Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Mēs stāvam ar Ukrainu!“

Baltiešu Aizvesto piemiņas sarīkojums Melburnā

Laikraksts Latvietis Nr. 708, 2022. g. 29. jūnijā
GA -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Karogi_Dzeloni

LatvijaAtbalstaUkrainu

Melburnas Lietuviešu biedrības priekšsēdis Dr Paul Kabaila pateicas apvienotam igauņu, latviešu, lietuviešu un ukraiņu korim. FOTO Ojārs Greste.

Anita Andersone sveic klātesošos viesus. FOTO Ojārs Greste.

Latvijas karoga nesēji. No kreisās: Lija Andersone, Kalvis Švolmanis, Daina Jefimova. FOTO Ojārs Greste.

Ukraiņu karoga nesējs Symon Kohut un kora „Daina“ diriģente Sandra Birze. FOTO Ojārs Greste.

No kreisās: Greims Andersons (Graham Anderson), Ukrainas karoga nesējs Symon Kohut un Viktorijas ukraiņu apvienības pārstāvis Bohuslav Kohut. FOTO Ojārs Greste.

Melburnas Latviešu jauktais koris „Daina“ dzied diriģentes Sandras Birzes vadībā. FOTO Ojārs Greste.

Ukraiņu koris dzied diriģenta Volodimira Holovko vadībā. FOTO Ojārs Greste.

Melburnas igauņu sabiedrības sieviešu ansamblis, diriģente Hilja Toom. FOTO Ojārs Greste.

Melburnas Lietuviešu jauktais koris „Dainos Samburis“. FOTO Ojārs Greste.

No kreisās: Viktorijas ukraiņu apvienības (AUV) priekšsēdis Bohuslav Kohut, AUV pārstāve Valia Wasil, Lietuvas vēstnieks Austrālijā Darius Degutis, MLOA priekšsēdētāja Anita Andersone, Igaunijas Goda konsuls Lembit Marder, Lietuvas Goda konsulģenerāle Melburnā Danute Levickis, Vytas Levickis, Melburnas Lietuviešu biedrības priekšsēdis Dr Paul Kabaila, Nida Degutienė, Latvijas Goda konsuls Melburnā Jānis Roberts Dēliņš, Kabaila kundze. FOTO Ojārs Greste.

MLOA

„Kara iznākums Ukrainā ir ļoti svarīgs katrai Baltijas valstij, un šī iemesla dēļ vietējām baltiešu kopienām Austrālijā ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu mūsu ukraiņu brāļu un māsu cīņu.“ Tas bija galvenais vēstījums, ko atkal un atkal atkārtoja runātāji Melburnas kopīgajā Baltijas valstu deportāciju atceres pasākumā, kas notika Latviešu namā 2022. gada 19. jūnijā.

Neviens šo vēstījumi spēcīgāk un kaislīgāk neizteica, kā Viņa Ekselence, Lietuvas vēstnieks Austrālijā Darius Degutis, atceres goda viesis. Degutis kungs uzsvēra nepieciešamību nodrošināt Ukrainas militāros spēkus ar resursiem, kas nepieciešami, lai pretotos Krievijas iebrukumam to teritoriālajā suverenitātē. Tam ir nepieciešama Rietumu valstu, tostarp Amerikas, Eiropas valstu un Austrālijas pastāvīga apņēmība palīdzēt un atbalstīt Ukrainu.

Degutis kungs vilka paralēles ar 1941. gada jūnija notikumiem, kad Padomju Savienība mēģināja iznīcināt katras Baltijas valsts struktūru, masveidā deportējot tās pilsoņus uz Sibīriju. Viņš stāstīja par personīgo pieredzi savas un sievas ģimenēs, kas tika izvestas vai dzimušas izsūtījumā un par savu studiju laiku, uzaugot padomju okupācijas laikā, līdz Atmodai, kad atguva brīvību. Vēstnieka kungs Ukrainas karu raksturoja kā ļoti svarīgu Baltijas valstīm, jo Ukraina būtībā cīnās, ne tikai lai aizsargātu savu suverenitāti, bet arī lai aizsargātu Baltijas valstis un tās kaimiņvalstis pret nākotnes iebrukuma un pakļaušanas draudiem.

