Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


PBLA valde

Aizvadījusi klātienes sēdi Rīgā

Laikraksts Latvietis Nr. 709, 2022. g. 13. jūlijā
PBLA pārstāvniecība -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

PBLA valdes sēdes atklāšana Mazajā Ģildē 2022. gada 9. jūnijā.
Pirmajā rindā no kreisās: Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča, LAAJ prezidija pārstāve Kristīne Saulīte, LELBP mācītāja Dr. Dace Balode, ASV vēstnieks Latvijā Džons L. Kārvails (John L. Carwile), PBLA vicepriekšsēdis un Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Renāte de Karvaļo Albrehta.
Otrajā rindā no kreisās: ģenerālis Raimonds Graube, Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Roberts Kukainis, Latvijas Valsts prezidents (2007-2011) Valdis Zatlers, LAAJ prezidija vicepriekšsēdis Reinis Dancis, ELA Kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) pārstāvis Andris Ķesteris, ELA pārstāve Mārīte Kļaviņa, ELA pārstāve Karolīne Zobens-East, PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, ALA Informācijas nozares vadītāja Tanja Žagare-Vītiņa, ALA Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane, ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga, LNAK pārstāve Līva Zemīte, Kanādas vēstnieks Latvijā Kevins Rekss (Kevin Rex) un PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons.
FOTO PBLA.

Jūrmalā pie Valsts prezidenta. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

No 9. līdz 11. jūnijam Rīgā notika PBLA gadskārtējā valdes sēde – pirmā klātienes sēde kopš 2019. gada rudens. Dalīborganizāciju pārstāvji no dažādām pasaules malām ieradās Rīgā, lai pavadītu notikumiem bagātu nedēļu, kas iesākās ar valdes kopēju izbraukumu uz militārās aviācijas bāzi Lielvārdē, lai tiktos ar ASV un Latvijas gaisa spēku pārstāvjiem.

ASV vēstniecības militārais atašejs pulkvežleitnants Grīrs Čambless (Greer Chambless), majors Vojceks Zajacs (Vojcek Zajac) un Lielvārdē bāzētie ASV karavīri ar PBLA delegāciju pārrunāja Latvijas drošības situāciju un ASV iesaisti. ASV pārstāvji pastāstīja par savu misiju Latvijā, kā arī par ikdienas dzīvi Lielvārdē. PBLA valdes pārstāvjiem tika izrādīta militārā bāze un tās infrastruktūra, tostarp ar ASV finansējumu atjaunotais ugunsdzēsēju depo un modernās automašīnas, un pretgaisa aizsardzības apmācību centrs. Amerikāņu lidotāju aprūpētos Apache un Black Hawk helikopterus PBLA delegācija gan redzēja tikai no tālienes, paceļoties un nolaižoties treniņu lidojumos.

Pēc NBS aviācijas bāzes Lielvārdē apmeklējuma PBLA valdes locekļi un biroja darbinieki devās tālāk apciemot Likteņdārzu. Apmeklētājus sagaidīja nodibinājuma Kokneses fonds valdes priekšsēdētājs Jānis Karalis un Saieta nama vadītāja Antra Purviņa, kuri stāstīja par Likteņdārza un apkaimes vēsturi un pavadīja izbraucienā ar kuģīti pa Daugavu. Pēc izbrauciena sekoja iespēja ielūkoties Saieta namā, kas savas durvis vērs jau pavisam drīz. Ciemošanās noslēdzās ar Likteņdārza izstaigāšanu gides pavadībā un Kokneses tūrisma informācijas centra apmeklējumu.

Trešdien, 8. jūnijā, vēl pirms sēdes atklāšanas PBLA valdes locekļi agri no rīta devās uz Jūrmalu pie Valsts prezidenta. Vizītes galvenais mērķis bija pārrunāt diasporas organizāciju lomu Latvijas drošības stiprināšanā un gatavošanos 14. Saeimas vēlēšanām. Sarunas gaitā tika skarti arī tādi jautājumi kā iekšējā drošība, gaidot okupācijas pieminekļu demontāžu, kā arī valsts atbalsts diasporas izglītībai un kultūrai.

