Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kurzemes Brāļu kapi Lestenē

Iekļauti valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā

Laikraksts Latvietis Nr. 713, 2022. g. 10. aug.
Aivars Sinka -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Lestenes baznīca un kapi.

Paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis liecina, ka Lestenes Brāļu kapu ansamblis iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Šis rīkojums, ko parakstīja Kultūras Ministrs Nauris Puntulis, un kas stājās spēkā 2022. gada 26. jūlijā, ir nopietns solis pareizā virzienā. Līdz šim bija situācija, ka vācu un padomju kapi Latvijā ir aizsargāti ar starptautiskiem līgumiem, kamēr Brāļu kapi Rīgā aizsargāti ar īpašu likumu, bet Kurzemes Brāļu kapiem Lestenē nebija līdzīgs statuss.

Priekšlikums par Lestenes Brāļu kapu ansambļa iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no Tukuma novada pašvaldības 2021. gada 5. oktobrī. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izvērtēja un izskatīja priekšlikumu un pieņēma lēmumu, ka Lestenes Brāļu kapu ansamblis veido kompleksu nekustamu kultūras pieminekli kopā ar Lestenes luterāņu baznīcu un bijušo kroga ēku.

Pēc rīkojuma, kopā ar vēsturisko Lestenes baznīcu, kas ir izcils arhitektūras un baroka laika dekoratīvās mākslas piemineklis, aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tagad iekļauti Brāļu kapi, memoriālais ansamblis, kapu teritorija un topošais muzejs Lestenes memoriāls.

Teritorijā pie kapiem tiek izveidots skaists parks, kur būs pieminētas kara laikā zaudētās saimniecības Lestenes apkārtnē. Bet blakus kapiem, bijušajā kroga ēkā (tagad īpašums Rūķīši) pakāpeniski tiek veidots muzejs, kas saistīts ar Lestenes Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem un kauju vietām Lestenes apkārtnē.

Muzeja ēkas Daugavas Vanagu Centrālā valde uzdāvināja Tukuma novada pašvaldībai pirms diviem gadiem. Latviešu karavīru piemiņas biedrība Lestene un Pašvaldība, kopīgiem spēkiem, šajās ēkās izveidos ekspozīciju, ar nosaukumu Lestenes memoriāls.

Muzeja ekspozīcija Stāsts par karošanu, satikšanos un gaidīšanu veidos emocionāli uzrunājošu piemiņas vietu Kurzemes kaujās kritušajiem latviešu karavīriem, kuri karoja abās no karojošajām pusēm.

Sešas Kurzemes lielkaujas notika no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada aprīlim, Otrā pasaules kara beigu posmā, kad vācu karaspēks bija bloķēts Kurzemē. Tās ir vislielākās un visasiņainākās kaujas Latvijas vēsturē. Padomju pusē vien, karoja starp 600 000 un 1 000 000 vīru. Sarkanā armija zaudēja apmēram 400 000 karavīru, no kuriem 100 000 krituši vai bez vēsts pazuduši. Vācijas armija zaudēja ap 150 000 karavīru (40 000 krituši vai bez vēsts pazuduši). Par spīti zaudējumiem, kauju rezultātā fronte nebija izkustējusies vairāk par 25 km.

Kurzemes lielkaujās abās pusēs piedalījušies latviešu karavīri, jo Nacistiskā Vācija un Padomju Savienība, abas, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju, nelikumīgi mobilizēja latviešu zēnus un vīrus. Trešajā lielkaujā, pie Džūkstes un Lestenes, 19. divīzijas un 130. latviešu strēlnieku korpusa latviešu karavīri karoja brālis pret brāli, ar smagiem upuriem abās karojošajās pusēs.

Pēc kapitulācijas 8. maijā, padomju gūstā saņemti ap 185 000 karavīru. Daļa leģionāru gūstā nepadevās, bet kļuva par nacionālajiem partizāniem, lai pretotos padomju okupācijas varai.

Ekspozīcija darbosies kā jauniešu izglītības centrs, lai palīdzētu tai izprast savas tautas patieso vēsturi un mudināt jauniešus iesaistīties valsts aizsardzības spēkos.

Līdz ar to ir izveidojusies nozīmīga, kompleksa piemiņas vieta, kas atspoguļo Otrā pasaules kara notikumus Latvijas teritorijā un saglabā latviešu vienību karavīru piemiņu.

Daugavas Vanagu organizācija izsaka sirsnīgu pateicību Kultūras Ministrijai, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei un Tukuma novada domei par šo izdarīto labo darbu!

Aivars Sinka,
Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis
2022. gada 4. augustā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com