Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jāņi „Priedainē“: Nemitīga atjaunošanās

Paaudžu nomaiņa notikusi

Laikraksts Latvietis Nr. 709, 2022. g. 13. jūlijā
Sandra Milevska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jāņi „Priedainē“ FOTO Valters Bože.

Jāņuguns „Priedainē“. FOTO Valters Bože.

Jāņuguni nemitīgi apšļakstīja ar ūdens strūklām. FOTO Valters Bože.

Jāņi „Priedainē“. FOTO Valters Bože.

Jāņi „Priedainē“. FOTO Valters Bože.

Jāņi „Priedainē“. FOTO Valters Bože.

Jāņi „Priedainē“. FOTO Valters Bože.

Jāņi „Priedainē“. FOTO Valters Bože.

Autostāvvietā „Priedainē“. FOTO Lukas Milevskis.

Šogad Ņūdžersijas Latviešu biedrības Jāņu svinēšana, pāris dienas pirms lielās tautiešu migrācijas uz Minesotas Dziesmu svētkiem, izvērtās par pēdējo kopīgo šīs apkārtnes tautas dejnieku – sutoņā ar visiem vilnas tērpiem – sadancošanos, un pie tam Dziesmu svētku galvenās tautas deju vadītājas Astrīdas Liziņas acīgajā pārraudzībā (viņai piesaistot arī par pieteicējiem vīru Andreju un meitu Marisu).

Kaut Priedaines ikgadējās tradīcijas neizpalika, jau no pirmā brīža, ierodoties pie autostāvvietām, bija skaidrs viens – paaudžu nomaiņa notikusi. Pie ieejas dežūrēja Dace Spaniere, bet mūžīgais (vismaz tā liekas, laikam jau tikai 20 gadus) sveicinātājs, priekšsēdis Jānis Students nekur nebija manāms. Nenormāli! Taču šī gada pilnsapulcē Jānis, ne gluži novelkot savu ozollapu vainagu, tomēr nolika savas rūpes pie jaunās priekšsēdes Sarmītes Lejas-Grigalinovičas kājām. Kopīgā darbā ar savu vīru, īpašuma apsaimniekotāju un tūkstoš citu darbu darītāju (un vārdā arī Jānis) Grigalinoviču-Leju, pāris iezīmē arī otru atjaunināšanas tendenci: daudzu ne tik sen no Latvijas ieradušos iesaistīšanās, sākot no pašas priekšsēdes un iekļaujot visas paaudzes, līdz pat vismazākajiem bērniņiem-dejotājiem.

Mazuļi, skolnieki, padsmitnieki, jaunā profesionālā paaudze un pilnbrieda tautas dejnieki visi kā vienmēr izpelnījās publikas vislielāko patiku, vai priecājoties par sīkajiem un to ne vienmēr gluži izdevušamies centieniem, kurus allaž uz vietas koriģē dejas partnere – māte; vai novērtējot redzami daudznacionālo bērnu kontingentu ar Ukrainas karoga krāsu lentēm matos; vai ar prieku noskatoties kādreizējos jauniešus, tagad dažkārt precēti (piemēram, divi Andri: Mežgailis un Zvārgulis, ar jaunām sievām, kam vienai mazliet senākas, otrai nesenas saknes Latvijā). Tomēr vienas specifiskas dzimtas pavediens pārtrumpo pārējos. Publikas pirmajā rindā sēdošais ilggadīgais ņūdžersietis (dzimis kurzemnieks, tam jāturas pie jūras...) 99 gadus jaunais Valfrīds Spuntelis ar možu garu un lielu prieku un gandarījumu varēja novērot abu savu mazmeitu, ņujorkiešu Dagmāras un Lailas Lapiņu, precīzi un izjusti izpildītos dejas soļus.

Paldies visiem dejotājiem par laiku, darbu, un rezultātu: Ņujorkas Jumis; Jumalīte; Mazais Jumis/Zaglītis un Filadelfijas Dzirkstele!

Pēdējos gados no Latvijas iebraukušo tautiešu iesaiste ir bijusi ievērojama un nozīmīga. Vakara oficiālā un pusoficiālā programma liecina par to, jo izklaide neierobežojās ar tautas dejām. Āra estrādē notiekošo pieteica Dziesma Tetere, suminot vispirms aizejošo un ienākošo priekšsēžus, tad pateicoties visiem Jāņu darba darītājiem, starp tiem ugunskura meistaram Jānim Liepiņum, aiz letes apkalpotājiem, brāļiem Aivaram un Imantam Smildziņiem, aiz citas letes gardu ēdienu, kas pievilka arī Jāni Nīgalu, piedāvātājas Anitu Cirīti un Valdu Rainey, un turpat tuvumā savu slaveno pīrāgu piedāvājumu bez piepūles likvidējušo Jolantu Mocku.

