Intervija – Vineta Freimane

Palielināt / Enlarge

Vineta Freimane Melburnā. FOTO no Vinetas Freimanes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Vineta Freimane vada pasu staciju. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Vineta Freimane un Raitis Freimanis. FOTO no Vinetas Freimanes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Vineta Freimane un Raitis Freimanis. FOTO no Vinetas Freimanes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Vineta Freimane. FOTO no Vinetas Freimanes personīgā arhīva.

Laikraksta „Latvietis“ redaktore Ilze Nāgela uz sarunu aicināja Latvijas vēstniecības Austrālijā 2. sekretāri Vinetu Freimani.

Ilze Nāgela: Lūdzu, pastāsti, kāda ir LV vēstniecības Austrālijā struktūra? Cik personas strādā vēstniecībā? Kādi ir ieņemamo amatu tituli?

Vineta Freimane: Tā kā vēstniecība ir jauna, un tikai oktobrī mēs uzsākām konsulāro pakalpojumu sniegšanu Austrālijā, tad esam samērā maza vēstniecība – 3 diplomāti un 2 līgumdarbinieki. Ikdienā mums kopīgiem spēkiem ir jārisina gan politiski, gan konsulāri, gan administratīvi jautājumi. Šobrīd ar nepacietību gaidām, kad tiksim pie savām vēstniecības telpām Kanberas centrā. Pašlaik vēl esam pagaidu telpās ar pagaidu aprīkojumu, kas ir sava veida izaicinājums.

Manā pārziņā ir konsulāro pakalpojumu un konsulārās palīdzības sniegšana Latvijas valstspiederīgajiem, tādēļ vairāk pieskaršos šiem jautājumiem.

Ilze Nāgela: Kāda veida konsulāros pakalpojumus piedāvā/veic LV vēstniecība AU?

Vineta Freimane: Vēstniecībā iespējams saņemt visus konsulāros pakalpojumus, kas ir ārlietu dienesta kompetencē, kā arī tos, kurus mums ir deleģējušas citas Latvijas iestādes.

Visvairāk ir pieprasīta pasu un personas apliecību (eID karšu) noformēšana. Noteikti covid-19 ierobežojumu iespaidā tautieši nav varējuši ceļot uz Latviju un noformēt dokumentus tur.

Daudzi cilvēki, kuriem senči ir bijuši Latvijas pilsoņi, interesējas par pilsonības iegūšanu, viņi izprasa dzimšanas apliecības no Latvijas, lai varētu pierādīt radniecību, kā arī iesniedz pilsonības dokumentus, nosūtīšanai uz Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldi.

Liels pieprasījums ir pēc izziņām studentiem un citiem, kas Austrālijā uzturas uz vīzu pamata, lai pagarinātu uzturēšanās atļaujas un vīzas.

Mēs sniedzam arī konsulāro palīdzību gadījumos, kad Latvijas valstspiederīgie ir nokļuvuši grūtā situācijā Austrālijā, piemēram, ja ceļojuma laikā ir nozaudēta pase, tad izsniedzam atgriešanās apliecību, lai persona varētu nokļūt Latvijā.

Vienīgi vīzas mēs vēl neizsniedzam, līdz kamēr mums būs patstāvīgās telpas gatavas un uzstādīts nepieciešamais tehniskais aprīkojums.

Ilze Nāgela: Kurās AU pilsētās jau esi bijusi ar „pasu stacijām“? Kāda ir bijusi gan esošo, gan potenciālo /nākamo LV pilsoņu atsaucība? Cik liels skaits pilsoņu jau šīs iespējas ir izmantojuši? Cik katrā pilsētā? Cik no tiem ir jauni pilsoņi, cik daudzi, lai atjaunotu pases, kurām beidzies derīguma termiņš?

Vineta Freimane: Ar mobilo pasu darbstaciju esam jau paspējuši aizbraukt uz Sidneju, Adelaidi un 2 reizes uz Melburnu. Katrā pilsētā 2 dienu laikā esam noformējuši dokumentus 45-50 personām. Apmēram viena trešdaļa no apmeklētājiem ir bijuši pirmreizējie pasu pieprasītāji un 2 trešdaļas atkārtoti pieprasījuši dokumentus.

