Latvijas Goda konsuli Austrālijā (4)

Palielināt / Enlarge

Dr. Valdis Tomanis. FOTO no Valda Tomaņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Goda konsuli Dienvidaustrālijas gubernatora rezidencē. No kreisās: Goda konsuli no Šveices, Latvijas, Norvēģijas, Slovēnijas. FOTO no Valda Tomaņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Konsulārā korpusa pusdienas 2017. gada 8. jūnijā ar Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības ministrijas Valsts protokola vadītāju Lindali Saksu (Lyndall Sachs PSM – piektā no kreisās). Valdis Tomanis piektais no labās. FOTO no Valda Tomaņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Aizvesto piemiņas dienas atcere 2020. gadā pie Migrācijas muzeja. No kreisās:  Pēteris Strazds, Jolanta Lūse OAM, Rūdis Dancis, Valdis Tomanis. FOTO no Valda Tomaņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

18. novembra svinības 2020. gadā. No kreisās: Valdis Tomanis, Kristīne Jankusa (Lietuvas goda konsule Adelaidē), viesu runātājs Pēteris Greste, ALB priekšniece Ilze Radziņa, Aleksas Talanskas (Lietuviešu biedrības priekšsēdis). FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Runa Daugavas Vanagos Lāčplēšu atceres dienā 2017. gada 11. novembrī. FOTO Agris Ezeriņš.

Palielināt / Enlarge

Nododot mūsu parakstīto ieteikumu atvērt vēstniecību Austrālijā Prezidentam Andrim Bērziņam. No kreisās: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Juris Meija, Jānis Dēliņš, Valdis Tomanis, Aleksandrs Gārša. FOTO no Valda Tomaņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Tikšanās uz pusdienām Dienvidaustrālijas parlamentā ar ēnu multikulturālo ministri Honu Džing Lī (Hon Jing Lee) No kreisās: Valdis Tomanis, Hona Džing Lī, Latvijas vēstnieks Austrālijā Andris Teikmanis. FOTO no Valda Tomaņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Goda konsula sanāksme Rīgā (Melngalvju namā). No kreisās: Aldis Birzulis, Aleksandrs Gārša, Juris Meija, Jānis Dēliņš, Jānis Purvinskis, Valdis Tomanis. FOTO no Valda Tomaņa personīgā arhīva.

Kad pagājušā, 2021. gadā, Kanberā sāka darboties Latvijas vēstniecība Austrālijā, man radās vēlēšanās, lai Latvijas Goda konsuli Austrālijā – gan bijušie, gan esošie pastāsta par savu darbu. Piedāvāju lasītājiem mūsu sarunas. Par savu darbu stāsta Valdis Tomanis.

Kurā no Austrālijas pavalstīm Jūs esat Latvijas goda konsuls? Cik ilgi jau?

Valdis Tomanis: Strādāju kā Latvijas goda konsuls Dienvidaustrālijā. Šai amatā esmu bijis kopš 2005. gada sākuma, tā kā jau ir apritējuši 17 gadi.

Vai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Jūs bijāt pirmais Latvijas goda konsuls savā pavalstī? Kas pamudināja Jūs uzņemties šo pienākumu/darbu kļūt par Latvijas goda konsulu?

Valdis Tomanis: Adelaidē pirmais goda konsuls bija Eduards Voitkuns. Pēc viņa nāves šo amatu uzņēmās Francis Svilāns, un, kad Svilāna kungs pārvācās uz dzīvi Latvijā, tad es tiku pieņemts. Nesen Latvijas Ārlietu ministrija pagarināja manu kontraktu, tā kā ceru kalpot Dienvidaustrālijas latviešiem vēl turpmāk.