Tai pat dienā PBLA vadība bija aicināta pārrunāt PBLA prioritātes un nostāju dažādos jautājumos Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, ko vada deputāts Andrejs Judins, bet pēcpusdienā notika PBLA kultūras delegācijas tikšanās ar ministru Nauri Puntuli. Sarunas noritēja neformālā gaisotnē un tika apspriesti tādi temati kā bērnu nometnes un latviešu valodas apguve, iespējamie risinājumi Kultūras ministrijas (KM) programmās atbalstīto projektu administrēšanas procesa atvieglošanai, diasporas koru un tautas deju kopu darbības atjaunošanās pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas un to dalība 2023. gada Vispārējos Dziesmu un deju svētkos Latvijā.

„Es šo gadskārtējo PBLA pilnsapulci uzskatu par īpaši nozīmīgu, jo šī ir pirmā reize pēc pusotra gada Covid izraisīta pārtraukuma, kad visa valde varēja pulcēties klātienē. Kad var apsēsties ap vienu galdu un cilvēkus skatīt vaigu vaigā sarunas ir daudz produktīvākas,“ teica Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis un PBLA vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons.

Ceturtdienas, 9. jūnija, rītā notika valdes sēdes svinīgā atklāšana Mazās Ģildes Lielajā zālē. Ar savu klātbūtni PBLA valdes sēdes svinīgo atklāšanu pagodināja Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kā arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un kultūras ministrs Nauris Puntulis, ASV un Kanādas vēstnieki, kā arī ap 100 aicinātu viesu. Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot klātesošos, sacīja: „Latvijas diaspora ir iekodēta Latvijas valsts pamatos. Neatkarīgi no mūsu personīgās nostājas diaspora pieder pie Latvijas.“ Kā vienu no galvenajiem diasporas darba laukiem latvietības saglabāšanā Valsts prezidents uzsvēra izglītības nodrošināšanu, „tādēļ Latvijas valsts arī atbalsta latviešu skolas ārzemēs un dažādus sabiedriskus pasākumus, jo latvietības saglabāšana ir Latvijas valsts interesēs.“ Valsts prezidents arī norādīja uz diasporas nozīmi līdzdalības veicināšanā Latvijas vēlēšanās un tās lielo nozīmi lobija darbā ārzemēs, tādējādi veicinot Latvijas intereses drošības jautājumos. Valsts prezidents savā uzrunā norādīja arī uz tādiem Latvijai būtiskiem jautājumiem kā enerģētiskās neatkarības nodrošināšana, valsts ekonomiskā izaugsme, iekšpolitikas stiprināšana un sabiedrības saliedētības veicināšana.

PBLA valde bija aicinājusi bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru teikt svinīgo uzrunu, kurā viņš pievērsās ekonomikas un jautājumiem un akcentēja Latvijas atkarību no Krievijas enerģijas resursiem. Raugoties tieši uz Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, V. Zatlers runāja par drošības draudiem, ko izraisa Latvijas Gāzes uzņēmuma neafišētā piederība Krievijai. Bez spēcīgas ekonomiskās attīstības nebūs Latvijas valsts drošības, viņš uzsvēra. Tāpat Somijas iestāšanās NATO ļoti mainīs kopējo drošības situāciju. Pievēršoties iekšpolitikai, V. Zatlers uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība ir sarežģīta, jo pastāv reāls okupācijas mantojums – krievvalodīgie Latvijā, kuru lielais skaits un daudzkārt naidīgais noskaņojums ir apdraudējums valsts drošībai. Viņaprāt, Latvijā trūkst politiķu, kas spētu runāt un saprasties ar visiem cilvēkiem. Tomēr Latvijas sabiedrība pamatos ir vesela; par to liecina tas, cik zibenīgi mūsu sabiedrība atvērās palīdzībai Ukrainas kara bēgļiem, teica Zatlers.

