Caur tumsas labirintam ved gaismas pavediens

Beidzot maija beigās var atkal apmeklēt Okupācijas muzeju (OM). Daudz rakstīts par pašu celtni. Daudz diskutēts. Daudz pūļu muzejs ir prasījis...

OM skrejlapā rakstīts: „Šis ir stāsts par Latvijas tautu un valsti, ko tā dibināja, izcīnīja un uzcēla uz savu senču zemes. Šis ir stāsts par komunistiskās Padomju savienības un nacistiskās Vācijas sazvērestību un trim okupācijām, kas noārdīja Latvijas valsti, izpostīja tās zemi un pusgadsimta laikā noveda tautu līdz iznīcības robežai. Par visu vairāk tomēr šis ir stāsts par izturību un garīgo spēku. Kad apkārt ir tumsa, iznāc uz gaismas ceļa…“

Apmeklēju muzeju kopā ar amerikāni no Ņujorkas, kura māte bija latviete. Viņam grūti saprast, ko esam izcietuši un pārdzīvojuši. Viņš aizrauti lasa paskaidrojumus. Tie ir izsmeļoši.

Paskaidrojumi ir gan latviešu, gan angļu valodās. Tiešām vēsturniekiem liels nopelns, ka spējuši tik lakoniski izskaidrot šo grūto, traģisko laiku mūsu vēsturē.

Telpas ir drūmas, un valda melnā un pelēkā krāsa. Drūms un tumšs ir šis laiks mūsu vēsturē, tik daudz esam pārdzīvojuši, lai atgūtu brīvību, tiesības dzīvot brīvā un demokrātiskā Latvijā. Tik daudz upuru! Tik daudz cietušo!

Aizskrējušas piecas stundas, bet jānāk atkal, jāmācās. Jāsaprot mūsu vēsture.

Man rokā interaktīvā Gulaga karte: vietas/laiki/likteņi.

Turpat stāv vecāka sieviete, kura raud. Pieeju pie viņas, un abas mierinām viena otru. Nav vajadzīgi vārdi.

Ir teicami, ka te pasniedz faktus, bet taisnība kliedz mums sirdī. Te attēlo okupāciju nodarīto postu un tautas ciešanas. Ārā uz laukuma stāv strēlnieki, kuri sargā mūs no ienaidnieka, plūst likteņupe Daugava, otrā krastā paceļas Gaismas pils.

Grūti aizmirst mūsu tautas likteni un ciešanas. Netālu pilsētā atrodas Stūra māja, kur ieslodzīja, pratināja un nobendēja komunistiskā režīma pretiniekus.

Dzīvojam brīvā Latvijā. Aizejiet uz OM, izlasiet Knuta Skujenieka vārdus pie izejas. Tos necitēšu, jums pašiem tie jālasa.

Vita Kristovska
Laikrakstam „Latvietis“