Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Vasara Latvijā šogad ir ļoti mainīga. Te vienubrīd ir gandrīz tāda svelme kā Abudabī, bet citubrīd gāž lietus kā Grēku plūdos. Tas ir kā atgādinājums, ka daba strādā pēc saviem likumiem, un ne visu mēs varam pārvaldīt.

Daļa no dabas „brīnumiem“ ir arī tāda lieta kā pandēmija. Tā ir atslābusies uz vasaras laiku, bet nav nekur pazudusi. Vakcinācijas, protams, ir daudz darījušas, lai samazinātu saslimstību, kā arī samazināt slimības smagumu, ja tomēr inficējas. Ar visu to, Latvija ir uzkāpusi uz 15. vietu pasaulē pēc mirstības rādītāja – pirms dažām dienām Latvijā bija 3186 mirušo uz miljons iedzīvotājiem. Salīdzinājumā, Austrālijā bija 136. vietā pasaulē ar tikai 405 mirušiem uz miljons iedzīvotājiem.

Gaidot iespējamos atjaunotos ierobežojumus rudenī un ziemā, ir aktivizējusies „disidentu“ brigāde ar vēl muļķīgākiem apgalvojumiem nekā iepriekšējā „sezonā“. Piemēram, SARS-CoV-2 vīruss vispār nepastāv – tas esot tikai iedomāts. Virusologi nekā nejēdzot no vīrusiem, un kopš 1954. gada ir veikuši zinātnisko krāpniecību, kļūdaini identificējot kā vīrusus to, kas patiesībā nav vīruss. Atkal arī notiek parastā mānīšana ar statistikas interpretāciju. Vai varbūt vienkārša nekompetence elementārā statistikas analīzē.

Tāpat kā rudenī, kovida noliedzēji ir bieži arī aktīvi cīnītāji pret atbalstu Ukrainai un ukraiņiem.

Saliekot visu kopā, ir skaidrs, ka Latvijai būs atkal kārtējais pārbaudes laiks. Saeimas vēlēšanas oktobrī dos Latvijas pilsoņiem iespēju parādīt, cik tie ir gudri vai negudri. Pirmkārt, ar to vien, ka nodod savu balsi. Karš Ukrainā, cerams, liks vairāk saprast, ka demokrātija un brīvība nav paši par sevi saprotamas lietas, un ka viss var pēkšņi mainīties.

Tāpat kā 1940. gada jūnijā. Mūsu lielais kaimiņš bija iebrucis gan Polijā, gan Somijā, un gaidīja iespēju mūs norīt. Ko tas arī darīja. Tagad tieši tas pats kaimiņš ir iebrucis Ukrainā, un nemitīgi atklāti sola pie pirmās iespējas mūs atkal norīt.

Tveice un plūdi ir šobrīd mūsu mazākās problēmas. Lielākā problēma arī nav mūsu kriminālais kaimiņš, bet gan sekmīgi kūdītā opozīcija. Cīņa prasa ne tikai represijas pret melu un pretvalstisko uzsaukumu klaigātājiem, bet arī daudz efektīgāku kampaņu ar paskaidrojumiem un melu gāšanu.

Galīgos plānprātiņus un īstos valsts ienaidniekus nepārmācīs, bet jātic, ka lielāko daļu var glābt ar spēcīgu patiesības devu.

GN
2022. g. 20. jūl.