Atsaucība var teikt, ka ir bijusi liela, visi piedāvātie apmeklējuma laiki tiek ātri piepildīti. Lai arī savos sludinājumos atgādinām, ka pases un eID kartes noformēšanai ir nepieciešams Latvijas personas kods, kā arī visām ziņām, piemēram, uzvārdam, ja tas ir mainīts sakarā ar laulībām Austrālijā, jābūt nomainītām Fizisko personu reģistrā, tad joprojām uz pakalpojumiem pierakstās cilvēki bez personas koda.

Tagad esmu uzzinājusi, ka Austrālijā nav personas kodi, un tas izskaidro, kāpēc daudziem jaunajiem Latvijas pilsoņiem sākotnēji nav saprotams mans jautājums „Kāds ir jūsu Latvijas personas kods?“, kur par atbildi saņemu: „Vai tas ir pases numurs?“, „Vai tas ir dzimšanas datums?“

Ilze Nāgela: Kādi ir Tavi spilgtākie/interesantākie atgadījumi, piedzīvojumi ... utt. līdz šim šajā darbā Austrālijā?

Vineta Freimane: Visinteresantāk man ir gājis izbraukumu laikā, jo tad 15 minūšu laikā vienam klientam ir jānoformē pase un eID karte, jāiekasē nauda, jāaizpilda anketas. Īsā laikā satieku tik daudz cilvēku, interesanti ir dzirdēt, kādas ir katrā vietā aktualitātes, bet es prasu arī ieteikumus, ko apskatīt viņu pilsētā un apkārtnē, kur ir noteikti jāaiziet vai jāaizbrauc?

Spilgtākie atgadījumi arī saistās ar pasu izbraukumiem, piemēram, kad Ziemassvētku vecītis Adelaidē ieradās uz pases maiņu bez pieteikšanās, viņam ļoti paveicās un jauno pasi dabūja tajā pašā dienā un par velti, jo bērni taču nevar palikt bez dāvanām. Joks.

Vai arī Melburnā, kad lietus appludināja pilsētu un daži klienti tādēļ netika līdz Latviešu namam. Iespējams, ka tas bija negaiss, kas traucēja arī interneta sakarus un pasu dators „niķojās“, cilvēku uzgaidāmajā telpā palika arvien vairāk, un es mierināju visus ar Austrālijā iemācīto No worries. Tas labi noder, un šejienieši to saprot.

Katrā pilsētā, noslēdzot pasu izbraukumu, ir bijis kāds pārsteigums. Sidnejā latviešu biedrība klāja bagātīgu latviešu pusdienu galdu, Adelaidē atklāja atjaunoto muzeju, bet Melburnas latviešu teātris izrādīja fantastiski aizraujošu teātra izrādi Glābjas,kas var!

Ilze Nāgela: Kas ir tas, ko Tu vēlētos pastāstīt par vēstniecības darbu, bet es nepajautāju?

Vineta Freimane: Jā, ir dažas tēmas, kam vēlējos pieskarties.

Pirmā tēma ir par Ārlietu ministrijas līdzfinansējuma iespējām diasporas atbalsta projektiem.

Esmu vēstniecībā nozīmēta par atbildīgo sadarbībai ar latviešu organizācijām, tādēļ vēlējos aicināt organizācijas Austrālijā aktīvāk pieteikt projektus.

Atbalsta mērķis ir stiprināt sadarbību ar Latvijas diasporu, veicināt atbalstu diasporas organizācijām un diasporas ieguldījumu Latvijas attīstībā. Ārlietu ministrijā vērtē projektus, līdzfinansējot aktivitātes kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, sporta un citās jomās, komunikācijas veicināšanas pasākumus, kā arī citas aktivitātes.

Projekti tiek izskatīti 4 reizes gadā un nākamais iesniegšanas termiņš ir 1. jūnijs.

Sīkāka informācija par šo līdzfinansējumu ir atrodama Ārlietu ministrijas mājas lapā.

Otra tēma ir par e-paraksta un eID kartes priekšrocībām un iespējām.

Tagad visiem virs 15 gadiem, kas pieprasa pasi, noformējam arī eID karti, tajā ir iekļauts un aktivizēts e-paraksts. Ar eID karti iespējams autorizēties digitālajā vidē un tādā veidā kārtot lietas attālināti. Pēdējo gadu laikā Latvijā ļoti attīstījušies e-pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēs. Piemēram, cilvēki, esot Austrālijā, var sazināties ar notāru Latvijā caur platformu DigiNotārs un noformēt pilnvaras vai saņemt juridiskas konsultācijas.

eID karte sniedz iespēju pieteikt un saņemt pakalpojumus portālā: www.latvija.lv, piemēram, izprasīt atkārtotu dzimšanas vai laulības apliecību, eID karte noder arī bankas piekļuves atjaunošanai, gan dokumentu parakstīšanai un iesūtīšanai Latvijas iestādēm, piemēram, bērna reģistrēšanai pilsonībā vai ziņu aktualizēšanai Fizisko personu reģistrā.