Runājot par mums visiem svarīgo 14. Saeimas vēlēšanu tēmu, V. Zatlers uzsvēra gaidāmās maiņas, jo, viņaprāt, aizejošās Saeimas jauno partiju (JKP un KPV LV) jaunajā 14. Saeimā vairs nebūs. Paliek jautājums, kur aizies šie 30% vēlētāju balsu. Tāpat ir svarīgi saprast, ko darīs bijušie Saskaņas atbalstītāji, kurus arī būtu vērts uzrunāt. Noslēgumā V. Zatlers uzsvēra to, ka, Ukrainai ir jāuzvar šai karā, ja gribam ilgstošu mieru. Viņš aicināja tautiešus turpināt lobēt savās mītņu zemēs Ukrainas militārajai palīdzībai. Strādājiet – tas būs tas, kas paceļ mūs visus!

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sirsnīgā, personīgā un emocionālā uzrunā aicināja PBLA dalīborganizācijas cītīgi turpināt iesāktos darbus, izglītībā, kultūras tradīciju saglabāšanā, palīdzībā Latvijas ekonomikai un drošībai. Ar šiem iedvesmojošajiem vēlējumiem no esošajām un bijušajām valsts augstākajām amatpersonām PBLA valde devās uz Berga bazāru, lai LaPa muzeja un pētniecības centra jaunajās telpās runātu par apvienības darbu un prioritātēm. Sēdes gaitā tika pārrunāts organizāciju darbs pēc pandēmijas un savstarpējā sadarbība. Sēdē piedalījās viesi no Valsts prezidenta padomnieku loka, Ārlietu un Kultūras ministrijas, kā arī no Latvijas Nacionālā kultūras centra un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Tika apspriesta dalība 14. Saeimas vēlēšanās, nākamgad plānotā 10. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma norise, kā arī Eslingenas un Minesotas Dziesmu un deju svētki.

Sarunu gaitā tika pieņemtas 12 rezolūcijas.

PBLA rezolūcijas valdes sēdē Rīgā, Latvijā, 2022. gada jūnijā

1. PBLA aicina NATO stiprināt Latvijas valsts drošību, palielinot alianses militāro klātbūtni rotācijas kārtībā Latvijā no bataljona uz brigādi.

2. PBLA aicina NATO dalībvalstis vienoties par kopīgu nostāju, lai veicinātu ātrāku Zviedrijas un Somijas uzņemšanu aliansē, tādējādi stiprinot drošības situāciju Eiropā.

3. Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, PBLA uzdod projekta „JĀbalso“ īstenotājiem regulāri informēt dalīborganizācijas par jaunumiem un aktualitātēm projektā.

4. PBLA aicina Latvijas Ārlietu ministriju sagatavot izglītojoša satura materiālu, lai palīdzētu diasporas organizācijām lobēt Latvijas kļūšanu par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2026. gadā.

5. PBLA atzinīgi novērtē apvienības Izglītības padomes darbu, koordinējot Latvijas valsts atbalstu diasporas latviešu skolām un attīstot „Sietiņa“ projektu.

6. Izglītības padomes veiksmīgākai darbībai PBLA valde iesaka padomei piesaistīt darbam izglītības jomas profesionāli, atlīdzībai izmantojot projektu administrēšanai paredzētos līdzekļus.

7. PBLA aicina Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valodas aģentūru turpināt atbalstīt finansējuma piešķiršanu diasporas mācību materiālu meklētājam „Sietiņš“.

8. PBLA aicina Latvijas augstskolas izstrādāt pretimnākošāku stratēģiju diasporas jauniešu piesaistei, akceptējot šo jauniešu starptautiski atzītus latviešu valodas pārbaudījumu rezultātus.

