Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Astrīdas Jansones testamentārais novēlējums

Es būšu tā, kā zvaigznes debesīs – tepat aiz bezgalības

Laikraksts Latvietis Nr. 695, 2022. g. 30. martā
Dāvids Rubens -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
VitoluFonds

Astrīda Jansone.
19.03.1930.-08.12.2020.
FOTO Vītolu fonds.

19. martā, savā dzimšanas dienā, ievērojamu dāvanu fondam nodevusi Astrīda Jansone, kura mūžībā devās 2020. gada 8. decembrī. Astrīdas sirds mācēja priecēt gan ikdienā, gan svētkos, tomēr šoreiz viņa iespējusi vēl daudz ko vairāk, no debesu maliņas sniedzot mums, uz zemes palikušajiem, lielu pavasara brīnumu.

Kad Astrīdas dzīves pavediens trūka, rakstījām par nenopūstajām dzimšanas dienas svecītēm, kas tagad vienmēr zaigos jauniešu acīs, jo ierobežojumu dēļ Astrīda nevarēja nosvinēt savu 90. dzimšanas dienu un svinību izdevumus nolēma veltīt jaunai – jubilejas stipendijai. Vai tagad varam teikt, ka svecītes ir nopūstas? Vai tieši pretēji – iedegtas daudzas jo daudzas jaunas liesmiņas, kam būt par vadzvaigznēm to jauniešu sirdīs, kuri studē un vēl tikai studēs ar Astrīdas atbalstu?

Labdarība Astrīdai bija dzīvesveids, jo sirds, kas spēj tikai mīlēt, bez sāpēm nevar nolūkoties uz visiem tiem, kam nepieciešama palīdzība. Astrīda ziedojusi – PBLA, Latviešu fondam, ALA, Daugavas Vanagu Klīvlendas nodaļai, Klīvlandes Latviešu biedrībai, Bērnu fondam, Likteņdārzam, Okupācijas muzejam un citiem mērķiem.

Astrīdas sadarbība ar fondu aizsākās jau 2009. gadā, kad tika dibināta Astrīdas un Laimona Jansonu stipendija. Kad Vītolu fonds svinēja savu dzimšanas dienu un lielo notikumu – noguldītos divus miljonus neaizskaramajā kapitālā – Astrīda pieņēma lēmumu sev dzimšanas dienā pasniegt dāvanu. Viņa paziņoja: „Es sākšu trešo miljonu!“ Un atkal... pēc tik daudziem gadiem Astrīda nevis gaida šurp nākam, bet dodas pie mums savos svētkos, līdzi nesot visskaistāko, kas cilvēkam vien ir, savu mīlestību un ticību. Pat neesot kopā, mēs jūtam mīlestību un labsirdību, ko viņa ir atstājusi, dodot spēku turpināt to, kas tik brīnišķi iesākts. Kopā ar šo testamentāro novēlējumu visā sadarbības laikā Astrīda fondam vēlējusi teju 200 000 eiro, ziedojot no savas pensijas, bieži izvēloties taupīt pati, lai tikai varētu palīdzēt citiem. Ar prātu to neaptvert, bet tieši tāda Astrīda arī bija – patiess sirdscilvēks visā savā būtībā.

19. marts ir pēdējā ziemas diena, un varbūt tieši tāpēc Astrīdai bija lemts piedzimt tieši šajā datumā, lai atnestu mums pavasari vienu dienu ātrāk. Lai apliecinātu, ka šo pasauli var izkausēt ne tikai saule, bet arī cilvēka sirds. Lai vienmēr kā balta dvēselīte mūs no ziemas pārnestu ziedoņa gaismā, droši vēstot: „Dārling, neraudi, es būšu katrā pumpurā un katrā siltā vēja brāzmā, kas notrauks asaru, jo šī mūžīgā atnākšana taču ir daudz varenāka nekā neizbēgamā aiziešana.“

Sakām vislielāko paldies Astrīdas māsām, kuras, piepildot aizgājējas gribu, klusas laimes stariņu iešķīlušas ne tikai tur, augšā, bet arī daudzu jauniešu sirdīs tepat virs zemes. Paldies Klīvlandes kredītsabiedrībai par sadarbību!

Dāvids Rubens,
Vītolu fonds, www.vitolufonds.lv
23.03.2022.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com