„Mēness stari danco“ Melburnā

Palielināt / Enlarge

„Mēness stari danco“. FOTO Lūkas Elberts.

Palielināt / Enlarge

„Mēness stari danco“. FOTO Lūkas Elberts.

Palielināt / Enlarge

„Mēness stari danco“. FOTO Lūkas Elberts.

Palielināt / Enlarge

„Mēness stari danco“. FOTO Lūkas Elberts.

Divi, divi, kas tie divi
Kas miedziņu negulēja
Saule, mēness negulēja
Dienu, nakti tecēdami

Ilgi lolots, izaicinājumu pilns un ļoti gaidīts Melburnā izskanēja koncerts – deju uzvedums Mēness stari danco trīs izrādes (25.03., 26.03.), kas izvērtās par brīnišķīgu nedēļas nogali Melburnas Latviešu namā un pulcināja kopā daudz skatītāju. Tā bija daļa no mūzikas un deju svētkiem Mēness staru svētki, ko melburnieši gatavojās izrādīt pagājušā gada maijā.

Neparastā deju izrāde bija jaundarbs, ko radījuši mūsu Austrālijas latviešu jaunieši un jaunā horeogrāfe Lija Andersone, kura bija šī uzveduma idejas autore un producente un komponists Ivars Štubis. Ivara oriģinālmūzika, kas balstīta mūsu tautas mūzikas intonācijās, kopā ar interesanto gaismas partitūru, tik labi vienojās ar horeogrāfiju. Īpaša loma bija gaismu partitūrai, ko es neapņemos šeit aprakstīt. To veidoja pazīstamais latviešu gaismu meistars Jānis Kārkliņš, vienmēr laipns, izpalīdzīgs, gatavs dalīties ar savu profesionālo pieredzi.

Liels prieks bija redzēt arī Ivaru Štubi mūsu vidū, kas bija ieradies no Latvijas.

45 minūtēs tika izstāstīts muzikāli vizuāls stāsts, kas rosināja klausītāju saskatīt un veidot katram savu stāstu par dzīves ritējumu, tautas vēsturi, prieku, un arī kara sāpēm.

Mūžīgā gaismas un tumsas tēma, kas mūsu folklorā bieži izteikta kā Saules un Mēness ritējums bija šī uzveduma pamats. Iedvesmots no tradicionālās latviešu tautas dejas, uzvedums bija vienots, plūstošs, reizē arī kontrastains satura un struktūras ziņā.

Etnoroks, tautas dziesma, kokles skaņas, tik dažādās dabas un putnu skaņas, deklamētas tautas dainas apvienotas ar gaismu un deju kustību! Kā veidojas horeogrāfija pie šādas mūzikas vai mūzika pie horeogrāfijas? Tas man paliek noslēpums!

Man bija privilēģija redzēt visas trīs izrādes un katru reizi ieraudzīt un saklausīt kaut ko jaunu. (Tuvāk par šī darba ieceri un tapšanu varat lasīt laikraksta „Latvietis“ Nr. 694.: https://laikraksts.com/raksti/11232)

Un, protams, dejotāji – Melburnas Ritenītis! Uzauguši kopā latviskajā vidē, kopā dziedājuši un dejojuši tautas dejas, šis bija viņiem pavisam cits izaicinājums. Varu tikai uzminēt, cik daudz pūļu un neatlaidības ielikts mēģinājumos, bet pašapziņa un gandarījums staroja no katra dejotāja un viņu vadītājas Lijas. Liekas, ka arī jauniešu vecākiem bija pārsteigums par rūpīgi noslīpēto un prasmīgo sniegumu.

Ceru, ka jaunajai horeogrāfei Lijai Andersonei ir izdevies savu vīziju īstenot, par ko liecināja lielā skatītāju atsaucība un prieks par neparasto, pārsteigumu pilno izrādi.

Ļoti aizkustinošs man likās noslēgums, kas atgādināja par gaismas spēku – pat tumsa nekad nav bez gaismas!

Saule bāra mēnestiņu,
Ka tas spoži nespīdēja,
Dienā spīd gaiša saule,
Naktī spoži mēnestiņš.

Savā un skatītāju vārdā apsveicu visus, kas piedalījās šī vienreizējā uzveduma tapšanā.

Aicinu uz nākošo Mēness svētku koncertu Mēness stari stīgo Melburnā š.g. 11. jūnijā, kurā skanēs latviešu kora un kamermūzika, kā arī pirmatskaņojumi.

Sandra Dragūna
Laikrakstam „Latvietis“