Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Grūts uzdevums

Laikraksts Latvietis Nr. 700, 2022. g. 4. maijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Piemineklis ASV armijai – Francijas atbrīvotājiem. „Utah Beach“, Normandijā. Viens no kilometru stabiem Brīvības ceļā (Voie de la Liberté). FOTO by S. Plaine / CC-BY-SA-4.0.

Sveicināti, lasītāji!

Laikraksta „Latvietis“ 700. numurs iznāk tieši svētku dienā: Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. Laikraksta gandrīz 14 pastāvēšanas gados daudz kas ir noticis. 2007. – 2010. gada Globālās finanšu krīzes, jeb „dižķibeles“ pēdas vēl nav pazudušas; kovida pandēmija atslābinājusies vakcinācijas un tuvojošās vasaras dēļ, Ukrainas karš turpinās.

Mēs tagad dzīvojam Ukrainas kara ēnā, un citas, arī nopietnas problēmas ir paslēpušās no mūsu redzes loka. Kovid ir atslābinājies, bet nav pazudis. Latvija ir lēnām pakāpusies uz 15. vietu pasaulē rādītājā Nāves gadījumā uz miljons iedzīvotāju. 5760 nāves gadījumi 1,8 miljons iedzīvotāju lielā valstī. Salīdzinājumā, Austrālijā, ar saviem 26 miljons iedzīvotājiem ir bijuši 7223 nāves gadījumi, liekot Austrāliju 146. vietā pasaulē. Ierobežojumi un vakcinācija glābj dzīvības.

Kovidafēristi/antivakseri turpina ar saviem meliem un maldinājumiem, bet vairāki arī lēnam pārprofilējas kā Ukrainas kara komentētāji, apšaubot stāstus par Krievijas bruņoto spēku izdarītiem šausmu darbiem, un aicinot krasi samazināt palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem. (Dīvaini, ka marginālie antizinātniskie kovida un vakcinācijas noliedzēji ir faktiski īstie „kovidafēristi“, bet sauc zinātniekus, un tos, kuri pieņem zinātnē balstītus faktus par „kovidafēristiem“).

Šodienas lielais jautājums – kā turpmāk nodrošināsim 1990. gada 4. maijā izsludināto Latvijas Republikas atjaunoto neatkarību? Tas, protams, ir atkarīgs no mūsu attiecībām ar Krieviju. Ir pilnīgi skaidrs, ka neviens nevar paļauties uz nekādiem līgumiem ar Krieviju, un nevar paļauties uz nekādiem nomierinošiem vārdiem no Krievijas puses. Vienīgais, kas der, ir plika vara – Latvijas gadījumā mūsu sabiedrotie.

Diemžēl, arī Latvijā ir zīmīgs cilvēku skaits, kas atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ne tikai jau minētie apjukušie cilvēki, bet gan kareivīgie, Ukrainas un ukraiņu iznīcināšanas gribētāji. Tie pierāda Latvijas valsts izgāzušos 30 gadus garo integrācijas programmu. Saprotams, ka vēlme ir arī iznīcināt Latvijas valsti un latviešus.

Piecas dienas pēc 4. maija svētku dienas ir Eiropas diena, šogad arī „Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas diena“, un, kā katru gadu, – zināmai Latvijas sabiedrības daļai „Uzvaras diena“. Šiem cilvēkiem kredo ir Latvijas atbrīvošana no velniem (vai tamlīdzīgi) Lielā Tēvijas specoperācijā 1941-1945, un jebkāda nepateicība tiek uzskatīta par biedrošanos ar pašu nelabo. Vai tā ir dzīves ironija, ka „atbrīvotie“ nejūtas nemaz pateicīgi „atbrīvotājiem“, kuri palika uz vietas kā kakla kungi?

Ja visa Austrumeiropa cenšas atbrīvoties no „atbrīvotāju“ uzstādītajām pateicības zīmēm, vai tad nevajadzētu sākt pielekt, ka tomēr nebija nekādas atbrīvošanas, bet faktiski kas cits?

Francijā ir tāds Brīvības ceļš (Voie de la Liberté), kas seko ASV 3. armijas uzvaras gājienam ģenerāla Patona vadībā no Utah Beach Normandijā līdz Bastoņai Beļģijā. Šajā ceļā kā kilometru stabi ir uzstādīti piemiņas stabi, katrs apmēram metru augstumā. Tajos redzama liesma – brīvības simbols, iznirstot no viļņiem, atsaucoties uz karavīru-atbrīvotāju ierašanās pa jūras ceļu. Liesma atgādina Brīvības statuju Ņujorkā.

Nav dzirdēta vēlme ASV armijas piemiņas stabus nojaukt. Kāpēc? Vienkārši – pēc Francijas atbrīvošanas, svešās armijas to atstāja un iekārtojās okupētajā Vācijā.

Kas būs ar mūsu pašu okupācijas laikā celto pieminekli Pārdaugavā? Vai izvēlēsimies kādu no vienkāršiem ceļiem – atstāt status quo vai arī nojaukt – vai izvēlēsimies daudz grūtāku ceļu – atstāt brutālo pieminekli kā atgādinājumu par brutālo okupācijas varu, un tieši šādā veidā to pārdefinēt? Tas būtu grūts uzdevums, kam nepietiktu tikai kāda vienkārša maza paskaidrojoša plāksne.

Šogad viss kļūs skaidrs.

GN
2022. g. 4. maijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com