Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Atpestī mūs no ļaunā!“

Pārdomas

Laikraksts Latvietis Nr. 695, 2022. g. 30. martā
Aldis Elberts -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Laikraksts Latvietis (2022. g. 5. martā), Dr. Gunārs Nāgels savā Redakcijas slejā teica: „Skaidrs, ka Ukrainas cīņa ir visas Eiropas cīņa. Mums jādara viss, lai ļaunums, kas valda Maskavā tiktu apturēts.“ Tanī pašā izdevumā, arhibīskape Lauma Zušēvica rakstā ar nosaukumu Ukrainai uzbrūk ienaidnieks, lūdzam, dodies palīgā, lūdza: „Trīsvienīgais Dievs, Dodies palīgā un esi klāt Ukrainai. Dievs, ir noticis kas ļauns, paša ļaunuma uzbrukums...“

Nesen dzirdēju, kā viens žurnālists jautāja vienam zinātniekam: „Vai daļēja mūsu problēma nav, ka esam aizmirsuši, ko nozīmē ļaunums, īpaši sakarā ar kristietības samazināšanos rietumos?“ Jautājums palika neatbildēts, bet es domāju, ka tas bija un ir trāpīgs jautājums. Kā mēs varam saprast, kas notiek Ukrainā (un daudzās citās vietās pasaulē) bez labas saprašanas par ļaunumu? Apustulis Pāvils rakstīja: „Lai sātans mūs nepieviltu; jo viņa nodomi mums labi zināmi.“ Tomēr, iespaids ir, ka tieši tas ir noticis. Mēs esam pievilti, un sātana nodomi nav mums labi zināmi, vai kā viens kristietis izteica to dziesmā Sātana Lielīšanās (My job keeps getting easier, because no one believes in me anymore! Mans darbs paliek vieglāks, jo neviens man vairs netic!)

Kā ar mums? Ko mēs zinām vai ticam par ļaunumu? Vārds ļaunums mums ir pazīstams. Jēzus pats to ietilpināja mūsu slavenā Tēvreizes lūgšanā, ko liela daļa cilvēku skaita, pat ja to nesaprot vai netic: „Un atpestī mūs no ļauna.“ Bībeles zinātnieki apstiprina, ka šajā lūgšanā vārds ļauna var tikpat labi būt tulkots: ļaunā. Citos vārdos, ļaunums nav tikai kaut kas slikts, kas mums vai citiem notiek, ļaunums ir arī avots vai iemesls, kamdēļ šīs lietas notiek. Slavenais kristīgais autors C. S. Lewis par šo rakstīja: „Es zinu, kāds man prasīs: „Vai Tu tiešām domā, šajā dienas laikā, atkal pacelt domu par mūsu veco draugu velnu ar visiem nagiem un ragiem?“ Es nezinu kādēļ dienas laiks ir svarīgs, un es neesmu sevišķi par nagiem un ragiem. Bet sakarā ar citām lietām mana atbilde ir: „Jā, es gribu.““ Ja mēs nesaprotam vai nepieņemam, kas ir ļaunais, tad mēs īsti nezinām, no kurienes nāk ļaunums, un arī nezinām, pret ko mums jācīnās. Vairāki tagad domā, ka Putins ir velns vai ļaunais, vai ienaidnieks. Zināmā mērā taisnība, bet ne galēja. Pāvils skaidri mācīja: „Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.“ (Ef. 6:12). Aiz katra putina vai stalina, vai hitlera darbojas kaut kas acīm neredzams. Velns izmanto kuru katru, ko viņš var.

Tādēļ apustulis Pēteris brīdināja: „Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.“ (1. Pēt. 5:8). Jēzus to pašu izteica ļoti vienkārši: „Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu.“ (Jņ. 10:10). Tur, kur notiek zagšana, nokaušana un nomaitāšana, tur redzama velna pirksts. Pāvils paplašināja šo lietu: „Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs (proti, velns) ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls.“ (2. Kor. 4:4). No šīs pasaules dieva (velna) nāk šaubas, neticība, kārdinājumi, tad cilvēku nepaklausība patiesam Dievam, un galu rezultāts – ļaunums. Mēs pasaulē tagad piedzīvojam, cik maz mēs mācamies no cilvēces vēstures. Pasaules sākumā, pirmais kārdinājums bija: „Vai tad tiešām Dievs ir teicis?“ (3. Moz. 3:1). Ar šaubām vai neziņu par Dieva vārdu patiesību, velns ir gatavs ar saviem meliem. „Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.“ (1. Moz. 3:4-5). Cilvēki izvēlējās neticēt Dievam, bet velnam, un ar to pazaudēja savu brīvību un savas tiesības kā Dieva bērni. Viņi tika izdzīti no paradīzes, un zeme tika nolādēta viņu nepaklausības dēļ. Tā ir cilvēces vēsture. Turpretī Jaunā Derībā mēs lasām Apustuļa Jāņa rakstīto: „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus“ (1. Jņ. 3:8). Tā ir arī pasaules vēsture.

Cilvēki jautā: „Tad kamdēļ ļaunums vel pasaulē?“ Labs jautājums, divas atbildes.

Viena atbilde ir – mēs paši esam vainīgi, jo ļaunums mums katram vēl piemīt.

