišķas palātas slimnīcu gaiteņos. Tās no citām atšķir uzraksts par īpašu drošības režīmu un blakus novietoti galdiņi ar aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem. Bet atsevišķās nodaļās tā var būt auduma pagaidu siena ar rāvējslēdzēju, kas agrāk atdalīja kovida nodaļas no pārējās slimnīcās, bet tagad, piemēram, gaiteņa galu kāda cita profila nodaļā.

P. Stradiņa slimnīcā tāda ir kardioloģijas nodaļā, jo tā vēl nav renovēta, un galā, kur izvieto kardioloģijas slimniekus ar kovidu, visās palātās tualete nav. Līdz ar to nevar nodrošināt, ka pacients kovida saslimšanas laikā neiznāk gaitenī.

Jau citādi ir slimnīcas jaunajā korpusā, kur infrastruktūra ir piemērota, lai šādi papildu aizsargi nebūtu vajadzīgi. Tā, piemēram, uroloģijas nodaļā, kas agrāk visa bija pārveidota par Covid-19 nodaļu, mediķi atgriezušies pie darba sākotnējā profilā, bet nodaļas vienā galā rezervētas dažas palātas pacientiem ar kovidu.

Tā ir jaunā prakse praktiski visās slimnīcās – atsevišķas palātas Covid-19 inficētajiem ne-kovida nodaļās. Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis stāsta, ka galvenais princips – censties šīs palātas rezervēt vienuviet, nevis katru savā nodaļas galā. Nokļūšana šādā palātā gan nenozīmē, ka pamata saslimšanas nodaļā pacients arī paliks. „Ja simptomi nepasliktinās, tad pacienti paliek šeit, ja simptomi pasliktinās, ir divas iespējas – mēs piesaistām infektologus, vai nu pārvedam uz kovid nodaļām, vai arī intensīvās terapijas nodaļā tiek pacients pārvietots,“ skaidro G. Karelis.

Šādi pārkārtot slimnīcām ierasto kārtību, kad pacienti ar kovidu lielākoties jau uzreiz nonāca speciālajā nodaļā, nācās mainīt omikrona laikā. Slimnīcu dažādās nodaļās arvien vairāk nokļuva pacienti, kuriem gan parādījās arī kovids, bet ar maz izteiktiem vai vispār bez simptomiem.

Slimnīcu slodzes analīzē to izdala kā kovidu kā blakus saslimšanu līdztekus pamata saslimšanai ar kovid. Un tā rāda, ka kopējais pacientu skaits straujāk aug tieši uz kovida kā blakus diagnozes rēķina un drīzumā šie pacientu varētu arī būt vairākumā. Un, lai arī kopskaits sniedzas pāri tūkstotim, valdībā šos datu tiecas tulkot kā daudz vieglāku situāciju slimnīcās. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) 8. novembra valdības sēdē sprieda, ka „slimnīcas, liekas, paldies Dievam, salīdzinājumā ar prognozēm ir ļoti pasargāts, pat, iespējams, salīdzinot ar Deltas vilni, būs ne tuvu tajā noslodzē.“

Pašās slimnīcās gan atzīst, ka tik vienkāršot uz to raudzīties nevar un nevar teikt, ka kovidam kā blakus diagnozei vairs nav nekādas nozīmes slimnīcu slodzē. Pacientiem, kuriem kovids nav galvenā slimība, jaunā pieeja gan noteikti ir draudzīgāka, jo tuvāk ir tās slimības ārsts, kuras dēļ viņš vispār ir slimnīcā.

„Piemēram, vakar iestājās mums pacients ar vienīgo nieri, ir problēma – sāpēs sānos. Viņam pēkšņi atklājas, ka viņš ir kovida pozitīvs. Viņš ir uzreiz jau bijis tranzīta palātā, kur bijis izolēts, un saņemot šo atbildi, mēs domājam, ko ar viņu darīt un vērojam, vai nav kādas steidzamas ārstēšanas nepieciešamas. Bet tas ir uz vietas, jo vadošās infekcijas ir no nieru, urīnceļu puses, kas var draudēt arī ar orgānu zaudēšanu,“ skaidro Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis.