Anita Andersone, MLOA valdes priekšsēdētāja, jau iepriekš bija sveicinājusi visus sarīkojuma apmeklētājus. Sveces tika iedegtas par tiem, kurus piemin no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuri 1941. gada jūnijā un vēlākajās deportācijās tika izvesti no ģimenēm un dzimtajām zemēm, daudzi vairs neatgriezās. Īpaša svece tika iedegta arī Ukrainai ar cerību, ka liesma turpinās spoži degt visu ukraiņu sirdīs, turpinot cīņu pret iebrucēju. Lai gaisma arī turpmāk mudina visas Ukrainas kaimiņvalstis atbalstīt tās cīņu par brīvību.

Sarīkojuma apmeklētājus uzrunāja vēl katras Baltijas valsts goda konsuli, kuri arī runāja par līdzīgām tēmām kā vēstnieks Degutis; Lietuvas goda konsule Danute Levickis, kura iepazīstināja vēstnieku, kā arī Igaunijas goda konsuls Lembits Mārders un Latvijas goda konsuls Jānis Roberts Dēliņš.

Uzrunas mijās ar koru priekšnesumiem, ko sniedza Lietuvas jauktais koris Dainos Samburis diriģentes Birutes Prasmutaites vadībā, Igaunijas biedrības sieviešu koris diriģentes Hiljas Toom vadībā un Melburnas latviešu jauktais koris Daina un vīru koris Veseris diriģentu Sandras Birzes un Edgara Vegnera vadībā. Pasākumā skanēja latviešu mūzika – Raimonda Tigula Lec, saulīte, Lūcijas Garūtas Mūsu Tēvs, Jāzepa Vītola Gaismas pils un Pūt, vējiņi.

Lec, saulīte, ar Sandrai Birzei klavierpavadījumu, un baltiešu koristiem līdzi dungojot vokālu pavadījumu, sarīkojuma zālē tika ienesti trīs Baltijas valstu karogi. Sekoja trīs valsts himnas apvienoto koru izpildījumā.

Taču tieši ukraiņu un poļu kopienu dalība piemiņas pasākumā sagādāja īpašu skarbuma aktualitāti. Klātesošajiem tika atgādināts, ka kopš Ukrainas kara sākuma 2022. gada aprīlī Polijā ir uzņēmusi vairāk nekā 4 miljonu bēgļu no Ukrainas. Piemiņas pasākumā poļu kopienu pārstāvēja Polijas kopienas aprūpes dienesta prezidente Elizabete Dziedžiča (Dziedzic).

Viktorijas ukraiņu asociācijas prezidents Bohuslavs Kohuts teica ļoti spēcīgu, emocionālu uzrunu, stāvot blakus pazīstamajam Ukrainas zili dzeltenajam karogam, aprakstot milzīgo atdevi, ko sniedz brīvprātīgie no vietējās ukraiņu kopienas, lai palīdzētu tūkstošiem, galvenokārt sievietēm ar bērniem, kuri ierodas pēc lidojuma no Ukrainas ar nedaudz vairāk kā tikai koferi. Kohuta kungs runāja par angļu valodas mācīšanas nepieciešamību, lai sagatavotu jauniebraucējus dzīves vajadzībām Austrālijā, kas ir viena no daudzajām prioritātēm.

Austrālijas ukraiņu organizāciju apvienības Kultūras daļas vadītājs Taras Galas pastāstīja klātesošajiem par Ukrainas labdarības koncertu, kas notiks St. Kildas Palais teātrī svētdien, 2022. gada 17. jūlijā plkst. 14.30. Koncertā uzstāsies vietējās ukraiņu, poļu, lietuviešu un igauņu kopienas, kā arī latviešu koristi un tautas deju dejotāji. Visi koncerta ieņēmumi tiks novirzīti Ukraine Crisis Appeal. Biļetes drīzumā būs pieejamas caur biļešu vietni Ticketmaster.