Kopš pirmā grēka Ēdenes dārzā, cilvēki vaino Dievu un viens otru. Vienmēr kāds cits ir vainīgs vai atbildīgs. Jaunā Derība skaidri māca, ka mēs visi piedzimstam velna valstībā, katrs esam vainīgi. „Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.“ Tikai caur Dieva žēlastību un ticību Jēzum Kristum, tiekam izglābti vai atpestīti no ļaunā. Pāvils to savilka kopā vārdos: „Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.“ „Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana.“ (Rom. 6:23; Kol. 1:13-14). Dievkalpojumos agrāk atgādināja: „Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.“ (1. Jņ. 1:8-9).

Cilvēks, kas labi pazina ļaunā darbību, bija Aleksandrs Solžeņicins. Savā Gulag Arhipeligo viņš rakstīja: „Ja tikai tur būtu ļauni cilvēki, kaut kur kas mānīgi apņemas darīt ļaunus darbus, un tikai būtu vajadzīgs viņus atdalīt no mums pārējiem un viņus iznīcināt. Bet tā līnija, kas atdala labo no ļaunā griežas caur katra cilvēka sirdi.“ („If only there were evil people somewhere insidiously committing evil deeds, and it were necessary only to separate them from the rest of us and destroy them. But the line dividing good and evil cuts through the heart of every human being“)

Otra atbilde, kādēļ tik daudz ļaunums vēl pasaulē ir, jo mēs katrs esam atbildīgi cīnīties pret ļauno. Ja esam piedoti un izrauti no tumsības, ja esam pārcelti Dieva valstībā un brīvībā, mēs esam atbildīgi atbrīvot citus. Kad Apustulis Pēteris nāca pie ticības, pirmais, ko Jēzus viņam teica bija: „Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.“ (Mt. 16:17-18). Ievēro šo bildi. Baznīca nav vieta aiz mūriem, ko mēs mēģinām pasargāt. Baznīca ir ticīgi cilvēki, kas uzbrūk elles valstībai, un viņas vārti neturas mums pretī! Tamdēļ Jēzus, pirmkārt, mācīja mums lūgt: „Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.“ (Mt. 6:10). Kristietis ir daļa no kustības, kuras uzdevums, kā armijai, ir ieņemt, atgūt Dieva valstību virs zemes! Pāvils skaidri un skaisti to mācīja: „Tad nu tu, mans bērns, topi spēcīgs žēlastībā, kas Kristū Jēzū, un, ko tu esi dzirdējis no manis, daudziem lieciniekiem klāt esot, to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus. Ciet līdz ar citiem ļaunumu, būdams labs Kristus Jēzus kareivis. Neviens, atrazdamies karapulkā, nepinas ar dzīves darīšanām, lai viņš varētu patikt karakungam.“ (2. Tim. 2:1-4). Kauns pašlaik rodas Rietumos, skatoties kā Ukraiņi paši cīnās, lai saglabāt ne tikai savu valsti, bet arī Rietum pasaules brīvību un labklājību. ĻOTI LĒNI mācāmies, ka mēs katrs esam daļa no šīs cīņas, un ka šī cīņa prasa arī upurēšanos no mums katra. Karavīri Latvijā agrāk dziedāja šo dziesmu, ejot uz karalauku: „Lai būtu velnu diezkāds bars, Kas mūs grib aprīt kāri, Mūs tomēr sarga Dieva Gars, Tas elles varai pāri! Kas valda tumsībā, Gan kaist viņš niknumā, Bet ko mums padarīs? Dievs viņu nosodīs, Viens vārdiņš to spēj aizdzīt!“ (Mārtiņš Luters). Šodien mums jāprot pareizi lietot un pasniegt tālāk Dieva vārdu, ko esam mācījušies. Pareizi teikts: „Vienīgais, kas vajadzīgs, lai ļaunais uzvar, ir ka labi cilvēki neko nedara.“

Pāvils mudināja visus ticīgos: „Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.“ (Ef. 6:13). Jāatceras, ka Dieva ieroči nav laicīgi, tik daudz kā garīgi. „Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai.“ (2. Kor. 10:4).

Arhibīskape Lauma Zušēvica savā rakstā Dodoties Ciešanu laikā atgādināja: „Kristus asins liecinieks Apustulis Pāvils zināja, kā drosmīgi pastāvēt ticībā, cerībā un mīlestībā. Viņš rakstīja: „Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem.“ (Ef. 6:17-18). Pirms tam Pāvils teica: „Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!“ (Ef. 5:15-16). Lai Dievs palīdz, ka mēs mācamies no mūsu vēstures!

Sūti savas draudzes laukos Jaunu pavasari, Dievs. Pumpuriem liec ziedos jaukos, Kā sen gaidīts, raisīties. Cīņās drosmi, gara spēku, Sūti, Kungs, mēs lūdzamies, Sūti, Kungs, mēs lūdzamies.

Lūk visapkārt tumsas spēki Top ik dienas lielāki. Šaubas, bailes, mūsu grēki, Kungs, tos pārspēt palīdzi. Dod mums drosmi, gara spēku, Svētai cīņai stiprini, Svētai cīņai stiprini.

Liec mums redzēt, Kungs, no jauna Mūsu pašu nespēku. Labu gribot, darām ļaunu, Nāc un veido pats mūs Tu. Dod mums drosmi, gara spēku, Cīnoties pret tumsību, Cīnoties pret tumsību.

Liec mums dzīvot gaismas dzīvi, Mīlestību visur sēt. Lai vēl daudzi kļūtu brīvi, Tavā saimē gavilēt, Dod mums drosmi, gara spēku, Svētā cīņā pastāvēt, Svētā cīņā pastāvēt.

Mācītājs Aldis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com