Biju aktīvi darbojies latviešu sabiedrībā kopš jaunības dienām. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanu man kļuva arvien lielāka interese sadarboties ar Latviju un ceļot tur arvien biežāk. Ilmāra Lūša kunga ierosinājumā dibinājām Latviešu Tirdzniecības un Rūpniecības Kameru Austrālijā, kur darbojos vairākus gadus kā vicepriekšsēdis. Kad Lūša kungs samazināja savu priekšsēža darbību, tad es pārņēmu vadību. Pirmos 15 gadus katru vasaru sniedzām lekcijas Latvijā – Rīgā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā un Liepājā par biznesa sadarbību ar Latviju. Mums palīdzēja viesu lektori Austrālijas goda konsule Latvijā Ilze Radziņa, Adelaides Latviešu Biedrības priekšsēdis Bruno Krūmiņš, goda konsuls Aleksandrs Gārša un Melburnas sabiedriskais darbinieks Kārlis Kasparsons. Šai laikā sāku ievest lauku mēbeles no Latvijas uz Austrāliju un arī eksportēt vīnu, saldētu gaļu un produktus friziera darbam uz Latviju.

Kad parādījās vakance goda konsula amatam Adelaidē, tad pieteicos kopā ar vēl dažiem kandidātiem uz šo amatu. Intervija notika Rīgā, un man laimējās tikt izredzētam. Varbūt palīdzēja tas, ka man bija pieredze ar biznesa sakariem. Biju tai laikā arī Latvijas Investīcijas un Attīstības Aģentūras (LIAA) pārstāvis Austrālijā.

Kādi pienākumi Jums ir bijuši jāpilda kā Latvijas goda konsulam Austrālijā?

Valdis Tomanis: Lai gan padomju laikā Austrālijā bija otrā lielākā latviešu diaspora pasaulē (pēc ASV), pēc neatkarības visur tika atvērtas Latvijas vēstniecības – tikai ne šeit! Kad sāku savu darbu, Latvijai bija 30 vēstniecības daudzās pasaules malās, bet neviena nebija Dienvidu puslodē – kur nu vēl Austrālijā!

Goda konsula darbs šai laikā pie tik lielas diasporas bija ļoti intensīvs un saistījās ar reprezentāciju gan vietējā austrāļu, gan latviešu sabiedrībā. Aktīvi piedalījos Dienvidaustrālijas konsulārā korpusā un arī Dienvidaustrālijas multikulturālā sekcijā. No 2018. līdz 2021. gadam biju vienīgais goda konsuls kā viens no 12 komisijas locekļiem, kas pārstāvēja Dienvidaustrālijas premjeru multikulturālos pasākumos. Tas ieskaitīja daudzas apsveikuma runas Austrālijas pilsonības iegūšanas pasākumos. Biju arī vairākās žūrijas komisijās, lai izvērtētu kandidātus gubernatora multikulturālām balvām vai naudas piešķiršanu etniskām grupām. Dabīgi atteicos piedalīties latviešu palīdzības pieprasījumiem; paldies Dievam, tie bieži tika pozitīvi izvērtēti.

Ar latviešiem bija galvenokārt administratīvs darbs, ieskaitot Latvijas pilsonības iegūšanu (kopš 2013. g.). Ar manu palīdzību 372 personas ir tagad Latvijas pilsoņi, no kuriem 60% ir jau apciemojuši savu tēvzemi. Mūs no Latvijas 3 reizes apciemoja Mobilā pasu stacija ar divām personām (viena no konsulārā departamenta un otra no PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes). Šajos braucienos Dienvidaustrālijā mēs izsniedzām 314 Latvijas pases. Dabīgi bija jāatbild uz daudziem jautājumiem sakarā ar pazaudētām pasēm, atgriešanās apliecībām, tūrisma informāciju, sakaru atrašanu, nekustamiem īpašumiem... utt.

Kādi spilgtākie notikumi Jūsu darbības laikā?

