Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Beļģija ir pakļāvusies Krievijas propagandai un novākusi 2018. gadā Zedelgemā uzstādīto pieminekli „Latvijas stāvstrops brīvībai“. Nožēlojami. Ierosinājums veidot un uzstādīt pieminekli nāca tikai un vienīgi no Beļģijas puses, kura pierunāja Latvijas Okupācijas muzeju ziedojumu veidā savākt pieminekļa tapšanai EUR 50 000. Zedelgemas pašvaldība no savas puses finansēja pieminekli arī ar EUR 50 000. Tagad paši iniciatori ir nojaukuši pieminekli Brīvībai.

Zedelgemas pilsētas mēra Anikas Vermeulenes 2017. gadā parakstītajā līgumā starp Latvijas Okupācijas muzeja biedrību un Zedelgemas pašvaldību rakstīts: „Piemineklim simboliski jāattēlo brīvības jēdziens un jāatgādina par latviešu (baltiešu) karagūstekņiem, kuri bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945.-1946. gadā, kā arī vēsturiskās Zedelgemas un Latvijas saites, kas izveidojušās no šīs pēckara epizodes. Piemineklim arī jāatsaucas uz Latvijas Brīvības pieminekļa maketu, ko latviešu kara gūstekņi izveidoja Zedelgemas kara gūstekņu nometnē 1945. gada novembrī.“

Anika Vermeulene vēl arvien ir Zedelgemas mērs, un viņas vadītā pašvaldība pieņēma lēmumu vispirms atņemt nosaukumu laukumam „Brīvības laukums“ („Brivibaplein“) un pēcāk nojaukt pašu pieminekli.

Krievija un tās atbalstītāji vērsa spēcīgu propagandas kampaņu pret pieminekli, sākot jau pirms tā uzstādīšanas. Piemineklis it kā slavējot naciķu kara noziedzniekus. Ja arī Zedelgemā starp latviešu leģionāriem bija atsevišķi kara noziedznieki, tas nekādi nedrīkst atsaukties uz visiem citiem, kuri karoja, ne pret Beļģiju, bet gan pret Latvijas okupētājvalsti Padomju Savienību. Viņu mērķis nebija cīnīties par nacistisko Vāciju vai iekarot svešu zemi, bet gan atvairīt otro Padomju okupāciju. Ja vēl būtu izdevies atbrīvot tūkstošus latviešu, kuri bija ieslodzīti Sibīrijas gulagā, tad uzdevums patiešām skaitītos izpildīts.

Diemžēl, gulagam drīz vien piebiedrojās vēl desmitiem tūkstošu latviešu, bet jau 1949. gadā Beļģija kļuva viena no pretpadomju alianses NATO dibinātājvalstīm.

Šodien visa pasaule var redzēt, kā uzvedās Krievijas armija tās misijā „atbrīvot“ Ukrainu, un kāpēc jācīnās pret to. Piemineklis šiem pašiem „atbrīvotājiem“ Uzvaras parkā Pārdaugavā ir vienkāršs vēstures viltojums, slavinādams armiju, kuras mērķis bija iekarot Austrumeiropa, ne to atbrīvot, un kuras organizētā veidā pastrādātie kara noziegumi ir acīmredzami.

Piemineklis Brīvībai Zedelgemā un piemineklis atbrīvotājiem-okupantiem Pārdaugavā nav salīdzināmi.

GN
2022. g. 8. jūnijā