Ne visas interesantās norises saistījās ar programmu, arī nejaušība spēlē savu lomu. Šogad saradās daži jauni cilvēki, kas saistīti ar militāriem jautājumiem, brīdī kad Ukrainas karš met lielu ēnu pār Baltiju un vēl daudz tālāk. No Nīderlandes Leidenas Universitātes ieradies akadēmiķis, stratēģijas teorists Lūkass Milevskis, kuram radās kopīgi sarunu temati ar Vašingtonā militāro karjeru virzošo Daini Butneru, kas šobrīd ir ārvalstu apvidus speciālists, tēmējot uz eventuālu militārā atašeja karjeru. Ieguvusi savu izglītību ASV jūrniekos, Marisa Liziņa pašlaik uzturas Virdžīnijā – bāzē, kur pilnveido iecerēto nākotnes karjeru izlūkošanā. Turpat, no Latvijas, NATO spēkos dienē arī Ilmārs Lejiņš (savā laikā Afganistānā neformālā cīnītāja Ata Lejiņa dēls.) Šī jaunā paaudze, kam karjeras iespējas ASV nosaka izvēle pieņemt vai nepieņemt otru, t.i., Latvijas pavalstniecību, Jāņos daļēji pulcējās ap līgotāju, Latvijas vēstnieku ANO Andreju Pildegoviču, kas uztur draudzīgas attiecības ar plašu vietējo latviešu saimi (un vienmēr dedzīgi dzied pie ugunskura). Andrejam Ņujorkā palikšana vairs tikai vienu gadu un pēc tam – nezināms kurp! Arī viņu gaida nemitīga atjaunošanās...

Šim oficiālajam koncertam pārvēršoties par tautas līgošanu pie ugunskura, daudzu amatu meistars Jānis Students, kā vienmēr, spēlēja akordeonu, viņam šoreiz pievienojoties arī solistei Artai Jēkabsonei un Jānim Kristbergam ar ģitāru. Cieši blakus otrā pusē sēdēja katru gadu neiztrūkstošais Spunteļa kungs.

Tauta dziedāja, kamēr izdziedājās un iesākās deju mūzika estrādē, Latvijas draugu – ģitārista, pianista, vokālistes – izpildījumā. Perfekti piemērota deju mūzika, veiksmīga balle, daudzi dejotāji. Pa gabalu ar īpašu prieku varēja novērot ar šikiem dejas soļiem apveltīto Juri Bļodnieku, kam Dziesmu svētkos īpašu vietu ieņems filma par viņa galīgi ne-šiko, veco, sagrabējušo, bet daudzu politisko demonstrāciju piedzīvojušo auto – Valiantu.

Nedrīkst aizmirst neformālos Jāņus, kas norit ap galveno ugunskuru un tālāk prom uz telšu vietām un novietotajiem mikriņa-tipa guļamvāģiem. Priedaines allaž izcili lielo ugunskuru, kas šīs rakstītājas hipiju laikmeta jaunībā cauru nakti kvēla līdz agrai rīta stundai, sildot arī alternatīvos līgotājus, kas pie saviem mini-ugunskuriem pulcējās jauniešu pūlī stāvvietu tālajā galā, šogad šikantā kārtā norobežoja (nekāda lēkšana pāri, pat ne tikpat kā iznīkušam ugunskuram!) un nemitīgi apšļakstīja ar ūdens strūklām.

Jādomā, ka jāvaino vietējie ugunsdzēsēji par šādiem drakoniskiem jauninājumiem... Taču auto stāvvietu teritorijā šogad parādījās tāds brīnums, kāds nekad nebijis: absolūtā komforta paraugs – gana ietilpīgs, garš spēkrats, ar uz jumta uzmontētu, bet pašu auto tālu pārsniedzošu pamatu plašai teltij-guļamvietai. Blakus atsevišķa dzīvojamās istabas telts ar odu aizsargājošu tīklu visapkārt, bet iekšā ar ērtiem krēsliem, galdu ar svecītēm un uzdzīvei visu vajadzīgo... un vēl, turpat blakus, nepieciešamai sakaru uzturēšanai ar pārējo pasauli – četri solārie paneļi... Identifikācija pēc numura: VANDALOR.

Jānīts nāca pa gadskārtu, tagad jāgaida atkal vesels gads... Bet starplaikā, uz redzīti St. Paulā!

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“

Valtera Božes izcilos uzņēmumus no Priedaines Jāņiem var apskatīt šeit >>



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com