Melburnas dienasgrāmata. Jetlag

Palielināt / Enlarge

Ilga Vālodze Ābele intervē Valdu Rubi un Māru Kaziņu. FOTO Brigita Stroda.

Palielināt / Enlarge

Māra Kaziņa izrāda izrāžu kostīmus. FOTO Brigita Stroda.

Palielināt / Enlarge

Valda Rube izrāda izrāžu kostīmus. FOTO Brigita Stroda.

Palielināt / Enlarge

FOTO Brigita Stroda.

Nogulēju 14 stundas, pa vidu pamodos ar milzīgām galvassāpēm, iedzēru tableti un atkal aizmigu. Kāds būtu jetlag visprecīzākais apzīmējums latviešu valodā? Un kā vienlaicīgi iespējams tas, ka manas smadzenes domā vietu, bet ķermenis – pavisam ko citu? Adaptēšanās pēc lēciena pāri laika zonām, šurpceļā zaudējot septiņas stundas dārgās dzīves. Taču es tās atgūšu atpakaļceļā. Šis brauciens ir ceļošana laikā visādās nozīmēs.

Šodien bija pirmā intervija, kas bija četras stundas gara. Divas māsas, kas spēlējušas teātri un līdz šai dienai saglabājušas teatrālu graciozitāti, kas caur no atmiņas neizdzēšamiem lugu tekstu citātiem, līdz asarām humorpilnajiem stāstiem par kurioziem atgadījumiem un krāšņu izrāžu kleitu izrādīšanu caurvija mūsu sarunu visu stundu garumā. Saruna man, pirmkārt, sniedza lielāku izpratni par to, kā latviešu sabiedrība šeit funkcionē, kāda ir bijusi Latviešu nama nozīme pagātnē, un kāda tā ir šodien. Par pēdējo gan vēl neguvu lielāku izpratni, bet nostiprināju to kā būtisku jautājumu, kam pieķersimies vēlāk. Interesantas domas par paaudžu nomaiņu, kur skaidrs, ka vienai paaudzei patīk viens, otrai – cits, un kā lai piesaista visus? Kas der visiem?

Klātesot liegām bažām par to, vai es visu uztveru pietiekami uzmanīgi un spēju iepazīt kaut ko sev tik nepazīstamu kā latviešu kultūra otrā pasaules malā, es ļoti priecājos, ka man šī iespēja ir dota. Taču, ja intervijās Latgalē (kur līdz šim esmu vākusi dzīvesstāstus visvairāk) es varu iet pie cilvēkiem vienkārši un brīvi, kaut vai uzaicināt parunāties garāmejot viņu mājai, tad šeit ar to netiek tik viegli. Ne jau tādēļ, ka cilvēki nebūtu atvērti. Gluži pretēji – es piedzīvoju ārkārtīgi siltu uzņemšanu, cienāšanu ar kafiju un brīžam ļoti personīgu stāstu uzticēšanu manam diktofonam. Taču nepārtraukti esmu arī ļoti nogurusi un šķiet, ka sapratu, kādēļ. Paralēli uzbāzīgā jetlag klātbūtei, intervēšana šeit izsmeļ visu manu enerģiju – esmu laipni ieaicināta vidē, kurai, pati personīgi neesot saistīta ar trimdas realitāti, šobrīd vēl tikai pieskaros, tādēļ daļēji pat neapzināti cītīgi analizēju ikkatru impulsu un informācijas drusku, ko uztveru ne tikai ar smadzenēm, bet arī ar redzi, dzirdi, tausti, ožu un garšu.

Ilga Vālodze Ābele ir dzīvesstāstu pētniece, kas 2022. gada pavasarī ar Brigitu Strodu uzsāk pētniecību radošā fonda INITIUM projektā par Melburnas latviešu kopienu. Viesojoties Melburnā tiek veiktas dzīvesstāstu intervijas, apkopoti materiāli par Melburnas Latviešu namu un citām nozīmīgām vietām, kā arī saglabāta Austrālijas latviešu mutvārdu vēsture.

Projektu veido Latvijas kultūras organizācija INITIUM un atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Austrālijas latviešu teātris un Latviešu kultūras biedrība TILTS. Taču atbalstu sniegt var jebkurš interesents, piedaloties nesen izsludinātajā pūļa finansējuma kampaņā, kur projekts arī sīkāk aprakstīts: projektubanka.lv/projects/dickensstreettheother.

Ilga Vālodze Ābele
Laikrakstam „Latvietis“