Kančeli, Vasks, Silvestrovs un Dubra

Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas Lielās Piektdienas, 15. aprīļa, plkst. 19.00, koncerta programmā skanēs mūslaiku dižgaru, miera un gaismas nesēju mūzikā – Gijas Kančeli, Valentīna Silvestrova, Pētera Vaska, Riharda Dubras skaņdarbi korim, saksofonu kvartetam un sitaminstrumentiem. Koncertā Rīgas Domā uzstāsies arī Rīgas Saksofonu kvartets un sitaminstrumentālists Ivo Krūskops.

Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena, kad esam aicināti apstāties un ieklausīties sevī, apzināties mūžības jautājumus un aizlūgt par mieru pasaulē.

Ukraiņu dzīvais klasiķis Valentīns Silvestrovs savā mūzikā ir poētiska caurspīdīguma meistars. „Lai ir melanholija – tā ir dvēseles satikšanās ar mūžību,'' ir komponista mākslas uzstādījums. Diptihu korim pats komponists nodēvējis par altārgleznu, kur pirmā daļa Tēvreize glezno Kristu, bet otrā daļa – Testaments attēlo kāda svētā dzīvi. Tā pamatā ir 19. gs. ukraiņu nacionālā dzejnieka un ukraiņu neatkarības cīnītāja Tarasa Ševčenko slavenā poēma Novēlējums. Savukārt komponista meditatīvajā skaņdarbā Miera žēlastībā ievīta Svētās Trīsvienības simbolika.

Gija Kančeli kordziesmā Šūpuļdziesma saulei saules vārdu slavinājis 27 valodās, apvienojot senās un mūsdienīgās kultūras, kā arī mūžības ideju, kur saule nekad nepāriet. Opusā Amao omi jeb Bezjēdzīgais karš korim un saksofonu kvartetam komponista brīvi izvēlētie gruzīnu vārdi raksturo dabas parādības, Gruzijas ainavas, un runā par kristīgām vērtībām.

Pētera Vaska Pater noster ir atslēga daudziem dzīves brīžiem, pāraugot divējādā aizlūgumā: gan viņa paša tēvam, debesīs mītošam, gan Visaugstākajam, The Fruit of Silence ar Mātes Terēzes vārdiem ir klusa meditācija par kalpošanas un mīlestības ceļu. Pirmā daļa Logs no Trīs Česlava Miloša poēmas komponēts kā gregoriskā korāļa dziedājums, šoreiz Rīgas Saksofonu kvarteta atskaņojumā.

Biļešu paradīze