Valdis Tomanis: Spilgtu notikumu ir bija daudz, bet spilgtākais bija šis. Man 2014. gadā pieteicās uz Latvijas pilsonību jauka sieviete Džozefīne (dzim. Spruksts). Tēvs bija latvietis, kas apprecēja austrālieti 1953. gadā. Sievietei 50% Latvijas asinis, nebūs problēmas – uz dzimšanas apliecības uzvārds ir Spruksts! Diemžēl tēvs (Julijāns Spruksts) mira, kad Jozefīnei bija 3 gadi, un pēc dažiem gadiem māte atkal salaulājās. Tajos pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, ja bērnam bija cits uzvārds kā mātei, tad daži aizmuguriski runāja... tādēļ Jozefīnas patēvs viņu adoptēja un iedeva jauno uzvārdu. Kad es Džozefīnu pieteicu PMLP, viņu nepieņēma kā Latvijas pilsoni, jo adopcijas gadījumā bērns pieņem adopcijas vecāku pilsonību! Džozefīna starplaikā ir bijusi Latvijā divas reizes, satikusi savus radus Latgalē, mācās latviešu valodu, nāk uz Adelaides latviešu biedrības pavārmācības kursiem..., bet nevar dabūt Latvijas pilsonību. Beidzot ar manis rakstītiem ieteikumiem un argumentiem, ar tiesas lēmumu Džozefīnas adopcija tika anulēta un viņas meitas uzvārds tika atgriezts kā Spruksts. PMLP lēmums šī gada janvārī (pēc gandrīz 8 gadiem!) bija pozitīvs – Džozefīne, viņas dēls Lūks un mazmeita Keitlina ir Latvijas pilsoņi. Mēs abi raudājām no prieka!

Pildot šo amatu, kādi ir bijuši lielākie sasniegumi? Vai bijusi varbūt kāda vilšanās, kāds darbs nav izdevies tik labi, kā būtu vēlējušies?

Valdis Tomanis: Lielākie sasniegumi ir bijuši sakarā ar Latvijas pilsonības iegūšanu. Liela daļa pieteicēji ir jauni cilvēki, kas meklē savas saknes. Daudzus viņu vecākus vai pat vecvecākus es pazinu no agriem gadiem. Es ar lielāko prieku varēju viņiem daudz pastāstīt par viņu senčiem, ko viņi nezināja, un tas atvēra tādu tuvumu starp mums un kopīgu prieku, kad viņi savu Latvijas pilsonību beidzot saņēma.

Vai tagad, pēc 17 šai darbā pavadītiem gadiem, kaut ko darītu savādāk?

Valdis Tomanis: Nav nekas dzīvē, kas 100% izdodas bez kādām mazām vai lielām problēmām. Ja problēmas var beidzot pārvarēt, tad esam kaut ko no tā mācījušies, un, skatoties atpakaļ uz šiem 17 gadiem, es neko nemainītu – man ir jaukas atmiņas, ko paturēšu uz visu mūžu, un iegūtie draugi ir īsti un sirsnīgi.

Jūsu lielākais gandarījums par padarīto?

Valdis Tomanis: Gandarījumi ir daudz, bet, lielā mērogā skatoties, tas ir Latvijas vēstniecības atvēršana Austrālijā. Mēs, goda konsuli Austrālijā, uzsākām savu cīņu 2012. gadā vispasaules LV goda konsula sanāksmē Rīgā. Pēc katra pasniedzēja uzrunas mēs individuāli pieminējām lektoriem, ka mums nav vēstniecības. Delegāti no ASV un Eiropas bija šokā un nevarēja iedomāties, ka tāda nav!

