Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Iepazīšanās ar mazzināmu izcilu tēlnieci grāmatā

Laikraksts Latvietis Nr. 712, 2022. g. 3. aug.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Grāmatas „Ceļš tēlniecībā. Minjona Kļaviņa.“ atvēršana Rīgas Latviešu biedrībā. FOTO Māris Brancis.

Grāmatas „Ceļš tēlniecībā. Minjona Kļaviņa.“ atvēršana Rīgas Latviešu biedrībā. FOTO Māris Brancis.

„Ceļš tēlniecībā. Minjona Kļaviņa.“ Zinātniskā konsultante Ruta Čaupova. Daigas Brinkmanes mākslinieciskais iekārtojums. Zinātne, 2022. 127 lpp.

Pāris dienas pirms lielākajiem latviešu svētkiem Jāņiem Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē, pulcējoties kuplam viesu pulkam, vēra vaļā Ņujorkā dzīvojošās latviešu tēlnieces Minjonas Kļaviņas daiļradei veltīto grāmatu Ceļš tēlniecībā. Pavisam nesen – 17. aprīlī – viņa nosvinēja 90 gadu jubileju. Gan ārzemēs dzīvojošie latvieši, gan tautieši dzimtenē maz zina mākslinieci. Neraugoties uz to, ka ģimenē uzturēja un kopa latvisko pašapziņu, kā liecinājums tam ir dēls Filips Kļaviņš, kurš nu jau sen pārcēlies uz dzīvi dzimtenē un kurš arī sarūpējis šo grāmatu mātes ievērojamā jubilejā, taču viņa latviešu diasporas izstādēs tikpat kā nav piedalījusies.

Kā liecina biogrāfiskie dati, Minjona piedzimst Rīgā, 12 gadu vecumā ar vecākiem (tēvs ir dramaturgs Hugo Krūmiņš, māte dzejniece Marta Vitrupe) dodas prom no Latvijas, bet pēc pārcelšanās uz dzīvi ASV 1950. gadā un laulībām ar onkoloģijas ārstu un dziedātāju Jāni Kļaviņu, Minjona Kļaviņa studē valodas Marietas koledžā Ohaijo, pēc pārcelšanās uz Durhamu Ziemeļkarolīnā apgūst tēlniecību pie Henrija Mūra skolnieka Angusa Makdugalla (Angus McDougall), kokgriešanu pie Martas Vitelas (Marta Whittel) un papildinās Djūka Universitātē pie tēlnieka Ibrama Losova (Ibram Lassaw). Kad Minjona iestājas Ziemeļkarolīnas Universitātē Čapelhillā (Chapel Hill), viņa mācās pie tēlnieka Roberta Hovarda (Howard), 1964. gadā beidzot meistarklasi ar augstāko atzīmi. Kad Kļaviņu ģimene pārceļas uz Ņujorku, Minjona turpina studijas, šoreiz pie izslavētā tēlnieka Filipa Pavias (Philip Pavia). Pēc gadiem – 1979. gadā māksliniece dodas uz Itāliju, lai papildinātu savas zināšanas pie savā pēdējā pedagoga Filipa Pavias. Pa šo laiku – 1977. gadā – Beaux Arts International apbalvo Minjonu kā gada labāko skulptori. Kopā ar vīru viņa apceļojusi vai visu pasauli, allaž apmeklējot lielākos mākslas centrus un pētot mākslas procesus. Te nav lieki piemetināt, ka viņa sarīkojusi izstādes redzamākajās ASV galerijās.

Izdevumā lieliski atainojas Minjonas Kļaviņas daiļrades attīstība no reālistiskās formu attēlošanas (galvenokārt bērnu portretējumos) līdz abstraktam pasaules atveidam. Savā radošajā darbībā viņa izmantojusi teju visus tēlniecībā izmantotos materiālus – blakus bronzai un ģipsim, dažādas krāsas marmorus, piemēram, reti sastopamo rozā marmoru, arī alabastru, smilšakmeni, tāpat – tulpju koku.

Grāmata ir vairāku rakstu apkopojums. Te jāpiemin dzejas veltījumi Minjonai, vairāku rakstu pārpublicējumi no žurnāla Jaunā Gaita, starp kuriem gribas izcelt Hugo Vītola bagātīgo apcerējumu. Savulaik par tēlnieci bija grāmatu iecerējusi izdot nu jau mūžībā mītošā mākslas zinātniece Ināra Ņefedova, sniedzot padziļinātu ieskatu mākslinieces dzīvē un daiļradē. Šo grāmatu konsultēja un ieskatu mākslinieces devumā apcerējusi Dr. art Ruta Čaupova.

Izdevums ir izcils vairāku iemeslu dēļ. Vispirms jāizceļ izcilais fotogrāfa devums – tēlniecība prasa īpašu fotogrāfa profesionalitāti, kas ietver sevī pareizo rakursu atrašanu un jo īpaši apgaismojuma pielietojumu. Šoreiz vietām ir atrasts tāds apgaismojums, ka liekas, ka gaisma staro no mākslas darba iekšpuses.

Jāuzslavē māksliniece Daiga Brinkmane, kura atradusi lielisku ārējo veidolu. Viņa izvēlējusies cietos vākus ar auduma faktūru, kas it kā imitē tēlniecības virsmas raupjumu, un vāka attēla lakojumu, kas atgādina bronzas spīdumu. Tēlniecības darbu sakārtojums ir perfekts, liekot katram attēlam izcelt mākslas darba oriģinalitāti un vienreizīgumu. Liekas, ka citādāk arīdzan nevarēja būt – izcilai tēlniecei jābūt izcilai grāmatai, ko patīkami paņemt rokā, lēnām šķirstīt un lasīt un iepazīties ar gluži neatkārtojamiem darbiem.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com