Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Marģers Krams, LV vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē

Uzruna Melburnā, koncertā „Mēness starus stīgo“

Laikraksts Latvietis Nr. 706, 2022. g. 15. jūnijā
Marģers Krams -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vēstnieks Marģer Krams (no labās) pievienojās korim koncerta beigās, dziedot „Pūt, vējiņi“. FOTO Jānis Roberts Dēliņš.

Godātie tautieši, dāmas un kungi!

No visas sirds patiecos par uzaicinājumu būt šodien šeit un baudīt koncertu Mēness starus stīgo, ko sev un visiem latviešiem esat sarūpējuši.

Prieks, ka pēc pandēmijas laika varam būt kopā, lai Melburnas Latviešu namā atkal skanētu dziesmas un rakstus veidotu dejotāji.

Lai šodienas uzvedums ir kā laipu laipa, kas savieno gadiem izkopto Kultūras dienu tradīciju ar nākamajām Jaunatnes dienām Adelaidē, ar Dziesmu un Deju svētku simt piecdesmito jubileju Latvijā un tālāk kā spožs tilts uz Kultūras dienām Melburnā. Ar daudzām citu kultūras notikumu saliņām ejot pa laipu laipām no viena mūsu tautai svarīga notikuma uz nākamo, no vienas tradīcijas uz nākošo.

Tradīcijām, kuras dod mums svētkus un palīdz tikt pāri grūtībām. Tradīcijām, kuras veido latvisko attieksmi par apkārt notiekošo.

Latvisko dzīves izpratni, kas izsakās caur valodu, caur dziesmām, dejām, mūziku, mākslu, caur mums vien zināmiem simboliem. Caur mūsu ikdienas sarunām un mūsu vērtību atskaites punktiem. Vērtībām, par kurām iestājamies, kuras esam gatavi aizstāvēt un kuras nesam pasaulē. Vērtībām, ar kurām mūs atpazīst pasaulē.

Caur mūsu piederību latviešu kultūrai. Piederību ģimenei, no kuras nākam, mūsu tuviem un mīļiem cilvēkiem.

Piederību pie kultūras, kas vieno latviešu paaudzes un mūsu latvisko dzīvesziņu, kuru ieliekam bērniem jau šūpulī un zināšanas, ko liekam skolassomā.

Mūsu ikdienas ritmam un attiecībām ar līdzcilvēkiem. Ar kultūru tās daudzkrāsainībā un radošumā. Dažkārt moderni provocējošā, bet tai pašā laikā vienojošā tautas iekšējā, ikdienišķajam pāri stāvoša, diskusijā, par to – kas mēs esam latvieši?

Diskusija par kopēju izpratni, par mūsu individualitāti un par pasaulē notiekošo. Par mūsu jēgu un esamību starp citām tautām, par mūsu unikalitāti un apzināšanos, kas daudzu gadsimtu garumā nobriedusi par latvisko pašapziņu un pašnoteikšanos. Kas nostiprināta Latvijas valstiskuma pasludināšanā, apliecināta Neatkarības karā un valstiskuma Atmodināšanā. Par Latvijas valsts jēgu, vienojot latviešus un Latviešu tautas pastāvēšanu pasaules nemitīgajā sacensībā.

Latviešu tauta ir izdzīvojusi laiku laikos un pastāvēs tik ilgi, cik ilgi pastāvēs tās valoda, tautas dziedātās dziesma, tautasdziesmas, tautas pasakas un teikas, teiksmas un varoņstāsti. Kamēr vien būs tās griba pastāvēt un uzturēt savu unikālo un spēcīgo kultūras kodu.

Esmu optimistisks, ka tā tas būs! To apliecina arī šodienas svētku uzvedums te Melburnā – tik tālu prom no Dzimtenes, tāpat kā to apliecināja latvietības saglabāšana trimdā un smagajos okupācijas gados.

Šodien vēlos pateikties par milzīgo ieguldījumu, ko trimdas laika organizācijas darījušas, lai uzturētu un veidotu latvietību un latviskās kultūras mantojumu.

Vēlos citēt akadēmiķi, profesoru Jānis Stradiņu: „Nacionālā identitāte tika saglabāta vairākās paaudzēs, un šī trimdas kultūras dzīves ilgstošā noturība un kvalitāte jāuzskata par vienreizēju parādību latviešu kultūrvēsturē.”

Un vēlreiz profesors Jānis Stradiņš: „Šī trimdas kultūra nav bijusi tīri nostalģiska, tā ir veicinājusi Latvijas brīvvalsts neatkarības idejas un kultūras tradīciju saglabāšanu un veicinājusi kultūras pēctecību, atjaunojoties Latvijas valstij 1990.—91.gadā.”

Dāmas un kungi!

Jau no pagājušā gada nogales kopā ar jums šeit Austrālijā ir Latvijas vēstniecība.

Liels paldies Jums visiem, gan goda konsuliem, gan latviešu organizācijām par neatlaidīgo darbu un pārliecināšanas mākslu, lai vēstniecība būtu šajā tālajā zemē, kur mīt un rosās viena no lielākajām latviešu kopienām.

Esam gatavi kopā darboties, lai strādātu Latvijai, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē un stiprinātu latviešu piederību Latvijai.

Par vēstniecības darba prioritātēm runāsim citā reizē, šodien baudīsim koncertu.

Bet vienu gan vēlēto atzīmēt. Kā zināt, martā bija paredzēta Latvijas ārlietu ministra vizīte, kura diemžēl bija jāpārceļ Krievijas izraisītā kara dēļ. Mēs ļoti ceram ministru sagaidīt vēl šovasar (vai šoziem) Austrālijā.

Cienījamie tautieši!

Tuvojas 14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā pieminēsim daudzu jo daudzu latviešu traģiskos likteņus deportācijās un represijās.

Un pieminēsim upurus Ukrainā. Atbalstīsim Ukrainu un ukraiņus, kuri cīnās par savas pašapziņas un pašnoteikšanās brīvību, par Eiropas vērtībām pret Krievijas ļaunumu, no kura tik daudz cietusi latviešu tauta.

Dāmas un kungi!

Noslēgumā vēlos pateikties šī skaistā koncerta organizatoriem, Melburnas Latviešu Organizāciju Apvienībai un īpaši Anitai Andersonei! Un visiem, kuri pielikuši roku, lai mums būtu šis jaukais baudījums. Paldies kora dziedāšanas entuziastiem, kuri pandēmijas laikā neļāva korim apsīkt kopā būšanas ierobežojumu dēļ. Paldies dejas entuziastiem, kuri neļāva dejas solim pieklust, paldies mūziķiem, kuri lika mūzikas stīgai joprojām skanēt.

Tuvojas Līgo vakars. Latviešu ticējumos tie ir auglības svētki, jauna cikla iesākšanās un ar spēka uzņemšanu jaunam dzīves cēlienam. Gadalaiki pārklāj gadalaikus, un, lai cik jocīgi tas neliktos šeit –zemeslodes otrajā pusē, saules rits atkal laiku griež uz pavasari.

Lai daudzbalsīgais koncerts ieskandina šo skaisto saulgriežu laiku un sagādā svētku piepildījumu!

Marģers Krams
Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē
2022. gada 11. jūnijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com