Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Sašķelta sabiedrība

Laikraksts Latvietis Nr. 709, 2022. g. 13. jūlijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Vai Latvijā sabiedrība ir sašķelta? Latvijā daudzus gadus ir darbojusies labi finansēta integrācijas politika, bet cik tā ir bijusi sekmīga?

Šādi jautājumi ir kļuvuši sevišķi aktuāli kopš Krievija visai pasaulei parādīja savu īsto seju, veicot liela mēroga militāru iebrukumu Ukrainā, un pastrādājot kara noziegums. Karš turpinās, un Krievijas mērķis iznīcināt Ukrainas valsti ir acīmredzams. Civiliedzīvotāju nogalināšana, filtrācijas nometnes, deportācijas uz Sibīriju – tas viss kā murgs ir pārlēcis no 20. gadsimta vidus uz šodienu.

Ja līdz šim lielākais jautājums par integrāciju ir bijis krievu valodas – 50 gadu okupācijas varas valodas – skolu paturēšana, tad šodien jautājums ir kļuvis vēl fundamentālāks – attieksme pret militāro varu kā noteicošo starptautiskās attiecībās. Gan sakarā ar patreizējo karu Ukrainā, gan sakarā ar Latvijas okupāciju Otrā pasaules kara laikā.

Reaģējot uz Krievijas agresīvo karu Ukrainā, gan Latvijas Saeima, gan vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu demontēt padomju okupācijas varas slavinošus pieminekļus. Visredzamākais no tiem ir piemineklis Uzvaras parkā – monuments „Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem“.

Cenšoties apturēt demontāžu, partija Latvijas Krievu savienība vāca parakstus petīcijai „apturēt vērienīgo rusofobijas kampaņu un pieminekļu graušanu“. Petīcija ir sasniegusi 10 000 parakstus, un to iesniegs Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu (petīciju) komitejā. Tajā pašā laikā portālā manabalss.lv ir savākti 10 297 paraksti (12. jūlijā), lai pārtraukt partijas Latvijas Krievu savienība darbību.

Patiesība īstenībā nav tik simetriska. Portālā ziedot.lv 17 994 ziedotāji ir jau ziedojuši 268 385,60 eiro „Okupācijas pieminekļa nojaukšanai“.

Vai šis liecina par sabiedrības sašķeltību? Katrā sabiedrībā būs domu dažādība, un katrā valstī būs arī pretvalstiskie elementi. Jautājums ir drīzāk par pakāpi nekā par faktu kā tādu.

Un arī par apstākļiem. Latvijas kaimiņš tagad atkārtoti un atklāti filozofē par iebrukumu Latvijā un par Latvijas iznīcināšanu, iespējams ar kodolieročiem. Tas pats kaimiņš, kurš ar militāro varu 1940. gadā okupēja un anektēja Latviju, un pēckara gados nodrošināja Latvijas okupāciju, bet nekad līdz šai dienai nav nožēlojis savu kriminālo rīcību.

Tas kaimiņš, kurš uzskata visas sev nepakļautās valstis par „nacistiskām“. Latvijas Antinacistiskās komitejas priekšsēdētājs un dibinātājs Aleksejs Šaripovs lepni ielicis komitejas Facebook lapā fotogrāfiju, kurā viņš redzams 10. jūlijā noliekot ziedus piemineklim krievu karavīriem Lucavsalā. Piemineklis atklāts 1891. gadā, un piemin tur kritušos ap 400 krievu karavīru. Karavīri krita Ziemeļu kara laikā 1701. gadā, cīnoties pret Zviedrijas karaļa Kārļa VII armiju.

Tātad, vai nu Zviedrija bija „nacistiska“ jau 18. gadsimta sākumā, vai arī jāuzskata Krievijas un Padomju savienības armijas kā vienu vienotni visos laikos. Arī šodien Ukrainā.

Mēs esam neoficiālā karastāvoklī ar Krieviju. Situācija ir īpatna, bet tomēr skaidra. Šādos apstākļos jābūt jūtīgākiem pret visu, kas var kaitēt Latvijas drošībai, un jārīkojas situācijai atbilstoši.

GN
2022. g. 13. jūl.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com