In memoriam

Georgs Andrejevs
30.10.1932.–16.07.2022.

Ārstam Georgam Andrejevam liktenis bija dāvājis deviņus gadu desmitus. Par šo dāvanu mēs visi, kas zinājām profesoru, un arī tie, kas personīgi viņu nepazina, varam būt pateicīgi, jo pasaules telpā Georgs Andrejevs vairoja labo, cēlo, cilvēcisko. Viņa devumu ne tikai anestezioloģijā, bet vispār medicīnā, nevar pārvērtēt. Viņa personības devumu Latvijas sabiedrības ētisko pamatu stiprināšanā vēl neesam izmantojuši. Latviešu ārstu un zobārstu apvienība ir patiesi lepna, ka Georgs Andrejevs daudzus gadus bija arī LĀZA biedrs.

2018. gada 30. oktobrī Georgs Andrejevs, atzīmējot savu 86. dzimšanas dienu, dāvāja mums savu grāmatu Man dāvātais laiks, ko klajā laida izdevniecība Zvaigzne ABC. 1300 lapaspusēs ir iegūlis tik daudziem zināmā anesteziologa, pedagoga, politiķa, diplomāta un godavīra dzīves ceļš. Viņa skolotie ārsti tagad strādā daudzviet pasaulē un noteikti ne vienu reizi vien ar pateicību piemin savu skolotāju.

Georgs un Anita Andrejevi ir izveidojuši stipendiju, ko aprūpē Vītolu Fonds. Medicīnā pavadīti vairāk nekā 30 gadi – no studenta un ātrās medicīnas palīdzības feldšera, ārsta, nodaļas vadītāja, augstskolas pasniedzēja – asistenta, docenta un profesora, katedras vadītāja līdz Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim. Atmodas laikā Georgs Andrejevs aktīvi iesaistījās Tautas frontes aktivitātēs, bijis Latvijas Augstākās Padomes deputāts un balsojis par 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju. Viņš bijis atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, Latvijas vēstnieks Kanādā, Eiropas Padomē Strasbūrā, bijis Eiropas Parlamenta deputāts. Esot pensijā, Georgs Andrejevs veica sabiedrisku darbu kā Ārlietu ministrijas goda vēstnieks, kā viens no sabiedriskās organizācijas Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām dibinātājiem.

Domāju, ka nav tāda ārsta, kuram ziņa, ka Georgs Andrejevs devies mūžības ceļos, neiekristu sirdī kā asa sāpe. Vissiltākie līdzjūtības vārdi Anitai Andrejevai un visai ģimenei, un vienlaikus arī liela pateicība, jo Georgs Andrejevs bija tik cieši saistīts ar savējiem, ka visi, kas izjuta viņa klātbūtni, vienlaikus juta arī viņa ģimenes atbalstu.

Īss Georga Andrejeva dzīves gājums, ko var lasīt arī wikipedia.lv

Georgs Andrejevs (dzimis 1932. gada 30. oktobrī Tukumā, miris 2022. gada 16. jūlijā) bija Latvijas ārsts, diplomāts un politiķis. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Dzimis Tukumā. 1948. gadā ar izcilību beidzis Tukuma sākumskolu un 1952. gadā Tukuma 1. vidusskolu. Pēc tam izvēlējies studēt medicīnu. 1953. gadā absolvēja RMI, kur ieguva doktora grādu medicīnā. 1959. gadā absolvēja ārstu kvalifikācijas fakultāti Maskavas Centrālajā ārstu kvalifikācijas institūtā. Pēc tam no 1961. līdz 1984. gadam turpināja studijas anestezioloģijā un intensīvās terapijas medicīnā (Maskavā, Ļeņingradā, Kijivā un Vīnē). 1964. ieguvis maģistra grādu medicīnā, 1972. gadā kļuva par Medicīnas zinātnes doktoru. 1991. gadā viņam piešķirts habilitētā doktora (habil. medicinae doctoris) grāds. No 1995. gada Anesteziologu karaliskās koledžas (Apvienotā Karaliste) ievēlēts biedrs. No 1996. gada Eiropas Anesteziologu Akadēmijas biedrs un no 1997. gada Vācu Anesteziologu sabiedrības biedrs.

Darbība politikā. 1990. gadā tika ievēlēts Augstākajā padomē no LTF saraksta. Balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990. un 1991. gados. Bija Ārlietu ministrs Ivara Godmaņa pirmajā valdībā. 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā. Bija Valda Birkava valdībā. No 1995. līdz 1998. gadam bija vēstnieks Kanādā. No 1998. līdz 2004. gadam bija Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē. Miris 2022. gada 16. jūlijā.

Kamena Kaidaka,
LĀZA biroja vadītāja Latvijā