Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Prof. Dr. N. Rozenaueru piemin Latvijas Universitātē (3)

Latvijas, Austrālijas, Kanādas un ASV inženieris-akadēmiķis

Laikraksts Latvietis Nr. 694, 2022. g. 23. martā
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

1965. gadā Vindzorā. No kreisās: prof. Rozenauers un Guntars Saiva. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

1965. gadā Vindzorā. Prof. Rozenauers ar kundzi un Brigitu Saivu. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Vindzoras universitāte. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Prof. Rozenauera pieminēšana LU Rektorāta sēžu zālē. Izstādi apskatot, vidū S. Timšāns un G. Saiva. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Referē S. Timšāns. Kreisajā malā B. Saiva, aiz viņas Dr. J. Klētnieks (J. Muižnieka piemiņas rīkojuma iniciators). FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

S. Timšāns referē Latvijas Universitātes Rektorāta sēžu zālē. Galda galā sēd Guntars Saiva. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Atmiņas stāsta G. Saiva. FOTO no Guntara Saivas personīgā arhīva.

Noslēgums. Sākums LL692, LL693.

Uz Kanādu un ASV

Sarūgtināts par savu degradāciju, 1963. gadā Rozenauers pieņēma piedāvāto viesprofesora darbu Vindzoras Universitātē, Kanādā. 1964. gadā apprecējās otro reizi ar Alvīni Velmeri.

Mums ar sievu 1965. gadā bija iespēja apciemot profesoru un kundzi Vindzorā un viņu mājās pavadīt skaistu dienu.

No Vindzoras Universitātes 1966. gada 4. septembrī Rozenauers bija rakstījis Ozolam:

Sveiki Rector Magnificus!

Liels paldies par Jūsu 12. aug. vēstuli ar skaistām fotogrāfijām. Jums, kā redzams no foto uzņēmuma, ir skaista meita un vēl jauna kundze, izskatās kā māsas. Meitai ir brīnišķīga kleita, kādu varētu salīdzināt ar New Yorkā izstādītām skatu logos uz Piektās Avenue. Arī Jūs neesiet daudz pārmainījies.

No 1967. gada Rozenauers bija vies­profesors Tenesijas Tehnoloģiskajā Universitātē Kukvilē, ASV.

1969. gada 20. decembrī Rozenauers no Tenesijas Tehnoloģiskās universitātes bija rakstījis Ozolam:

Sveiki kolēga Ozols!

Liels paldies par Jūsu 15.11.69. vēstuli un dzimšanas dienas apsveikumu, kuru saņēmu 26.11. tā tad īstā laikā. Ļoti interesants bija Jūsu apraksts par ceļojumu uz Ungāriju, pēc kura spriežot, tur nemaz tik slikti nav, kā raksta vietējās avīzes. Ir labas viesnīcas un labi restorāni, kur var ēst labus ungāru ēdienus un dzert labus ungāru vīnus. Ar profesoru Terplānu, kuru Jūs satikāt....(vieta nesalasāma) es arī sarakstos, kaut gan personīgi vēl nebiju saticis. Viņš ir uzrakstījis grāmatu... kur arī mans vārds ir minēts lapp. 219, 220, 223, 230. Prof. A. P. Hessonovu no Maskavas, biju saticis šeit 10. mehānismu konferencē 1968. gadā Atlantā un tagad saņēmu no viņa apsveikumu uz Jaungadu. Ļoti pateicos Jums par atsūtīto L.L.A.R. XXIII sēj. un kuru saņēmu 10.11.69. un kurā 161. lpp. ir iespiests Jūsu raksts par Saitēm.

Šeit ir iznākušas interesantas grāmatas no Aleksandra Solžeņicina The First Circle un Cancer Ward, kuras pie Jums nevar dabūt, kaut gan es tur nekā sevišķa neredzēju.

Seko daži teikumi par dažām citām grāmatām.

Šo vasaru notika 11 internacionālais kongress On Theory of Machines and Mechanisms Zakojamē Polijā. Es dabūju visus darbus 3 sējumos, kur ir diezgan interesanti raksti trijās valodās vācu, angļu un krievu tā kā visus var lasīt. Vai arī Jūs nebijāt tur? Jums tas būtu bijis daudz tuvāk kā man.

Apsveicu Jūs uz Jaungadu un novēlu daudz laimes no mums abiem!

1970. gada februārī Tenesijas Universitāte bija paziņojusi Rozenaueam, ka pēc 1. septembra darba kontraktu vairs neatjaunos. Dēls domāja, ka tas galvenokārt ir bijis tāpēc, ka iepriekšējā gada oktobrī tēvam bijusi ļoti vieglā veidā smadzeņu trieka, un arī tēva lielā vecuma dēļ, jo 1970. gada 8. decembrī piepildītos 80 gadi. Pēc kontrakta notecēšanas bijis plānots atgriezties Austrālijā, jo kā Austrālijas pilsonis viņš saņemtu vecuma pensiju.

Dēls domāja, ka tie ir bijuši 7 laimīgākie gadi tēva dzīvē. Dzīvojot Kanādā un ASV, viņam bija iespēja piedalīties vairākās tehniskās konferencēs un arī satikties ar saviem bijušiem latviešu darba biedriem un studentiem.

Bet 15. martā dēls no pamātes bija saņēmis telegrammu, ka tēvs ir ļoti slims un ir bez samaņas slimnīcā. Dēls vēl bija paspējis ierasties Kukvilē. 21. martā tēvs bija miris, kremēts luterāņu baznīcā Kukvilē, pelni pārvesti uz Sidneju un apglabāti Rukvudas kapsētas latviešu nodalījumā blakus dēla mātei. Pēc tēva bērēm dēls vēl bija nedēļu palicis Kukvilē, lai palīdzētu pamātei pārcelties atpakaļ uz Austrāliju.