Arvien biežāk vēstniecībā vēršas tautieši ar jautājumu par ID kartes noformēšanu vai sertifikātu aktivizēšanu – iepriekš viņiem nav bijusi vajadzība, un nav bijusi pat doma, ka eID karte kādreiz būs vajadzīga, bet pēkšņi rodas situācija, kad nav iespēja aizbraukt uz Latviju un kārtot lietas klātienē.

Tiem, kuri vēlās vairāk uzzināt par e-paraksta iespējām, iesaku apmeklēt portālu Latvija.lv, mājas lapu eparaksts.lv, kā arī noskatīties īsus skaidrojošos video par šiem rīkiem YouTube kanālā Resume.lv.

Man šī tēma ir ļoti tuva, es varētu daudz par to stāstīt, arī praktiski parādīt, kā rīkoties ar karšu lasītāju, kā uzlikt e-parakstu uz mobilā telefona vai kā izveidot e-adresi.

Trešā tēma ir par 14. Saeimas vēlēšanām.

Gribu aicināt latviešus Austrālijā būt aktīviem vēlētājiem š.g. 1. oktobrī. Austrālijā būs vairāki vēlēšanu iecirkņi, kuros varēs balsot vēlēšanu dienā. Lielas iespējas šoreiz būs balsot arī pa pastu, pieteikšanās būs vienkāršota, jo nebūs jāsūta sava Latvijas pase uz vēstniecību. Toties vēlēšanu dienā katram vēlētājam jābūt derīgai Latvijas pasei vai ID kartei, tāpēc iesaku jau laicīgi visiem pārliecināties par savu dokumentu derīgumu un laicīgi nokārtot jaunus.

Ilze Nāgela: Privātāki jautājumi. Cik ilgi jau esat ar vīru Raiti Austrālijā?

Vineta Freimane: Austrālijā ieradāmies septembra vidū un izgājām cauri tajā laikā noteiktajai viesnīcas karantīnai, kas pats par sevi bija liels piedzīvojums. Mēs nedrīkstējām pa durvīm iziet, ne arī logus attaisīt. Pirmie mēneši mums pagāja stingru covid-19 ierobežojumu iespaidā, pavalstu robežas bija slēgtas, līdz ar to dzīvojām uz vietas Kanberā un aklimatizējāmies un pieradām pie dzīves Austrālijā un īpatnībām, kā, piemēram, mašīnas braukšanai ielas „otrā pusē“.

Ilze Nāgela: Vai bijāt jau agrāk apmeklējuši Austrāliju? Kādi spilgtākie iespaidi par šo kontinentu?

Vineta Freimane: Abi ar vīru Raiti Austrālijā mēs bijām pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās kā tūristi uz īsu brīdi.

Līdz šim no lielā Austrālijas kontinenta mēs esam redzējuši tikai mazu daļiņu – galvenokārt dienvidaustrumus. Priecājamies par dažādo augu un dzīvnieku pasauli, vareno okeāna piekrasti un pludmalēm; mums ir bijušas jaukas tikšanās ar latviešu biedrībām Sidnejā, Adelaidē un Melburnā, kur esam viesmīlīgi uzņemti.

Austrālijā pārsteidz krasā laika apstākļu maiņa, piemēram, kad saulainā dienā pēkšņi var savilkties mākoņi un sākt birt krusa vairāku centimetru diametrā un sabojāt mašīnas. Pārsteidz arī aukstās naktis Kanberā.

Noslēgumā gribu teikt, ka mēs labprāt uzņemam apmeklētājus vēstniecībā Kanberā un sniedzam pakalpojumus, tāpēc iesaku apvienot Austrālijas galvaspilsētas apskati ar pases noformēšanu.

Vēstniecības mājas lapā sadaļā Konsulārā informācija ir plašāks apraksts par vēstniecības sniegtajiem pakalpojumiem latviešu un angļu valodās: https://www2.mfa.gov.lv/australija

Ilze Nāgela sagatavoja interviju publicēšanai
Laikrakstam „Latvietis“