Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pertas Daugavas Vanadžu pusdienas

Pertas parastais latviešu bariņš atkal bija pulcējies savā kopienā

Laikraksts Latvietis Nr. 710, 2022. g. 20. jūlijā
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Bija arī loterija. FOTO Jānis Purvinskis.

Laikam nav neviena valsts, pilsēta, organizācija, ģimene vai kopiena, kuru šis Covid-19 vīruss nav vairāk vai mazāk iespaidojis. Man liekās, ka vismaz Pertā viss bija apstājies. Manā pensionāru ciematā, kur es dzīvoju, jau vispār tāpat ir kluss un mierīgs, jo mums jau nav nekur jāsteidzas – uz darbu nav jāiet un citur nav nekāda liela nelaime, ja ierodies 15 vai 30 minūtes agrāk vai vēlāk. Zeme neapstāsies griezties tik un tā. Dzīvojam vienā mierā. Un tomēr, tas vīruss iespaidoja arī mūsu dzīvi – ielas tukšas, daudz mazāk automašīnu braukā gan ciematā, gan arī uz tuvajiem ceļiem. Visi sēžam mājās un reti kur aizejam. Vairāki paziņas nav redzēti tik ilgi, ka liekās būs jāiepazīstas pa jaunam. Un tā Pertas vanadzes, tagad pēc ilgāka pārtraukuma, nolēma atjaunot mūsu tikšanos viņu gatavotajās pusdienās. Tā nu tagad Pertas vanadžu kopa katrā pirmajā mēneša piektdienā aicina mūs uz Daugavas vanagu kubu, pusdienās.

Nu un piektdien, 1. jūlijā, Pertas aukstajā, bet saulainajā dienā, jau pirms pulksten vieniem ļaudis sāka pildīt Daugavas vanagu kuba telpas. Pertas parastais latviešu bariņš atkal bija pulcējies savā kopienā. Kaut gan beidzamā laikā tas ir visai sarucis, tas tomēr vēl turas kopā. Mati palikuši sirmāki vai retāki, muguras arī vairs nav tik taisnas un staltas, un liekas, ka arī paši esam sarukuši mazāki. Tas jau laikam nozīmē, ka Pertas latviešiem arī tie gadi nāk un gadi iet. Bet ar visu to, mūsu bariņš bija saradies un varējām atkal sapazīties visai pieņemamā skaitā.

Bet brīnumu brīnumi – Pertas vanadzēm ne nu tie gadi, ne gadu nastas neliekas traucējam gādāt par Pertas latviešu labklājību un šoreiz arī – par mūsu ēstgribu. Tā bez nekādas lielas gaidīšanas uz galdiem mūsu priekšā sāka rasties garšīgi smaržojošas pusdienas. Šķīvis bija pilns gan ar gaļu, kartupeļiem, saknēm un arī kārtīgu porciju ar salātiem. Un pēc tam vēl taču – saldais ēdiens, ko Anita vēl piedāvāja kā boksera porciju. Mūsu vanadzes jau ļoti labi zina, kas mums garšo un šodien bija sagatavojušas brangas pusdienas. Diemžēl, neesmu pavārs un neprotu visus ēdienus kārtīgi paskaidrot, bet ko tad vairāk vajag kā teikt, ka garšoja itin gardi. Pārdeva arī loterijas laimes lozes, kuras vēlāk varējām izlozēt. Diemžēl man laime negadījās, bet es tomēr nopirku pīrāgus, kurus mājās uzsildīšu un noēdīšu.

Nu un, kā jau parasti, Vucēnu Jānis bija uzstādījis bildes uz ekrāna, un varējām noskatīties, kā svin īstus Jāņus Latvijā.

Vanadzes gādā par mūsu ēstgribas pieveikšanu. Bet mēs priecājamies un pateicamies, ka viņām vēl ir spēks un apņēmība visu to veikt, un vēlam viņām vēl ilgus gadus nepagurt. Paldies vanadzēm par uzņēmību mūs atkal savest kopā, pavadīt jaukas stundas draugu pulkā un uz redzīti nākošajās pusdienās – nākošā mēneša, pirmajā piektdienā – 5. augustā.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“
2.07.2022.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com