2013. gada septembrī mēs abi ar toreizējo LAAJ prezidija priekšsēdi Dr. Pēteri Strazdu nodrukājām un parakstījām piecus oriģinālus dokumentus, iesakot nepieciešamību atvērt vēstniecību, nododot Strazda kungam, ko nodot tālāk LAAJ kongresā Valsts Prezidentam, Ministru Prezidentam, Valsts sekretāram, Ārlietu ministram un Saeimas priekšsēdētājai. Parakstīja Dr. Pēteris Strazds, LAAJ prezidiju priekšsēdis, un PBLA loceklis Dr. Juris Runģis, bijušais prezidija priekšsēdis un PBLA loceklis, Dr. Aldis Putniņš – Kultūras Fonda un PBLA loceklis un es – visu Austrālijas Goda konsula vārdā. Nekas netika dzirdēts, un tā kā mēs nākamā goda konsula sanāksmē 2014. gadā personīgi nodevām mūs parakstītu jaunu vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ministru Prezidentei Laimdotai Straujumai un mūsu nerezidējošam vēstniekam Andrim Teikmanim. Tā mēs turpinājām nākamos divos goda konsula kongresos tiekoties ar daudziem Saeimas deputātiem; mēs abi ar Aleksandru Gāršu pavadījām pusotras stundas ar Saeimas deputātu Ojāru Kalniņu, kas bija kādreizējais Latvijas vēstnieks ASV un daudzus gadus vadīja Latvijas Institūtu.

Pēc visām lekcijām mēs katrs atsevišķi prasījām, kādēļ mēs Austrālijā esam aizmirsti? Kādēļ mums nav Latvijas vēstniecības? Visi 120 delegāti jau gaidīja, kas no mums būs nākošais ar to pašu jautājumu! Nobeidzot mūsu pēdējo konferenci 2018. gadā (2020. gadā nenotika sakarā Covid ierobežojumu dēļ.) noslēguma vakariņās jaunajā Rīgas bibliotēka, kur piedalījās Valsts Prezidents, liela daļa Saeimas deputātu, prese... utt., pateicības vārdus no goda konsuliem teica norvēģis, kas nobeidzot savu runu angliski teica „If there's something which we have all learned from this congress is that we all agree that Australia should have a Latvian Embassy“!* Visi klātesošie skaļi aplaudēja!

Kā ir mainījušies Jūsu pienākumi tagad, kad Austrālijā ir Latvijas vēstniecība un konsulārais departaments?

Valdis Tomanis: Tagad, kad mūsu sapnis ir piepildījies un mums ir profesionāli darbinieki, kas vada mūsu jauno Latvijas vēstniecību un konsulāro departamentu Austrālijā, mums. amatieriem dzīve būs vieglāka, jo mūsu darbu sakarā ar pilsonību, pasēm utt. mums vairs nebūs jādara. Padomdevēji būs tepat Austrālijā līdzīgā laiku zonā, un visi ir jau mums pazīstami. Tāpat turpināsim izpalīdzēt mūsu Latvijas pilsoņiem, cik varēsim, un dabīgi turpināsim uzturēt Latvijas tēlu vietējā Austrālijas sabiedrībā.

Ko jūs novēlētu Latvijas pirmajām vēstniekam un vēstniecības darbiniekiem Austrālijā?

Valdis Tomanis: Apsveicu mūsu jauno, bet ļoti pieredzējušo Latvijas vēstnieku Marģeru Krama kungu ar kundzi, tāpat Ievu Apini ar kungu, kā arī konsulāro pārstāvi Vinetu Freimani ar kungu. Tāpat arī visus viņu palīgdarbiniekus Kanberā.

Novēlu viņiem patīkamu sadarbību ar Austrālijas valdības departamentiem, labu sadarbību ar vēstniecībām (it sevišķi Igauniju, Lietuvu un Ukraini) un patīkamu, draudzīgu sadarbību ar mūsu latviešu kopienām Austrālijā!

Dievs svētī Latviju!

Intervēja un interviju publicēšanai sagatavoja
Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“

* „Ja ir kaut kas, ka mēs visi esam iemācījušies no šī kongresa ir tas, ka mēs visi vienojamies, ka Austrālijā būtu jābūt Latvijas vēstniecībai.“