Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


DVCV priekšnieka uzruna

Atklājot DVCV sēdi 2022. gada 24. jūnijā

Laikraksts Latvietis Nr. 710, 2022. g. 20. jūlijā
Aivars Sinka -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

DV Priekšnieks Aivars Sinka uzrunājot klātesošos. FOTO Pēteris Pētersons.

Augsti godātais vēstnieka kungs, ļoti cienījamā Arhibīskape, cienījamās Daugavas vanadzes, godātie Daugavas vanagi, dārgie Klīvlandieši, mīļie draugi!

Kā pirmo, vēlos mums visiem nodot sveicienus no Saeimas priekšsēdētājas, cienījamās Ināras Mūrnieces kundzes: „Saeimas priekšsēdētāja augsti novērtē Daugavas Vanagu organizācijas paveikto un droši zin, ka Daugavas Vanagi tikpat patriotiski un rezultatīvi strādās Latvijas labā arī turpmāk. Daugavas Vanagu vēstures un skaidrojošais darbs īpašu aktualitāti iegūst jaunajā pasaules kārtības situācijā, kuru izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā. Arī notikumi ap Zedelgemā uzstādīto Brīvības stropu pierāda, ka Latvijas un latviešu leģionāru vēsture skaidrojama vēl un vēl arī mūsu sabiedroto valstu sabiedrībām. Latviešu leģionāri, Daugavas Vanagi, ir neatraujama daļa no Latvijas. Stiprināt pārliecību par Latvijas brīvības un neatkarības nosargāšanu un valstiskuma ilgtspējas uzturēšana ir mūsu kopīgie mērķi un atbildība.“

Vēlos arī izteikt sirsnīgu paldies Klīvlandes vanadzēm un vanagiem par uzņēmību un lielo darbu rīkojot šo sēdi.

Ar lielu prieku esam atkal kopā! Ir pagājuši trīs gadi, kopš esam tikušies klātienē. Tādēļ, ar lielu prieku, paziņoju, ka šī gada sēde ir atklāta!

Protams, kopš pēdējās klātienes sēdes Kanādā, 2019. gadā, organizācija ir turpinājusi savu darbu attālināti, pasaules mērogā, lai īstenotu savus mērķus apvienot latviešus, stiprināt ticību Latvijas valstij un aprūpēt tautiešus kam palīdzība vajadzīga. Pandēmijas laiks ir devis iespēju mums modernizēties un biežāk satikties.

Protams, sapulces fonā ir bēdīgie notikumi Ukrainā un to atskaņa Latvijā. Tādēļ mums patreiz ir arī ceturtais mērķis: sadarboties ar citām tautām un organizācijām varonīgās Ukraiņu tautas cīņas atbalstam.

Mūsu organizācija nav tikai vēstures liecība. Tā ir vajadzīga tikpat daudz kā reiz un varu būt gandarīts, ka mūsu sadarbība Latvijas valsts līmenī turpinājās un aug. It īpaši vēlos pieminēt Lestenes latviešu kara vīru piemiņas biedrību, kas apvieno Daugavas Vanagus, PBLA, Nameja fondu, Ģenerāļu klubu, Latviešu nacionālu karavīru biedrību, Virsnieku apvienību un Lestenes draudzi. Jau nākamās dienās paredzēts, ka Lestenes kompleksu – Kurzemes brāļu kapus, parku ap kapiem, Lestenes baznīcu, Rumbas stacijas cīņas lauku un jauno ekspozīciju vārdā Lestenes Memoriāls – pierakstīs sargājamo kultūrpieminekļu sarakstā. Tam sekos arī īpašs likums. Šodien sāksim vākt līdzekļus Lestenes memoriālam – dokumentāciju esmu šodien vedis līdz. Jaunā ekspozīcija, kas būs iekārtota namā, ko Daugavas Vanagi uzdāvināja Tukuma novada pašvaldībai, sniegs patieso, bet tomēr savējo stāstu par notikumiem un piedzīvojumiem Otrajā pasaules karā un par tās sekām. Ekspozīcija attēlos karavīru, karavīru ģimeņu un vietējo iedzīvotāju, ieskaitot Lestenes draudzes, likteņus un dzīvi kara un tūlīt pēckara gados. Pētīsim un aprakstīsim Kurzemes trešās lielkaujas un citu Kurzemes lielkauju norisi, vietējo partizānu darbību un, kā pienākas leģiona Brāļu kapu muzejam, Latviešu leģiona stāstu. Memoriāls darbosies, kā izglītojošs centrs, veicinot Latvijas jaunatnes patriotisko izglītību, un bruņoto spēku un jaunsargu apmācību.

Kas tad stāstīs mūsu vēsturi, ja ne mēs paši? Lestenes Memoriāla uzbūve prasīs pāri par 500 000 eiro un vismaz pusi no tās summas cerus savākt no privātu personu un organizāciju ziedojumiem.

Kā dzejniece Māra Zālīte nesen apliecināja radio uzrunā: „Valsts drošība neslēpjas tankos. Valsts drošība slēpjas lojālos pilsoņos. Savu valsti mīlošos, savu valsi cienošos, godprātīgos, strādīgos, normālos cilvēkos. Neviena liela armija nevar iznīcināt tautu, kam ir sava pašcieņa, pašvērtības apziņa, kas apzinās savu piederību, kas zin savu kultūru, kas to mīl…“

Lestenes Memoriāls būs daļa no svēta darba, kas mums jāveic, lai paceltu tautas pašcieņu un pašvērtību.

DV Centrālā valde un prezidijs ir labs piemērs, kā mūsu tautas, valsts un diasporas likteņi savijās. Mūsu kopībā ir tautieši, kas piedzimuši un auguši ārpus Latvijas, bet jau trešajā, ceturtajā un piektajā paaudzē turpina cīņu par tautas izdzīvošanu un apvienošanu ārpus Latvijas. Mūsu kopībā ir tautieši, kas piedzimuši un auguši ārpus Latvijas, bet atgriezušies Latvijā dzīvot – daži jau 1990s gados. Mūsu kopībā ir tautieši, kas piedzimuši un uzauguši Latvijā, tagad uz laiku dzīvo ārpus tās, bet ir uzņēmušies darboties aktīvi diasporas sabiedrībā un sargāt un attīstīt mūsu tradīcijas un idejas dzīvodami svešuma. Mūsu kopībā ir tautieši, kas dzīvo Latvijā un saprot, ka mums ir jāsaliedējas arī dzīvodami Latvijā un jādaudzina un jāaudzina Latvijas varoņu gars.

Runājot personīgi, ir vismaz divi no mums, kas šodien ir klātienē, kas ir pierādījums, ka jauni pankrokeri var tomēr izaugt par jau cienījamos gados Daugavas vanagiem!

Mīļie draugi, lai mums būtu skaista un ražīga sēde.

Daugavas vanagi, sasauksimies!

Aivars Sinka,
DV priekšnieks



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com