Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas ārlietu ministrijas delegācija Adelaidē

Atbildēja uz adelaidiešu jautājumiem un noturēja dialogu

Laikraksts Latvietis Nr. 713, 2022. g. 10. aug.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tikšanās „Tālavas“ lielajā zālē. FOTO Pēteris Strazds.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzrunā adelaidiešus. FOTO Pēteris Strazds.

No kreisās: Vēstnieks Marģers Krams, vēstniece Elita Gavele, Adelaides Latviešu biedrības priekšsēde Ilze Radziņa, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, LAAJ priekšsēde Skaidrīte Agulēviča, vēstniecības vadītāja vietniece Ieva Apine. FOTO Pēteris Strazds.

Tikšanās „Tālavas“ lielajā zālē. FOTO Pēteris Strazds.

Virpuļu vēja ātrumā, Austrālijas un Jaunzēlandes vizītes ietvaros, Latvijas Ārlietu ministrijas delegācija 5. augustā ieradās Adelaidē. Nelaimīgā sakritībā Adelaides lidlaukā tajā dienā patiešām gadījās virpulim līdzīgi vēja un miglas laika apstākļi, kuri lika lidmašīnai vispirms novirzīties uz Mildūras lidlauku, lai uzņemtu degvielu, pirms atgriešanās Adelaidē. Līdz ar to norunātā satikšanās ar Dienvidaustrālijas premjerministru Pēteri Melanauskas mazliet nokavējās, kā arī tikšanās ar tautiešiem Tālavas lielajā zālē.

Delegācijas sastāvā bija ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu diasporas jautājumos vēstniece Elita Gavele, Ārlietu ministrijas biroja vadītāja vietniece Anda Krūmiņa un ministrijas Āzijas un Okeānijas valšu nodaļas padomniece Krista Raupa. Ārlietu ministriju pārstāvjiem pievienojās Austrālijas un Jaunzēlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Marģers Krama kungs un vēstniecības vadītāja vietniece Ieva Apine.

Ārlietu ministrijas delegācija viesojās Austrālijā no 3. līdz 8. augustam.

3. augustā Kanberā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiāli atklāja Latvijas vēstniecību Austrālijā. Delegācija apciemo Adelaidi, Melburnu un Sidneju pirms došanos uz Jaunzēlandi.

Adelaidē ministrs apciemoja Daugavas Vanagu namu un tikās ar priekšsēdi Dr. Ilgu Vēveri, kā arī iegriezās Adelaides Latviešu biedrības namā aplūkot latviešu muzeju. Viņus pavadīja LAAJ priekšsēde Skaidrīte Agoulēviča.

Tikšanās sarīkojumu vadīja Adelaides Latviešu biedrības priekšsēde Ilze Radziņa. Ar Latviešu nama kooperatīva valdes priekšsēža Anda Bērziņa palīdzību, telpa bija izgreznota ar Latvijas ģerboni, Latvijas un Austrālijas valsts karogiem un septiņiem lieliem plakātiem par Adelaides Latviešu skolas 70 gadu vēsturi. Sarīkojumu apmeklēja apmēram 70 cilvēku. Pēc ministra uzrunas un publikas jautājumiem nodziedāja Nevis slinkojot un pūstot, kam sekoja tosts Latvijai, un saviesīgs vakars, kura laikā katrs varēja turpināt privātas sarunas ar viesiem.

Savā uzrunā ministrs pieskārās daudz aktuāliem jautājumiem, bet īpaši tam, kā karš Ukrainā ietekmē Latviju, kura ir sniegusi ukraiņiem gan militāru un finansiālu palīdzību, gan uzņemot ap 40 000 bēgļu. Kad karš reiz beigsies, Latvija ir gatava palīdzēt Ukrainai atjaunot izpostīto infrastruktūru.

Karš ir mainījis Latvijas valsts aizsardzības stratēģiju. Patreiz Latvijā atrodas daudz vairāk NATO vienības, un tiek izveidoti jauni poligoni. Apspriež, kā palielināt bruņotos spēkus, ieskaitot obligāto karaklausību. Novērojot kara darbības gaitas Ukrainā, Latvija arī mācās, kā labāk savu zemi aizsargāt.

Karš Ukrainā ir ietekmējis NATO un ES ieņemt stingrāku attieksmi pret Krieviju. Latvija stingri atbalsta Somijas un Zviedrijas lūgumus iestāties NATO, jo tas stiprinās Latvijas iespēju sevi aizsargāt, jo tad Baltijas jūra kļūs par NATO jūru.

Lielākā kara un sankciju ietekme pašreiz uz Latviju ir enerģētikas jomā. Īpaši cenas ceļas. Vairāk gāzi nespēj importēt, pat ja gribētu, jo nav kapacitātes Latvijā, kur iesūkt gāzi. Ir tikai viens termināls. Ministrs uzsvēra, ka enerģētikas sadārdzinājums un tās iespaids uz ES lielvalstīm būs lielākais izaicinājums turpmākai ES vienotībai pret Krievijas agresiju Ukrainā. Sliktākais, kas var notikt, ir, ja Rietumi beidz atbalstīt Ukrainu.

Ministrs jau savas uzrunas sākumā teica, ka nevēlas runāt uz publiku, bet atbildēt uz jautājumiem un noturēt dialogu. Tā iemesla dēļ šī tikšanās bija ļoti pozitīva un produktīva. Viņš runāja atklāti un neizvairījās no neviena jautājuma, kā dažreiz politiķi mēdz darīt. Adelaides latviešu vārdā varu pateikties ministram un viņa delegācijai, novēlēt labas sekmes nākamās vēlēšanās un mudināt uz drīzu atkal redzēšanos.

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“
2022. gada 7. augustā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com