Taču pilnīgi iespējams, daļa pacientu arī ar citām slimībām slimnīcā nebūtu nonākuši, ja nebūtu kovids, kaut vieglā formā, jo tas darbojies kā citas slimības palaidējmehānisms. Turklāt slimnīcām arī bez simptomu kovids aizvien nozīmē izaicinājumus, sākot ar papildu medicīnas ierīču nepieciešamību, ko nevar nēsāt no palātas uz palātu, beidzot ar pašu gultu un telpu resursiem.

„Jo nav jau atšķirības, vai mēs ieliekam 150 pacientus trīs nodaļās visus, vai izdalām viņus pa daudzām nodaļām. Gultas vietas un palātas viņi jau aizņem vienlīdz daudz. Un arī, ja mēs šeit kardioloģijā konstatētu kovida pacientu, un pārvestu viņu uz nodaļu, tad tās kontaktpersonas – viņas jau vienalga ir jāizolē. Viņas vienalga nevar likt kopā ar citiem pacientiem,“ slimnīcu izaicinājumus skaidro A. Vilde.

Ievērot šos noteikumus ir īpaši svarīgi, jo citādi var palielināt risku vīrusa izplatībai pašā ārstniecības iestādē. To atzīst kā Rīgas, tā reģionu slimnīcās. Turklāt līdz galam nosargāt tāpat ne vienmēr izdodas. Infekcija nereti atklājas vien atkārtoti testējot pacientu, kuram uzņemšanas dienā kovida tests bijis negatīvs. „Varētu nosargāt tad, ja mēs palātās gulētu pa vienam,“ secina Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenā ārste Solveiga Ābola.

Vai visām slimnīcām vienlīdz ir iespējas piemēroties jaunajiem principiem, lai pēc iespējas mazinātu riskus, Veselības inspekcija līdz šim nav analizējusi. Tajā gan arī norāda – divu gadu laikā pašas slimnīcas daudz iemācījušās, un kopējie principi nav mainījušies – vai tā būtu atsevišķa kovida nodaļa vai kovida palāta citā nodaļā. Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas vadītājs Kalvis Latsons norāda: „Es nedomāju, ka tur būs kaut kādi metros, attālumos – tādas prasības. Bet galvenais, lai nekrustotos tās plūsmas, lai nenotiek saskare. Un teiksim arī tas personāls, nu, nebūs izdalīts, tas jau būtu ideāli, ja varētu vieniem un otriem atsevišķu personālu, bet labi jau, ja pietiks ar vieniem (visai nodaļai).“

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 10. februārī apkopotie dati ļauj secināt, ka liela daļa stacionāru vēl ir pārkārtošanās sākumā un lielākā daļa pacientu ar Covid-19 blakusdiagnozi joprojām atradās Covid-19 specializētajās nodaļās. To apliecināja arī Liepājas reģionālajā slimnīcā, kurā nekovida nodaļās kovida pacientus sāka ārstēt tikai no februāra otrās nedēļas.

Ārpus Covid-19 nodaļām Latvijas stacionāros pacienti ar Covid-19 blakusdiagnozi visbiežāk atrodas terapijas profila nodaļās (22% no pacientiem ar Covid-19 blakusdiagnozi) un ķirurģijas nodaļās (18%). Pacienti ar Covid-19 blakusdiagnozi atrodas arī citu profilu nodaļās, bet jau daudz mazākā apjomā, tā piemēram, psihiatrijas profilā (8%), ilglaicīgās aprūpes profilā (7%), ginekoloģijas un dzemdniecības profilā (3%).

Slimnīcās gan arī uzsver, ka līdztekus darba pārorganizēšanai, lielākā problēma gan aizvien ir personāla trūkums slimošanas dēļ. Un arī tas ir iemels, kādēļ dati par pamata vai blakus saslimšanu vien nevar būt vienīgais atskaites punkts situācijas novērtējumam. „Īsti tā atslābt absolūti nav iesmels un sevišķi, kā es atkārtošos, liela daļa personāla tiek izsiti no ierindas. Tas jau ir tas būtiskākais, ka nebūs, kas sniedz to palīdzību. Man lielas, ka prātīgi būtu vēl kādu mēnesi iepauzēt no ierobežoto režīmu atcelšanas. Un tad jau arī būtu citādāka aina,“ secina Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Edvīns Striks.

Latvijas TV raidījums „De facto“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com