Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Nav jau tā, ka visas nelaimes nāk uzreiz, bet var jau tā likties. Atnāca kovids, mazliet atkāpās vasarā, bet nekur nepazuda. Tagad ir pietiekami mainījies, lai agrākās vakcinācijas un agrākās pārslimošanas vairs nepasargātu. SARS-CoV-2 Omicron variantam ir jau vairāki apakšvarianti. BA.1 un BA.2 vēl pakļaujas oriģinālai vakcīnai, bet BA.4 un BA.5 prasīs modificētu vakcīnu. Katru gad' no jauna... (Līdzīgi kā ar gripas vakcīnām).

Nākamā nelaimē ir karš Ukrainā. Interesanti pārlasīt 1939. gada Latvijas presi par karadarbību mūsu kaimiņvalstī Polijā. Ja vadonis aizliedza rakstīt par latviešu masu slepkavošanu Padomju savienībā 1937. un 1938. gadā, tad par mums tuvo karu tomēr bija ziņas.

Žurnāls Atpūta savā 1939. gada 1. septembra numurā publicēja fotogrāfiju klāstu zem virsraksta „Vācija sargā savas robežas“. Žurnāla iznākšanas dienā Vācija vairs nesargāja savas robežas, bet gan jau bija pārkāpusi Polijas robežas.

Nākamajā numurā, 8. septembrī, redzam foto klāstu „Eiropā sācies jauns karš“ un arī raksts „Kur norisinas kara darbība“ ar statistiku par to, cik varena ir Polija – „Valdība iekārtojusi modernas fabrikas, kas gatavo visus armijai vajadzīgos ieročus un municiju“. (Piezīme valodniekiem-pašdarbniekiem – visos gadījumos vārds „karš“ ir rakstīts bez mīkstinātā „r“, jo to „izņēma no apgrozības“ 1938. gadā. Tas atgriezās tikai padomju okupācijas laikā).

Nākamajos numuros ir vairāk un vairāk par karu, bet paliek tāds iespaids, ka tā ir tikai „skatīšanās no malas“, bez īstas sajūtas par to, ka Polijas krišana pavērs durvis Baltijas valstu okupācijai.

Vai mēs šodien arī tikai „skatāmies no malas“, kad tas pats mūsu kaimiņš atkal veic agresīvu karu pret savu kaimiņu?

Un tagad – ak, tu neparedzētā nelaime – enerģētikas krīze. Sen bija skaidrs, ka nedrīkst kļūt atkarīgiem no Krievijas gāzes, bet Latvijā un citur Eiropā valdīja citas intereses.

Skatot statistiku par šī gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, Eiropā kopumā lielākās enerģijas ražotājas bija atomspēkstacijas (390 TWh). Nākamais gāze (320), tad vējš (277), ogles (272), hidroelektrība (245), solārā enerģija (116). Vējš, ūdens un saule kopā ražoja vairāk nekā gāze un ogles kopā. Skaidrs, ka nākotne ir atjaunojamos enerģijas ražošanas veidos.

Ir, patiešām, vairākas nelaimes uzreiz, bet jādara viss, lai neīstenotos tā nelaime, kura izbeigtu mūsu civilizācija – katastrofālā klimata maiņa. Diemžēl, arī mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri aktīvi veicina visas te minētās nelaimes.

GN
2022. g. 17. aug.