Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Vēlēšanas

Laikraksts Latvietis Nr. 711, 2022. g. 29. jūlijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Uzskatāmi tuvojas 14. Saeimas vēlēšanas. Lielākā daļa partiju ir iesniegušas savus kandidātu sarakstus; Centrālā vēlēšanu komisija ir izsludinājusi 80 vēlēšanas iecirkņus ārpus Latvijas, to starpā 41 Latvijas Republikas pārstāvniecībās un 39 citās balsošanai piemērotās telpās. Austrālijā varēs balsot Adelaidē, Brisbanē, Kanberā, Melburnā, Pertā un Sidnejā.

Politiķi tagad vēl aktīvāk centīsies iegūt tautas popularitāti. Galvenā problēma, kā parasti, būs pierunāt pilsoņus piedalīties balsošanā. Vēlētāju aktivitāte Latvijā ir vienmēr bijusi daudz zemāka nekā Austrālijā, to vienkāršo iemesla dēļ, ka balsošana Austrālijā ir obligāta, ar attiecīgu sodu par nepiedalīšanās. Protams, tas tikai nozīmē to, ka jāierodas vēlēšanu iecirknī, lai dalība tiek piereģistrēta. Ko darīt ar balsošanas biļeteniem pēc tam, ir katram brīva izvēle – aizpildīt, neaizpildīt, uzrakstīt piezīmes vai rupjības, vispār neiemest urnā.

Interesanti salīdzināt ar balsošanu okupācijas apstākļos tā sauktai „Tautas Saeimai“ 1940. gada jūlijā. Tad arī praktiski bija obligāti jāpiedalās – tika masveidā vesti „balsotāji“ uz vēlēšanas iecirkņiem. Process tad bija vienkāršs. Piereģistrēja dalību vēlēšanās, izsniedza vēlēšanu biļetenu, kurš bija jāiemet urnā turpat blakus. Un ar to pietika, lai balsi pieskaitītu vienīgai kandidējošai partijai – „Latvijas darba tautas blokam“.

Otra galējība ir tās demokrātiskās valstis ar ļoti zemu vēlētāju dalību. Lai arī vienmēr pēc vēlēšanām Latvijā šausminās par ārkārtīgi zemu vēlētāju aktivitāti, tas faktiski nav nekas nenormāls, salīdzinājumā ar „lielām“ demokrātijām.

Lai arī tā būtu, īsta demokrātija prasa dalību vēlēšanu procesā. Kā jau parasti, ir neapmierinātie, kuri musinu uz vēlēšanu boikotu. Viņuprāt, visi politiķi ir zagļi un krāpnieki, un nevajag tos atbalstīt. Bet šādiem „disidentiem“ nav nekas labāks ko likt pretī.

Pretstatā 1940. gadam, kad aizliedza vai apcietināja visus „alternatīvos“ politiķus, tagad katram pilsonim ir tiesības un iespēja kopā ar saviem domubiedriem dibināt politisku partiju un tikt ievēlētiem Saeimā.

Latvijai visu laiku ir ienaidnieks, kurš cenšas iznīcināt mūsu neatkarību un mūsu brīvību. Viens no nelabvēļa soļiem ir iedragāt uzticību demokrātijas procesam. Mūsu lielākā pretdarbība ir piedalīties vēlēšanās, rūpīgi izvēloties tās partijas un tos politiķus, kuri ir spējīgi nopietni strādāt mūsu valsts labā.

GN
2022. g. 29. jūl.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com