Dēls tēva grāmatas, žurnālus un citus materiālus bija novēlējis Tenesijas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkai, jo tajā laikā nevarējis iedomāties, ka tie kādreiz varētu noderēt Latvijas Universitātei. Dažus citus profesora personīgos materiālus no Sidnejas pārsūtīja uzglabāšanai Misiņa bibliotēkā.

Piemiņas sarīkojums Latvijas Universitātē

Piemiņas sarīkojuma ierosinātājs un rīkotājs bija Dr. S. Timšāns. Viņš bija izsūtījis sekojošo (šeit nedaudz saīsināto) ielūgumu:

LATVIJAS ZINĀTŅU VĒSTURES ASOCIĀCIJA
LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKAS MUZEJS KALĒJI

Ielūdzam uz profesoram Nikolajam Rozenaueram veltītu pēcpusdienu

LATVIJAS UNIVERSITĀTES REKTORĀTA SĒŽU ZĀLĒ
CETURTDIEN 11. MAIJĀ PULKSTEN 15.00

Profesora Nikolaja Rozenauera darbības pētnieka RTU docenta Dr. Helmuta Guļevska un Latvijas Zinātnieku savienības biedra Dr. Sigizmunda Timšāna īss darbības pārskats.

Profesora N. Rozenauera studenta, darba biedra un ģimenes drauga Austrālijā inženierzinātņu maģistra Guntara Saivas atmiņas.

Profesora Dr. Jāņa Āboliņa un doktoru Alekša Anteina un Augusta Karlivāna atmiņas.

Neliela izstāde no KALĒJU muzeja fondiem, N. Rozenauera dēla (Austrālija) atsūtītā profesora arhīva un prof. Dr. Ozola kolekcijas.

Sirsnīgā cerībā Jūs sastapt LU Rektorāta sēžu zālē,

05.05.1995.

Parakstījis: Dr. S. Timšāns.

* * *

LU rektorāta sēžu zāli varētu apzīmēt par svētāko vietu visā universitātē, jo šī zāle ir paredzēta tikai rektora apspriedēm ar fakultāšu dekāniem. Zāles iekārtojuma autors bija Tēvzemes Balvas laureāts prof. Eižens Laube. Pie sienām ir bijušo universitātes rektoru portreti, bet gan tikai to rektoru, kuru amata laikā šī universitāte nesa Latvijas Universitātes vārdu. Jāpieņem, ka padomju laikā oriģinālie portreti bija iznīcināti, tamdēļ tie visi ir viena mākslinieka atjaunoti.

Sarīkojumā cildināja profesora devumu zinātnei. Dr. Helmuts Guļevskis no LU pieejamiem dokumentiem bija sagatavojis pārskatu par Rozenauera darbu LU no pirmās dienas līdz bezalgas atvaļinājuma piešķiršanai 1944. gada vasarā.

Biju lūgts pastāstīt manas personīgās atmiņas par profesoru gan kā mācības spēku. gan kā cilvēku. Klātesošie par Rozenaueru gan bija dzirdējuši, bet nebija satikuši. Mans atmiņu stāsts izvērtās vairāk par apaļā galda diskusijām, ar jautājumiem, komentāriem un atbildēm.

Laikraksta SIGIZMUNDA 3. numurā, 1994. gada oktobrī, bija publicēti izvilkumi no ASV dzīvojošā inž. Antona Kroma vēstulēm savam studiju un mūža draugam Jānim Āboliņam Latvijā. Jānis Āboliņš 1930. gadā bija beidzis Latvijas Universitātes Mehānikas fakultāti, no 1931. līdz 1938. gadam bija asistents pie Lauksaimniecības mašīnu katedras, tad docents un vēlāk Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas profesors. 1948. gadā sabiedriskā tiesa viņu no darba Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā atbrīvojusi par nepareizu padomju studentu mācīšanu.

Antona Kroma 1959. gada 7. februāra vēstulē, cita starpā, bijis rakstīts:

Mūsu fakultātes mūžīgais sekretārs, kurš zināja no galvas mūsu matrikulu numurus, māca savas kinemātiskās gudrības tālajā Austrālijā.

Tad vēl kādā citā vēstulē, atkal rakstot par profesoru:

Atceries, ka Koļa senajās dienās teica: Kādēļ lasīt tikai to, ko cits domājis un teicis; domā un raksti pats.

Profesora Jāņa Āboliņa atmiņās par profesoru Nikolaju Rozenaueru (rakstītas 1990. gadā) bija rakstīts:

Profesors N. Rozenauers patiesībā bija kabineta cilvēks. Viņš pārzināja visas mehānikas teorētiskās un postulātu gudrības tik labi, ka pie viņa griezās speciālisti kā pie labākā teorētiķa ar lūgumu – sniegt savu zinātnisko spriedumu.

Mums, studentiem, patika viņa stundās risināšanas vērtējums. Par kontroldarbiem vērtējums bija no 0 līdz 5. Atzīme 3 vai 3- skaitījās augsta. Ja students neuzrādīja nekādas zināšanas, tad atzīme bija 0. Ja risinājums bija sākts pareizi, bet viss pārējais bija matemātiski kļūdains, tad atzīme bija no 2,5 līdz 3,5. Mūsu vidū bija arī ļoti zinoši studenti. Tos profesors N. Rozenauers vienmēr sataustīja un viņiem pavēra ceļu. Viens no tādiem bija vēlākais LLA rektors Oļģerts Ozols.

Pēc turpat divām stundām piemiņas sarīkojums LU izskanēja.

Profesors Dr. Nikolajs Rozenauers bija pārnācis mājās.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com