Sonja van de Camp no Ukrainas bankas Dnister, arī Austrālijas ukraiņu organizācijas apvienības administratore, pārraudzīja ziedojumu pieņemšanu. Ieeja piemiņas pasākumā bija par ziedojumu par labu Ukraine Crisis Appeal. Sarīkojuma beigās tika ziņots, ka bija ieņemts pāri par $4000, bet ka ir arī papildus ziedojumi, pārsniedzot kopsummā $7500. Ukraiņu palīdzības fonds palīdz gan kara atbalstam Ukrainā, gan ukraiņu bēgļu izvietošanai Austrālijā. Turpmākus ziedojumus (virs $2.00 atskaitāmi no nodokļiem) var veikt vietnē: www.ukrainecrisisappeal.org.

Šķiet, ka piemiņas pasākuma visaizkustinošākais bija apvienotā ukraiņu kora, kura sastāvā ir Čeremoš kora, Ukrainas katedrāles kora un vīru kora Homins dalībnieki, Volodimira Holovko iedvesmotā vadībā nodziedātā Lūgšana par Ukrainu un populārā tautasdziesma Oi u luzi, červona kalina (Ak, sarkanā irbene pļavā). Ukraiņu koristiem pievienojās koristi no lietuviešu, igauņu un latviešu koriem, lai izjusti atskaņotu Ukrainas valsts himnu Šče ne vmerla Ukrajiny (Vēl nav mirusi Ukraina).

Austrālijas lietuviešu kopienas Melburnā vadītājs Dr. Pols Kabaila pateicās Viņa Ekselencei, Lietuvas vēstniekam, visiem pārējiem runātājiem un koristiem, kā arī visiem, kuri bija sanākuši, lai pieminētu 1941. gadā padomju deportēto Baltijas pilsoņu. Viņš pateicās par ziedojumiem un mudināja arvien atbalstīt pašreizējo Ukrainas pretošanos Krievijas iebrukumam. Dr. Kabaila arī pateicās latviešu kopienai par piemiņas sarīkojuma organizēšanu un ziņoja, ka Baltijas valstu deportāciju piemiņas pasākums 2023. gadā notiks Lietuviešu Namā, Ziemeļmelburnā un ka viesu runātājs tikšot uzaicināts Latvijas vēstnieks Viņa Ekselence Marģers Krams.

Karogu gājiens atstāja zāli Ukrainas karoga vadībā, Pūt, vējiņi pavadījumā. Pievienojās arī Ukraiņu koris. Viņu diriģentam Volodimiram Holovko Pūt, vējiņi bija pazīstams sen, no savas pieredzes ar Eiropas koru turnejām. Pirms koncerta, mēģinājumā piektdienas vakarā, ar koriem Daina un Veseris un igauņu koristiem, gan iesildīšanās laikā koncerta dienā, maestro bija iemācījis dziesmu korim. Šis bija tikai viens no siltajiem mirkļiem, ko kopīgi piedzīvoja latviešu un ukraiņu koristi. Piektdienas vakara mēģinājumā, viena no ukraiņu dziedātājām bija atnesusi ļoti devīgu ukraiņu cepumu klāstu, ar kuriem koristus uzcienāt. Latviešu koristi, ar Lindas Graudiņas labvēlību, revanšējās, svētdien pēc koncerta uzcienājot ukraiņu koristus ar pašceptu kliņģeri, kas tika uzņemts ar lielu sirsnību un prieku.

Sarīkojumu apmeklēja ap 250 cilvēku, daudzi no kuriem bija Latviešu namā pirmo reizi. Nedēļu iepriekš, sagaidot Latvijas vēstnieku, pagalmā pie galvenās ieejas uz nesen atjaunotajiem pieciem sienas kronšteiniem plīvoja pieci Latvijas karogi. Šonedēļ, sagaidot baltiešu aizvesto piemiņas atceres apmeklētājus, bija vairāki karogi – viens Latvijas karogs, starp Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Austrālijas karogiem. Tas bija saviļņojošs skats ļoti neaizmirstamajā gadījumā.

GA
Laikrakstam „Latvietis“

Sarīkojuma video >>

Sarīkojuma fotogrāfijas >>



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com