9. PBLA aicina Sabiedrības integrācijas fondu mainīt bērnu un jauniešu nometņu atbalsta konkursa nolikumu tā, lai konkursā kā ceļojošajai vasaras nometnei būtu iespējams pieteikties arī Amerikas Latviešu apvienības (ALA) ceļojumu programmai „Sveika, Latvija!“.

10. PBLA nosoda pieminekļa „Latvijas stāvstrops brīvībai“ Beļģijā, Zedelgemā, demontāžu un turpinās atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja biedrības pūles atrast piemineklim cienīgu novietojumu.

11. Lai veicinātu diasporas sabiedrības saikni ar valsts diasporas politikas veidotājiem, PBLA aicina dalīborganizācijas vairāk iesaistīties sociālā tīkla Facebook lapas „Diaspora LV“ popularizēšanā un satura veidošanā.

12. PBLA izsaka pateicību Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kultūras ministram Naurim Puntulim, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai, speciālo uzdevumu vēstniecei diasporas jautājumos Elitai Gavelei, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājam Andrejam Judinam, ASV vēstniekam Latvijā John Carwile, Kanādas vēstniekam Latvijā Kevin Rex, Aizsardzības ministrijas pārstāvim atv. Ģen, Raimondam Graubem, Daugavas Vanagu apvienības pārstāvim Egonam Piķelim, mācītājai Dr. Dacei Balodei, Valsts prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos Jānim Kažociņam, LNKC Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatorei Aigai Vasiļevskai, KM Sabiedrības integrācijas departamenta Informatīvās vides integrācijas nodaļas ekspertei Guntai Robežniecei, LIAA Diasporas koordinatorei ekonomikas jautājumos Guntai Līdakai, The Red Jackets izpilddirektorei Līvai Stūrmanei, AmCham Latvia izpilddirektorei Līgai Smildziņai-Bērtulsonei un LU DMPC direktorei Dr. Intai Mieriņai par dalību PBLA valdes sēdes norisē.

Sēdes programma turpinājās arī nākamajā nedēļā. PBLA Izglītības padomes pārstāvji tikās ar IZM, VISC un LVA amatpersonām. Vienlaikus dalība 2023. gada Vispārējos Dziesmu un deju svētkos Latvijā bija arī galvenais temats, PBLA kultūras ļaudīm tiekoties ar Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvēm 14. jūnijā. Ar LNKC tika pārrunāti jaunumi diasporas māksliniecisko kopu snieguma uzlabošanai, kā arī svētku norise un ar to saistīti administratīvie un tehniskie jautājumi. Gan KM, gan LNKC uzsvēra, ka diasporas kopas ir gaidītas nākamā gada dziesmu svētkos Latvijā un tās vēl arvien var pieteikties dalībai.

PBLA valdes locekļi apskatīja arī Latvijas Okupācijas muzeja jauno ekspozīciju un piedalījās Tautas sēru dienas pasākumos, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un pie Okupācijas muzeja, tādā veidā pieminot 14. jūnija deportāciju upurus. Pasākumu maratons noslēdzās tikai 18. jūnijā ar Latvijas Nacionālās Operas ģildes rīkotu kopēju operas nama apskati un operas Hamlets noskatīšanos.

„Mūsu darbs kļūs vēl koordinētāks un saliedētāks pēc mūsu šīs nedēļas tikšanām. Tiekoties un atkalredzoties klātienē gan PBLA valdē, gan ar Latvijas valdības un ministriju pārstāvjiem, mēs fokusējām uzmanību uz to, lai parādītu, ka mūsu darbs turpinās gan rūpēs par Latvijas drošību, gan kultūras laukā, rīkojot Vispārējos dziesmu svētkus Minesotā, ASV un Eslingenā, Eiropā, gan arī Izglītības laukā, kur turpinās atbalsts latviešu skolām ārzemēs un jauniešu nometnēm,“ sēdi izvērtēja PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

Raits Eglītis, Lora Egle, Jānis Andersons,
PBLA pārstāvniecība Rīgā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com